Jau savā inaugurācijas dienā jaunais ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja daudzus lēmumus, kas atceļ vai ir kardināli pretēji viņa priekšgājēja demokrāta Džo Baidena administrācijas īstenotajai politikai. Tie ir pretēji arī vairākām Eiropas Savienības politikas nostādnēm, tai skaitā zaļajam kursam, kurā Latvija vēl tikai sāk ieskrieties, lai panāktu un, kā tas mums ne reizi vien ir eirobirokrātiskā iztapībā gadījies, aizskrietu ratiem pa priekšu. Cik gatava Latvijas diplomātija ir jaunajai realitātei? Vai tā tai nenozīmē pilnīgu restartu, vai arī iecerēts nogaidīt, cerot, ka tik liels varas apjoms Trampam būs tikai divus gadus? Un kādas Latvijai, kurai Trampa prasība palielināt izdevumus aizsardzībai ir pašsaprotama, ir iespējas par to pārliecināt tās Eiropas Savienības valstis, kuras atrodas tālāk no agresorvalsts Krievijas? Uz šiem un citiem jautājumiem SestDiena meklēja atbildes sarunā ar ārlietu ministri Baibu Braži, kuras raksturojumu skaitā ir arī no kāda varbūt slinkāka viņas padotā dzirdētais "šerpa, bet diemžēl nav dumja".
Cik laika mums ir intervijai?
Gandrīz divas stundas.
Un cik laika mums ir atlicis līdz karam? Ir politiķi un augsti virsnieki, kas min astoņus, piecus vai pat tikai trīs gadus.
Hibrīdkarš, informatīvais karš, kiberkarš jau notiek. Tā mērķis ir satricināt mūs, likt zaudēt ticību sev un savām spējām. Ja tiksim galā ar šo, tad tiešā veidā kara nebūs. Redziet, mūsu pienākums ir nodrošināt, ka kara nav. Tas tiešām ir mūsu pašu rokās.
Ciktāl tas ir mūsu rokās un cik tomēr atkarīgs no mūsu sabiedrotajiem? Vai vieni paši mēs varētu novērst karu?
Neesmu pārāk priecīga tā spekulēt par vispārīgiem uzstādījumiem. Mūsu dienestu un visu mūsu atbildība ir izdarīt visu, kas no mums ir atkarīgs. Reāli tas šobrīd nozīmē gatavoties ilgtermiņa saspīlējumam ar Krieviju, ko mēs arī darām. Krievijas politika ir karš, tāpēc mēs no 2022. gada esam pārgājuši daudz intensīvākā režīmā – visā, kas attiecas uz iekšējo drošību, ārējo drošību un aizsardzību, arī sadarbībā ar sabiedrotajiem. Mūsu vēsture ir tāda, kāda tā ir, un mēs zinām, kas notika divos pasaules karos, tāpēc mēs apzināmies, ka ko tādu nedrīkst pieļaut vēlreiz. Bet panikas celšanai nav pamata, tiešu militāru draudu mums nav.
Kā mūsu drošību ietekmēs varas maiņa ASV?
Domāju, būs pozitīvas lietas. Arī Trampa iepriekšējā administrācijā bija spiediens uz sabiedrotajiem paaugstināt aizsardzības izdevumus. Mēs labi zinām, ka tas ir nepieciešams, jo atturēšanai ir vajadzīgas spējas un griba. Spēju līmenis gan mums, gan citām valstīm ir strauji jāpalielina. NATO aizsardzības plāni paredz pietiekami augstus šo spēju mērķus, līdz ar to tas, ko Trampa kungs saka par pieciem procentiem aizsardzībai, ir pilnībā atbalstāms. Atturēšanas spējām ir jābūt gan redzamām, gan neredzamām, tām jābūt savietotām starp sabiedrotajiem un pārbaudītām mācībās, kas ietver gan ātrās reaģēšanas spēkus, gan stratēģisko spēju ātru pārvietošanu. Tas ietver arī to, ka NATO spēku augstākajam komandierim Eiropā (SACEUR) ir speciālās pilnvaras rīkoties krīzes situācijā, negaidot citus lēmumus. Amerikai, tāpat kā citām valstīm, ir vajadzīgi draugi, un, domāju, tas Trampam ir pilnīgi skaidrs jau no iepriekšējās prezidentūras, ka viņa NATO draugi ir īsti draugi.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!