Pat arī ne tāpēc, ka zivju izmantošana ēšanai, tātad to neizbēgama nogalināšana (lai gan daža ķīniešu recepte paredz karpu gatavot tā, ka rumpis jau sagatavots, bet galva vēl plāta muti), izraisa mazliet mazākus sirdsapziņas pārmetumus nekā to radību nokaušana, kurām, tāpat kā mums, ir četras kājas un galva, un kuras, tāpat kā mēs, dzīvo un elpo uz zemes, nevis zem ūdens, kas tomēr ir cita pasaule – lai gan Aleksandra Beļajeva latviski 1961. gadā izdotā fantastikas gabala Cilvēks – amfībija galvenajā varonī Ihtiandrā iemiesotais sapnis par žaunu piešūšanu cilvēkam, lai tas var elpot arī zem ūdens, šķiet realitātē vieglāk īstenojams projekts nekā Maska proponētā Marsa kolonizācija, ja vien dabiskā izlase cilvēku sugā pavisam neaizies suicīdā virzienā, bet tāpēc jau nevajag uz Marsu lidot, var tepat uz Zemes skriet līdzi lemingu bariem viņu pašnāvnieciskajā skrējienā un mesties jūrā, pārvēršoties par jūras veltēm tiem, kurus par jūras veltēm parasti uzskatām mēs. Nē, galvenie iemesli, kāpēc zivju ēdieni kļūst populārāki, ir divi. Pirmais – zivīs ir fosfors, tas uzlabo atmiņu, bet ar atmiņu informācijas pārbagātības laikmetā mums, kā zināms, ir pavisam bēdīgi, nebūtu jābrīnās, ja izaugtu paaudze, kas bez «vāzes» pat ceļu pie vecmāmiņas nespētu atrast, uzreiz iebrauktu vilkam rīklē ar visu pīrādziņu groziņu. Un otrais iemesls – zivju ēdieni ir ļoti garšīgi, ja vien tos māk pareizi pagatavot. Tātad, izvēloties pusdienās zivis, tu apvieno patīkamo ar derīgo. Atkārtoju – ja zivis un tām pielīdzinātos zemūdens pasaules produktus, piemēram, astoņkājus un kalmārus, prot pareizi pagatavot. Šajā ziņā ar zivīm, un īpaši ar kalmāriem, ir drusku sarežģītāk nekā ar putnu un zvēru gaļu, tāpēc arī izteiktu zivju restorānu kopumā arvien vēl ir mazāk nekā parastās barības restorānu. Tomēr situācija uzlabojas, drīz jau Rīgā zivju restorānu uzskaitīšanai ar desmit pirkstiem nepietiks.
No februāra ir nācis klāt vēl viens zivju virtuves iestādījums – zivju bistro Fish Corner. Savu lagūnu tas atradis Ģertrūdes ielas posmā starp Tērbatas un Brīvības ielu, kur krogu dzīve ir diezgan dinamiska – arī tajā ziņā, ka dažs krogs te turas ilgi, kamēr cita mūžs izrādās īsāks, nekā daudzsološajā sākumā likās. Fish Corner ir sācis skaisti un daudzsološi (pusdienās jau apmeklētāju netrūkst), bet bez pārmērībām interjerā un ēdienkartes plašumā. Interjerā netrūkst arī zivju ēstuvēm tik piedienīgo balto flīzīšu, ēdienkartē ir arī pa kādam gaļas ēdienam, ja nu no diviem ēdējiem vienam ar zivīm būtu distancētas attiecības. Tomēr pamatā zivis. Paņēmām vispirms nogaršošanai vēžu bisku, tas garšoja ne sliktāk kā tas bisks, ar kādu mani reiz cienāja Mārtiņš Rītiņš Vincentā. Pamatēdiens fish & chips Rītiņam Āgenskalna tirgū savulaik bija mazliet sulīgāks nekā šis. Toties menca Kijivas gaumē citur nebija ēsta, un ziniet, tā te ir neaizmirstami garda: kraukšķīgu miziņu, iekšā garda menca un izkusis sviests vidū, pēc miziņas ielaušanas kārdinoši izlijis uz kartupeļu biezputras. Nu, ja Marsa iekšpusē, kur meteorīti nekrīt uz galvas un radiācija necaurdur, varētu, kā šai Kijivas zivjkotletē, nodrošināt tādu mencas, sviesta un kartupeļu biezputras buķeti ar Latgales salātiem piedevās, tad varbūt būtu vērts uz to Marsu Kijivas gaumē pārcelties.
Zivju bistro FISH CORNER
Adrese: Tērbatas ielā 41/43 (ieeja no Ģertrūdes ielas)
Atvērts: No 12.00 līdz 23.00 (Pk, S līdz 24.00, Sv līdz 22.00)
SESTDIENA ĒDA
Vēžu bisks plus jūras veltes 8,5
Menca Kijivas gaumē ar kartupeļu biezputru
un Latgales salātiem 15,50
Fish & chips 14,5
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
NESACAKINĀTI UN GARŠĪGI. Menca Kijivas gaumē rada vēlēšanos drīz vien apmeklēt Fish Corner vēlreiz.