Vides eksperti visā pasaulē atzinuši, ka iepriekšējais gads globāli bijis karstākais novērojumu vēsturē. Kādas aktualitātes klimata un dabas aizsardzības jomā risināsim 2025. gadā, Dabas Dienai skaidro nozares speciālisti Latvijā.
JĀNIS ULME
VIDES IZGLĪTĪBAS FONDA VADĪTĀJS:
Globālā līmenī pamata optimismam vides jomā diemžēl nav. Noteikti ir sagaidāma turpmāka starptautisko institūciju un iniciatīvu vājināšanās visās jomās un procesos gan attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājumiem, gan biodaudzveidību un piesārņojuma mazināšanu. Eiropas Savienības (ES) līmenī uzsākas trīs svarīgu prezidentūru – Polijas, Dānijas un Kipras – cikls.
Arī Eiropu arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas, tāpēc klimata politikas jautājumi noteikti būs uzmanības centrā. Tāpat būtiskā stadijā, uzsākot šo gadu, ir dažādu politiku uzlabojumi dabas aizsardzības, biodaudzveidības atjaunošanas, apritīguma veicināšanas un piesārņojuma samazināšanas jomā.
Latvijā, jācer, saturiski tiks risināti tie jautājumi vides jomā, kur esam dažreiz pat gadu desmitus aiz vairuma citu ES valstu – klimata politikā praktisku rīcību ieviešanā, dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Jācer, ka šogad izdosies panākt, lai netiktu sagrauts un iesaldēts viss progress starptautisko konvenciju un organizāciju līmenī, jo vides jautājumus nav iespējams risināt izolēti. ES līmenī, neskaitot jau minēto, gribētos uzsvērt uzsāktos darbus zaļmaldināšanas novēršanā, kur daudz darba būs veicams arī Latvijā.
Svarīgākais darbs Latvijā gaidāms klimata politikas jauno dokumentu un stratēģiju jēgpilnā praktiskā ieviešanā, dabas daudzveidības saglabāšanā – gan attiecībā uz dabas aizsargājamo teritoriju tīkla stiprināšanu, gan neilgtspējīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības prakšu novēršanu. Tāpat daudz darāmā ir atkritumu apsaimniekošanas nozarē, domājot arī par aprites ekonomikas attīstīšanu.
JĀNIS ROZĪTIS
PASAULES DABAS FONDA DIREKTORS:
Vides jautājumi plašāk ienāks mūsu ikdienā un arvien dziļāk saaugs ar sociālajiem un ekonomikas jautājumiem. Klimata pārmaiņu ietekmes nebūs tikai teorija Latvijas iedzīvotājam, ar to sastapsimies dažādās izpausmēs – gan piedzīvojot biežākus ekstremālos laikapstākļus, to tālākas ietekmes, gan izmaiņas normatīvā vidē, produktu un pakalpojumu piedāvājumu klāstā un mūsu dzīvesveidā.
Lai kā Latvijas iedzīvotāji, tostarp politiķi, vēlas domāt un runāt par dabas zaļumu un klimatam draudzīgu dzīvesveidu mūsu valsts teritorijā, starptautiskie procesi pakāpeniski uzliks stingrākas prasības politiķiem un biznesa sektoram pierādīt ar konkrētu rīcību atbilstības vides draudzīgumam. Šo jautājumu nonākšana politikas plānošanas dokumentos, tiesiskajos aktos vai to izstrādes debatēs zinātnes vājās iesaistes un izglītības problēmu ietekmēs vairāk un asāk polarizēs Latvijas sabiedrību vides skeptiķos un vides jautājumu atbalstītajos.
Šajā gadā dienaskārtībā būs Klimata likums, arī citi ar klimata pārmaiņu ierobežošanu saistīti normatīvi, bet kopumā domāju, ka 2025. gads būs dabas politikas gads. Ir virkne dažādu steidzamu ziņojumu Eiropas Komisijai (EK), kā arī rīcībai Latvijā un lēmumu saistībā ar dabas daudzveidības saglabāšanu, kuri atlikti iepriekš. Tagad ir pēdējais mirklis to izskatīšanai. Tāpat būs jāsāk darbs pie Dabas atjaunošanas likuma prasību izstrādes un ieviešanas. No vienas puses, bioloģiskās daudzveidības krīze, kas globāli tiek iezīmēta kā ātri un neatliekami risināma problēma, no otras puses – Latvija par dabas stāvokli nesatraucas, to aktualizē tikai starptautiskais normatīvais regulējums un EK draudi vai arī ārvalstu tirgus prasības. Šobrīd, nenosakot turpmāko rīcības plānu dabas aizsardzībā, mēs ikdienā pazaudējam atlikušās dabas daudzveidības pērles mežos, pļavās, ūdeņos, kas nešaubīgi ir mūsu valsts vērtība. Bez skaidriem dabas aizsardzības mērķiem un rīcības arī tālāk pakārtoti komersanti negūst informāciju turpmākās dabas resursu pārvaldības un izmantošanas plānošanā nākotnei.
LIENE BRIZGA-KALNIŅA
LATVIJAS DABAS FONDA (LDF) PADOMES LOCEKLE UN KOMUNIKĀCIJAS VADĪTĀJA:
2025. gads pasaulē ir sācies ar postošiem ugunsgrēkiem Kalifornijā (ASV). Šīs postažas nepieredzētais mērogs ir saistāms ar klimata pārmaiņām, tāpēc liels jautājums ir tas, vai ASV jaunievēlētais prezidents, kurš līdz šim ir bijis klimata pārmaiņu noliedzējs, mainīs savu nostāju. Sakritība, bet tieši pagājušajā nedēļā Saeimā netika pieņemts Klimata likums pirmajā lasījumā, jo opozīcija norāva kvorumu, bet paspēja demonstrēt savu attieksmi, paužot noliegumu pret klimata rīcībām un attiecīgi – pret klimata pārmaiņām.
Latvijā vide un daba visdrīzāk turpinās nebūt starp valdības un politikas veidotāju prioritātēm, tomēr turpināsies jau iesāktie darbi dabas aizsardzības jomā – jūras aizsargājamo teritoriju un dabisko zālāju liegumu veidošana. Aktualitāti nezaudēs mežu jautājums – te drīzāk nevis jāpauž prognoze, bet jāuzdod jautājums, vai Zemkopības ministrija ķersies pie jauno meža pamatnostādņu izstrādes vai arī turpinās ceļu uz meža izstrādāšanas noteikumu liberalizāciju. Tā kā spēkā stājusies Eiropas Savienības (ES) Dabas atjaunošanas regula, arī Latvijai jāķeras pie nacionālo rīcības plānu izstrādes, kas būs sarežģīts uzdevums.
Šobrīd kritiski svarīgi ir nodrošināt reālu aizsardzību uzkartētajām ES nozīmes dzīvotnēm, primāri – mežiem, lai īpaši aizsargājamie mežu biotopi būtu patiešām aizsargāti arī ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tas cieši saistīts ar dabas skaitīšanas rezultātu apstiprināšanu, kas tiek atlikta jau vairākus gadus. Savukārt šī rīcība, kas arī ļaus Latvijai izpildīt apņemšanos noteikt dabas aizsardzību 30% teritorijas, ir cieši saistīta ar kompensāciju sistēmas uzlabošanu. Meža īpašniekiem, kuru teritorijās būs ierobežojumi mežsaimnieciskās darbības veikšanai, ir jāsaņem adekvātas kompensācijas.
No Zemkopības ministrijas puses būtu ļoti nepieciešams atbalsts un ieinteresētība bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanā, to platību palielināšanā, kas iet roku rokā ar atbalstu dabai draudzīgai un ekstensīvai lopkopībai. Noteikti sagaidām atbalstu bioloģiskajiem lauksaimniekiem, īpaši dārzeņu un augļu ražotājiem. Tāpat rosinām Zemkopības ministriju jau laikus sākt diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2027. gada.
Tāpat gribētos atgādināt valsts institūcijām, kuru darbs būs ieviest jaunus dabas aizsardzības pasākumus, liegumus, noteikt ierobežojumus un kuras līdz ar to saskarsies ar saspringtām situācijām – palūkojieties uz procesiem arī ar zemes īpašnieku acīm un saprašanu un nodrošiniet savlaicīgu, skaidru un iekļaujošu komunikāciju visa procesa laikā!
RUDĪTE VESERE
KLIMATA UN ENERĢĒTIKAS MINISTRIJAS VALSTS SEKRETĀRA VIETNIECE VIDES POLITIKAS JAUTĀJUMOS:
Svarīgākās vides jomas prioritātes šajā gadā saistītas ar piesārņojuma samazināšanas jautājumiem un ilgtspējīgas resursu izmantošanas veicināšanu un pāreju uz aprites ekonomiku, kas ļaus mums dzīvot kvalitatīvākā vidē. Plānots strādāt vairākos virzienos, tajā skaitā nodrošināt gaisa, ūdeņu un jūras vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu, integrēt vides riska novērtēšanu resursu pārvaldībā un veicināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Darba ir tiešām daudz, šeit plašāk varu iezīmēt tikai dažus virzienus.
Šogad turpināsim darbu pie pērn uzsāktās reformas normatīvo aktu pilnveidošanā piesārņojuma novēršanas jomā. Šīs reformas ietvaros izstrādāti noteikumi, kas pilnveido prasības piesārņojuma novēršanas jomā un palīdzēs samazināt gaisa piesārņojumu un uzlabot gaisa kvalitāti, īstenojot Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna pasākumus.
Aktīvs darbs tiks turpināts arī saistībā ar pāreju uz aprites ekonomikas modeli un atkritumu novēršanas un apsaimniekošanas sistēmas pilnveidi un attīstību. Viens no jautājumiem, kas ļoti interesē iedzīvotājus, ir vienotas norādes (piktogrammas) uz atkritumu konteineriem. Šobrīd dažādās pašvaldībās informācija, kas norādīta uz atkritumu konteineriem, atšķiras. Ievērojot iedzīvotāju mobilitāti, valstī vajadzīga vienota sistēma.
Jāturpina attīstīt bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu, kur vēl jāturpina aktīvs darbs ar sabiedrību gan par paradumu maiņu, gan par to, kādi ieguvumi man kā iedzīvotājam. Tāpat gaidām arī apstiprinājumu Eiropas Savienības direktīvas projektam, kas paredz grozījumus Direktīvā par atkritumiem. Tie paredz jauninājumus attiecībā uz tekstila un pārtikas atkritumu samazināšanu.
Mūsu upēs, ezeros un pēcāk arī jūrā nonāk liels daudzums dažādu, pamatā plastmasas saturošu, atkritumu, tāpēc būtiski ir pievērst uzmanību, cik un kā mēs izvēlamies vienreiz lietojamus plastmasas izstrādājumus. Liela uzmanība arī turpmāk būs pievērsta pasākumiem, lai samazinātu vienreiz lietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņu. Jāatgādina, ka no šī gada iepirkumu iesaiņošanai veikalos nebūs vairs pieejami vieglās plastmasas maisiņi, kas jāaizstāj ar iepakojumu no cita veida materiāliem.
Jāturpina pilnveidot arī zemes dzīļu pārvaldību, nodrošinot pārdomātu resursu izmantošanu un to pieejamības un kvalitātes nepasliktināšanos. Mums ir rūpīgi jādomā par to, kā lietojam ūdeņu resursus, kā tiek attīrīti notekūdeņi. Būtiski ir nepasliktināt un uzlabot virszemes, pazemes un jūras ūdeņu stāvokli. Īpaša uzmanība šajā gadā tiks pievērsta notekūdeņu attīrīšanas dūņu apsaimniekošanai. Šajā gadā tiks turpināts pilnveidot un attīstīt normatīvo bāzi ūdeņu stāvokļa saglabāšanai un uzlabošanai un ūdeņos novadītā piesārņojuma samazināšanai. Svarīgs uzdevums ir veicināt jūras piesārņojuma samazināšanu un jūras ekosistēmas atveseļošanu un ilgtspējīgu izmantošanu.