Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +24 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 14. jūlijs
Ritvars, Oskars, Anvars

Gatis Madžiņš

Vai viegli būt medijam?

Esmu žurnālistikā bez pārtraukumiem 30 gadus, no kuriem pašreizējā darbavietā – jau 13. Gana daudz, lai būtu pienācīgs priekšstats par lietu kārtību nozarē dažādos laikos visplašākajā perspektīvā. Gan attiecībā uz tādām lietām kā profesijas prestižs un vieta sabiedrībā, vajadzības, sociālais stāvoklis, gan to, kā žurnālista vietu, lomu un funkcijas uztver sabiedrība vai, piemēram, politiķi.

Situācija ir nopietna

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par jauno realitāti, pārmaiņām valdībā un par to, kas viņu uztrauc visvairāk.

Pastkarte no Dubaijas

Manas pārdomas būs neliels saturisks kriksis par to, ko oficiālie Latvijas amatpersonu konti jums nepastāstīs. Pašam bija iespēja pabūt Dubaijā tā dēvētajā Pasaules valdību samitā. Vienā vārdā – iespaidīgi. Taču, kā saka, ir nianses. Arī patoss būs piezemētāks.

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka, un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas

Būs pozitīvas lietas

Ārlietu ministre Baiba Braže par gatavību sastrādāties ar ASV jauno administrāciju, par to, kas jādara ne tikai bruņotajiem spēkiem, un to, kas Latvijā ir labāks nekā citur.

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.

Katrs saņems pēc nopelniem

Par Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, par Latvijas valdības stabilitāti, antisemītisma izpausmēm, iespējamiem nākamo vēlēšanu iznākumiem Latvijā, kā arī mediju politiku Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču intervē Dienas galvenais redaktors Gatis Madžiņš un žurnālists Guntars Gūte.

Piektā daļa zemessargu ir sievietes

Par Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzībā un to, kāpēc svarīgi būt zemessargam, Dienas galvenais redaktors Gatis Madžiņš un žurnālists Guntars Gūte sarunājas ar Zemessardzes komandieri, brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu

Burovs mērķē uz Rīgas mēra krēslu

Par politiskajiem procesiem un to, kādēļ Rīgai un valstij kopumā tik grūti sokas ar ekonomikas sekmēšanu, laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš un žurnālists Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu.

Visu laiku vājākā valdība

Pagājušajā nedēļā apritēja gads, kopš tika apstiprināta Evikas Siliņas vadītā valdība. Atskatoties uz šajā periodā paveikto un nepaveikto, Diena un Dienas Bizness devuši vērtējumu ministru iespētajam savos amatos.

Partijām nav skaidru vēstījumu vēlēšanu kampaņās

Par Eiroparlamenta vēlēšanu potenciālajiem rezultātiem, politisko situāciju kopumā un Augstākās Tiesas lēmumu publicista Lato Lapsas lietā ar polittehnologu un publicistu Jurģi Liepnieku sarunājas laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš un žurnālists Guntars Gūte.

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Nevaru izslēgt nevienu turpmākās attīstības scenāriju

Par to, ka jebkurā valdību veidojošo spēku kombinācijā būtiski ir un būs ārējā un iekšējā drošība un kā saņemties ekonomiskā izrāviena jomā ar konkrētu plānu, ne tikai lozungu līmenī, intervijā Dienas galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam un Mārim Ķirsonam (Dienas Bizness) pauž jaunievēlētais Valsts prezidents, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kurš un kāpēc grib nomelnot Dienu?

Pērnā gada nogalē piesaistījām stratēģisko investoru, ar kuru kopā kaļam nākotnes plānus. Galvenais mērķis – darbošanās atbilstoši tirgum, digitālo produktu attīstība un kopīgs skats nākotnē. Uzlocītas piedurknes jaunajos apstākļos, veco putekļu neatgriezeniska noslaucīšana un jauns, citāds darba cēliens.

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie nodokļu maksājumi.

Diena: "būvnieku karteļa" lietā jāizslēdz manipulācijas

Ņemot vērā pēdējās dienās pastiprināto atsevišķu institūciju, amatpersonu un mediju interesi par Dienas veiktajiem aprēķiniem saistībā ar 600 miljonu eiro potenciālajām sekām Latvijas valsts budžetam, laikraksts Diena vēlas izslēgt jelkādas manipulācijas saistībā ar potenciālo žurnālistisko aplēsi un pauž cerību, ka pēkšņā sinhronā masveidīgā interese un spiediens uz raksta autoru nav organizētas kampaņas sastāvdaļa.

Balts ir jāsauc par baltu un melns par melnu

Gatis Madžiņs un Rolands Pētersons sarunā ar interneta laikraksta Ukrainska Pravda galveno redaktori Sevgilu Musajevu, kura šogad iekļuva žurnāla Time 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā.

Citādas spēles

Piektdien Tokijā tiks atklātas Covid pandēmijas dēļ par gadu pārceltās 32. vasaras olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāvēs 33 sportisti. Lai gan katrs atlēts uz Japānu dodas ar saviem individuāliem mērķiem, vairums no mums klusībā cer arī uz Latvijas vārda parādīšanos valstu medaļu kopvērtējuma tabulā. Un pamatoti.

Amerika un mēs. Restarts?

Nupat notikušās ASV prezidenta vēlēšanas norībināja visu pasauli kā nekad. Patiesībā turpina rībināt. Un Latvija nav izņēmums. Latvijai ASV ir galvenais stratēģiskais partneris, un notikumi aiz okeāna agri vai vēlu, tieši vai netieši atbalsosies arī pie mums. Tieši tāpēc ir būtiski vēlēšanas neuztvert kā šovu primitīvās "patīk", "nepatīk" kategorijās, bet gan tieši un nekautrējoties runāt par to, kas Latvijai ir izdevīgs vai – gluži otrādi – neizdevīgs pie tā vai cita scenārija.

Atmiņas ūdeni Viņķelei un Co

Lai potenciālajam sarunas biedram un sev aiztaupītu laiku un nervus, pirms jebkuras komunikācijas par pēdējā mēneša notikumiem Latvijā saistībā ar Covid-19 par nepieciešamu uzskatu gan sniegt par sevi pavisam īsas ziņas, gan gūt par sarunas biedru pāris izzinošu atbilžu.

Jādefinē, ko gribam, un tad uz to jāiet. Saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu(81)

Mazas sabiedrības priekšrocība modernizācijas procesā ir, ka iespējams ļoti ātri pieņemt lēmumus un risināt problēmas, kas lielās valstīs būtu daudz grūtāk. Pie modernās valsts idejas piederas, ka mums vajag izmantot tās priekšrocības, kas mums ir – saka Valsts prezidents Egils Levits intervijā laikraksta Diena galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam un komentētājam Romānam Meļņikam.

Beidzot jāliek punkts(28)

Ebreju īpašumu restitūcijas jautājums Latvijas politikā bijis aktuāls vairākkārt dažādos politiskos salikumos. Bijuši vairāki mēģinājumi to aktualizēt, taču nekad politiskā konjuktūra un konteksts nav bijis tāds, lai šis jautājums gūtu politisku atbalstu.

Uzticības avanss(20)

Egils Levits Valsts prezidenta vēlēšanās uzvarēja pārliecinoši, saņēma Latvijai netipiski lielu politiskās uzticības avansu. Runājot sporta terminoloģijā, ātri izvirzījās vadībā un visu distanci pārliecinoši noturēja vadību, neatstājot konkurentiem ne mazākās izredzes pietuvoties.

Bordāna "nevainīgā" vēstule(32)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) dažas dienas pēc kļūšanas par ministru vēstulē ārvalstu vēstniecībām apšaubīja Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un piesauca prokuratūras organizētu politisku izrēķināšanos ar viņa partijas biedru Juri Jurašu. Vēstules gan esot rakstījis un sūtījis nevis ministrs Bordāns, bet gan partijas priekšsēdētājs Bordāns – tā viņš skaidrojās Saeimas pieprasījumu komisijā. Diskusija komisijā, spriežot pēc atreferētā, vairāk bija virspusēja spekulācija par to, kas tieši Bordāns ir – ministrs vai partijas priekšsēdētājs, deputātu runas vairāk bija moralizējošs atgādinājums ministram, ka šobrīd nav divu Bordānu, bet viens – Latvijas Republikas tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Visnotaļ virspusējs problēmas skatījums un attiecīgi pretargumenti.

Pēdējās kaujas toņos(9)

Atšķirīgi uzskati un viedokļu pretrunas ir pašsaprotami un loģiski politiskajam procesam. Tāpat kā sadarbība kopēja labuma vārdā, lai cik tas abstrakti un vispārīgi arī neskanētu. Konflikta un sadarbības fenomens ir politiku raksturojošs elements. Tas nav ne labi vai slikti. Tā tas vienkārši ir. Atšķirīgi mērķi, vērtības neizslēdz spēju sarunāties un kopīgi strādāt. Tā darbojas demokrātija. Vēlmei konfliktēt (lasi: runāt par savām vērtībām, vajadzībām un ambīcijām) un sadarboties ir jābūt samērīgai un saistītai ar realitāti. Politika ir kompromisu māksla.

Kleckins: Ja sāk pārmaiņas, vispirms jābūt skaidrībai, ko grib sasniegt(25)

Ulmanis uztaisīja apvērsumu. Ko vajadzēja ar viņu darīt? Sodīt! Bet kas notika? Visa Latvija par viņu priecājās, jo ir beidzot viens cilvēks, kas visu izdarīs visu vietā. Tāda pie mums domāšana, saprotiet? – intervijā Gatim Madžiņam un Romānam Meļņikam saka ebreju izcelsmes latviešu žurnālists, LU pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedriskais darbinieks Ābrams Kleckins.