"Studiju laikā dzērām un draudzējāmies," stāstīja Jarāns. "Tad viņš cieta autokatastrofā un bija spiests atmest dzeršanu. Viņš ieprecējās Paulos. Dainim tie bija pilnīgi citi plaukti. Kopīgi bijām sākuši taisīt Zaķusalas ritmus.
Atcerieties, vēl nebija Labvakara, bet mēs jau bijām.
Nuja, kad Daini apprecēja, tad viņš vairs līdz tik zemiem ritmiem nevarēja nolaisties. Tā viņš dzīvoja un dzīvoja, un tad pirms pāris gadiem bija spiests atgriezties atpakaļ uz zemes. Mēs viņu savācām un sākām strādāt. Nevaru teikt, ka esam draugi, nē, mēs esam ļoti labi kolēģi. Pašlaik raidījums Imanta–Babīte ir zenītā, tāpēc uzskatu, ka tas ir jāpārtrauc, jāizbeidz."
Jarāns atbildēja arī uz jautājumu par iedzeršanu uz kreņķiem: "Lai relaksētos, kādreiz iedzeru. Bet paģiru man nav. Marhilēvičam ir drausmīgas paģiras, un tad jāiet kopā lāpīties. Tāpēc es labāk mājās iedzeru savu polšu un ārā nerādos, guļu gultiņā un miers, nekādas dumjības nedaru. Aizdzeršanās man nekad nav bijusi…"