Interese par dabu ir bērnam dabiska, es to vienkārši neesmu pazaudējis, – saka Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs bioloģijas doktors Viesturs Ķerus. Interesi uz putniem viņam savulaik nofokusēja par uzvaru žurnāla Zīlīte dabas aprakstu konkursā iegūtais binoklis. Tagad Viesturs ir viens no redzamākajiem dabas sargu pārstāvjiem diskusijās par mežu politikas īstenošanu, viņa argumenti lasāmi arī blogā https://vkerus.blogspot.com. Savukārt bērniem Viesturs raksta grāmatas par dabas, tā sakot, gaišo pusi, turpinādams dabas stāstu tradīciju latviešu literatūrā. "Kad ieraudzīju viņa pirmās grāmatas Meža meitene Maija (2019) manuskriptu, mani pārņēma atvieglojuma sajūta – bija licies, ka pēc Jāņa Baltvilka aiziešanas mūžībā neviens vairs stāstus par dabu neraksta," saka dzejniece un redaktore Inese Zandere. "Bet, re, iznāk viens no meža Lestenē un raksta. Viesturs mēģina samērot bērniem uztveramu un interesantu tēlojumu ar zināšanām. Tas man liekas ļoti svarīgi, jo bērnu literatūra stipri grēko ar visādām muļķībām par dabu. Tagad tas ir vēl svarīgāk, jo daudzi bērni dabā tiek visai maz."
Ko tev kā ornitologam nozīmē pavasaris?
Pirmkārt, ornitologam gadā ir vairāki pavasari. Pirmā pavasara sajūta ir jau janvārī, kad sāk dziedāt zīlītes. Es jau no pusaudža gadiem nodarbojos ar ziemojošo ūdensputnu skaitīšanu Mārupītē. Tas notiek janvāra vidū, ej gar Mārupīti, gandrīz katru gadu tur dzirdi zīlītes dziedam un saproti, ka pavasaris klāt. Nākamais pavasaris ir pirmie cīruļi, vēl viens – kad sāk dziedāt lakstīgala… Pavasarī atmostas tās senās sajūtas, kāpēc tu vispār pievērsies putniem, – vienkārši ir forši redzēt, kā putni atgriežas un viss saliekas savās vietās: ir atpakaļ cielava pie mājas, ir balodis mežā un tā tālāk.
Pavasarī ornitologam, protams, ir arī daudz darba. Es gan sava amata dēļ pa mežu skrienu daudz mazāk, nekā gribētos, tomēr man ir ligzdojošo putnu uzskaites, katru gadu četras reizes jāiziet maršruts, brīvajā laikā ņemos ar pupuķiem Ādažu poligonā. Vēl pavasarī ir komunikācijas puse, tad arī tauta vairāk interesējas par putniem, aicina ornitologus uz skolām, bibliotēkām. Kā dzejniekiem ir septembrī Dzejas dienās, tā ornitologiem pavasarī, tad visiem viņus vajag.
Ko tu redzi, tiekoties ar bērniem skolās? Cik liela ir viņu interese par putniem?
Tas ir ļoti dažādi. Man visvairāk skolās stāstīt patīk tad, ja skolas pašas izdomā, ko gribētu dzirdēt. Bieži vien skolas izvēlas jau ierastus stāstus – par pārmaiņām gadalaikos un putnu dzīvē, par Latvijā biežāk sastopamajiem putniem. Tad es sagurstu, jo neesmu jau aktieris, apbrīnoju tos cilvēkus, kas var katru vakaru kā pirmo reizi no sirds notēlot. Es tā nevaru.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 28. marta - 3. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!