Nacionālā kino centra rīkotais filmu maratons arī šogad risināsies gan bezmaksas seansos klātienē – kinoteātrī Splendid Palace Rīgā –, gan tiešsaistē – portālā Filmas.lv. Ko apliecina un piedāvā maratona programma? Visizteiktāk Latvijas kino dominējošos virzienus un procesus: animācijas daudzveidību, dokumentārā kino tradīcijas un režisoru debijas pilnmetrāžā, kuru pēdējos gados top arvien vairāk. Iezīmēti arī nacionālās atmiņas virzieni ar atskatiem. Viens no intriģējošākajiem seansiem būs Aigara Graubas vēsturiskajam darbam Baiga vasara (2000), kas šogad atzīmē 25 gadus un ir viena no skatītākajām atjaunotās Latvijas filmām.
Likumsakarīgi, sekojot līdzi Ginta Zilbaloža Straumes panākumiem, nozīmīga vieta ir atvēlēta animācijas kino. Maratonā būs iespēja redzēt Animācijas brigādes visjaunāko leļļu filmu Sēnes dzīve (2024), kas pārstāv tradicionālo animācijas virzienu. Ēvalda Lāča veidotais darbs lodā ap nacionālo sēņošanas kāri, padarot sēņu mušas par darba galvenajām varonēm. Tāpat būtisku lomu ieņem Ginta Zilbaloža trīsdimensiju stila un minimālisma poētikas klātbūtne – bez viņa pārliecinošās debijas pilnmetrāžas Projām (2019), kas pieteica viņa vārdu starptautiski, būs arī režisora autorīsfilmu seanss.
Vēl jāizceļ jaunāko paaudžu kinoveidotāju klātbūtne. Pēdējos gados Latvijas kino spēlfilmu kontekstā debitējuši tādi režisori kā Marta Elīna Martinsone, Elza Gauja un daudzi citi autori. Maratona seansos būs iespēja redzēt režisora Armanda Zača (ne)pieaugšanas darbu Mūžīgi jauni (2025), kas ieguļas jaunā godīguma kino, kādu veido Liene Linde un Alise Zariņa. Proti, tie ir daļēji biogrāfiski darbi, kuros varoņu emocionalitātei un pasaules izjūtai (un arī piederībai) ir liela slodze. Zača scenārijs vizuāli uzspriegotajā filmā teicami savieto akcentus un izgaismo nianses mileniāļu sociālajā realitātē un attiecībās ar ģimeni, bērnu ienākšanu, mentālo veselību un daudz ko citu. Bet tajā pašā laikā varoņi pārtop par novērojumu stereotipiem, kuri, pakārtoti dramaturģiskajām kopsakarībām, katrs risina savu «vecuma vējdzirnavu cīņu».
Vēl viens maratona skrejceļš ir dokumentārais kino. Pirmizrādi piedzīvos Sibīrijas portrets – eseja Dzimis Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons (2025), kuras centrā ir aktiera Mārtiņa Vilsona dzimta. Režisore Dzintra Geka te konsekventi turpina genocīda – 1941. un 1949. gada izsūtījumu – pētniecības un pēctecības līniju Latvijas kino. Līdztekus tam tiks izrādīts Paula Dombrovska darbs Vairāk kā deja (2024) par Kanādas latviešu deju kopas Daugaviņa ceļu uz Dziesmu un deju svētkiem Latvijā un Elizabetes Gricmanes veiksmīgais portretdarbs Mākslas darbi rodas mokās par Juri Kulakovu (1958-2024), mūziķi ar hēdonismu pakrūtē. Tam visam līdzās dokumentālista Jura Podnieka (1950–1992) jubilejas gada ievads ar filmas Vai viegli būt jaunam? (1986) seansu.
Tiesa, ikgadējo Latvijas filmu maratonu pavada arī vairāki jautājumi par Latvijas kino vektoriem. Cerams, skatītāji sajutīs galveno quo vadis ideju: bez skatītāja nav kino.
4. maija kino maratona izlase
BAIGA VASARA (2000)
Viens no būtiskākajiem pēdējo desmitgažu Latvijas kinodarbiem (rež. Aigars Grauba) – tam ne vien ir ģeopolitiski nokaitēta aktualitāte (1940. gada padomju varas okupācija), bet arī unikāli, ar žanra ambīcijām piepildīti vaibsti Latvijas kino dominējošajā vēsturiskajā melodrāmā. Scenārija autori – Grauba, Andrejs Ēķis un Pauls Bankovskis.
MŪŽĪGI JAUNI (2025)
Vēlīno divdesmitgadnieku un agrīno trīsdesmitgadnieku loks šodienā – septiņu varoņu ikdiena (lomās Rihards Sniegs, Jana Herbsta, Emīls Ralfs Zagorskis, Sabīne Tīkmane u. c.) piepeši mainās, kad pie durvīm klauvē atbildības jautājums. Viņu dzīves iegūst virspusēju raksturu, bet Latvijas kino tapusi debija (rež. Armands Začs) ar mainīgiem akordiem, kas konkrēti apraksta laikmetu tieši šeit un tagad.
MĀKSLAS DARBI RODAS MOKĀS (2025)
Vietējā kino telpā rodoties saistošākām stratēģijām un paņēmieniem, kā salāgot cilvēku, viņa mērogu ar kino jeb kā veidot portretkino, vizuālajos pantos brīvais un asociatīvais režisores Elizabetes Gricmanes (Vietām gaidāms stiprs lietus (2023)) dokumentārais darbs par Juri Kulakovu atver vairākas trāpīgas atslēgas. Un palauž biogrāfisko žanru.