Visi sūdi atkāpjas, ja ir mīlestība! – pārliecinoši un stingri saka rakstniece Inga Gaile. Un valdība nedrīkst noteikt, ar ko gulēt. Punkts. Kādi gan argumenti vai iebildumi varētu būt pret tik (citējot jau drusku aizmirstus klasiķus) "cietu" pārliecību?
Maija sākumā Krievijā ieradās Japānas premjerministrs Sindzo Abe, kurš Sočos tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos šai vizītei tika pievērsts maz uzmanības, lielā mērā pret Krieviju noteikto Rietumu ekonomisko sankciju dēļ, lai gan Abes braucienam uz Krieviju var izrādīties ļoti tālejošas sekas.
Īss ir brīdis pavasarī starp 4. un 9. maiju, vēl īsāks nekā tas laikaposms, kad 4. maijs Rīgā bija lielāki svētki nekā 9. maijs un Latvijas galvaspilsētas mēri nerotājās ar Georga lentītēm, lai gan vēl nebijām ne NATO, ne Eiropas Savienībā, ne Stambulas konvencijā, kas nu gatava aizsargāt manas tālajā bērnībā nepiepildāmās tiesības iet sieviešu pirtīs un tualetēs, ja vien mans iekšējais konstrukts atbilst šai vēlmei.
Dažos varas mehānismu darbības aspektos Latvija draudzīgi iekļaujas citu Rietumu valstu tradīcijās (par to jēdzīgumu var strīdēties, bet tā nav šī teksta tēma). Piemēram, arī "vecajās demokrātijās" vairums politiķu, zaudējot darbu, kā saka, uz ielas jau nepaliek. Vieni braši dodas pelnīt naudu plašajā lobistu saimē (lielā mērā anglosakšu modelis), citi rod iztiku valsts uzņēmumu vadībā vai citās publiskā sektora struktūrās (jo krāšņi Francijā). Īsi sakot, lai kā daļa publikas šķendētos par Latvijas politiķu "zelta izpletņiem", šajā jomā, atvainojos par cinismu, mēs vismaz neizceļamies.
Anekdotēs jau nonākusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "iespējams, negodprātīgo darbinieku rotācija", lai arī daudz kritizēta, tomēr, šķiet, nav apturama. Saprotams ir gluži objektīvs apstāklis, ka bez neapstrīdamiem pierādījumiem nevienu par normatīvo aktu pārkāpēju atzīt nevar, arī no darba nevar atbrīvot tikai tāpēc, ka priekšniekam vai vēl kādam citam šķiet, ka kāds valsts pārvaldē strādājošais pret saviem pienākumiem attiecas negodīgi.
Privātais patēriņš jeb, vienkārši sakot, nauda, ko tērējam par precēm un pakalpojumiem, ir būtisks mūsu valsts ekonomiskās attīstības virzītājs, atzinuši tautsaimniecības eksperti.
Vai esat redzējuši Nastavševa brīnišķīgo izrādi Vecene? Ja esat, tad droši vien neapstrīdēsiet apgalvojumu, ka pirms dažām dienām laiks laukā bija tieši tik harmsisks kā Vecenes pirmajā ainā, kas sākās ar to, ka viens no aktieriem izskrēja plāna vidū un pārlaida pār lūpu, precīzākajās izrādēs trāpīdams pa kādam šļakstam pirmajā rindā sēdošajiem uz kurpēm.
Pasaules vadošajos preses izdevumos par aizvien biežāk apspriestu tēmu kļūst iespējamie cenu kari par vietu zem saules Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgū. Kā uzskata daudzi eksperti, Krievija un Norvēģija, abas lielākās gāzes piegādātājas ES, kuras kopā nodrošina vairāk par pusi 500 miljonu iedzīvotāju tirgum nepieciešamās gāzes, ir gatavas atkārtot Saūda Arābijas piekopto taktiku naftas tirgū, lai nepieļautu sašķidrinātās gāzes (LNG) piegāžu Eiropai no Kataras palielināšanos, kā arī lai padarītu neizdevīgu ASV gāzes ienākšanu Eiropas tirgū.
Politiķa nav, ja par viņu neviens nerunā. Kā cilvēks - jā, bet ne kā politiķis. Visbīstamākā ir ļaušanās aizmirstībai. Tad var sanākt, ka nākamajās vēlēšanās ne ar kādām kampaņām nebūs līdzēts. Līdz ar to nav brīnums, ka aktīvākie jau savlaicīgi izmanto ikkatru iespēju, lai nokļūtu mediju uzmanības lokā. Arī vadoties pēc principa, ka arī antireklāma ir reklāma. Kā to nu redzam uz Nila Ušakova karikatūru piemēra.
Miljonus dārgā e-talona sistēma netiek gala ar elementāru braucienu uzskaiti, bet Rīgas satiksmes zaudējumus sedz nodokļu maksātāji. Tādu ainu nesen atklāja rīdzinieku veiktais pētījums. Jāatgādina, ka uzņēmuma Rīgas karte administrētā e-talona sistēmas ieviešana Rīgā savulaik izmaksājusi turpat 16 miljonus eiro, un ikgadējās sistēmas uzturēšanas izmaksas, saskaņā ar Valsts kontroles vēl 2010.
Romantiķi pavasari dažkārt pilnīgi noteikti pārvērtē! Protams, gaismas ir vairāk, vasara tuvāk, putnu balsis ir iedvesmojošas, puķes ir skaistas un smaržo, bet ir arī mīnusi.
Diezin vai tam mūsu sencim, kuram pirmajam ienāca prātā slavenais izteiciens par mazajiem cinīšiem, kas var sagāzt lielu vezumu, bija kāda nojausma par atomu grandiozo spēku. Šajās dienās aprit 30 gadu kopš Černobiļas sprādziena, kas ne tikai skarbi nodemonstrēja šo izcili mazo "cinīšu" postošās iespējas, bet arī sagandēja tūkstošiem cilvēku dzīvi, piedevām uzskatāmi parādot, ka ir tādi spēki, kuru ļaunumu tā īsti var aptvert tikai laika gaitā.
