Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:
- Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere Baltijā
- Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors
- Liene Dubava, Nasdaq Riga biržas valdes priekšsēdētāja un Emitentu pakalpojumu komandas vadītāja Baltijā
- Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā
- Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs.
Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.
Db: Kāpēc tā vietā, lai domātu privato kapitālu piesaistīt, viens valsts kapitāla uzņēmums (LVRTC) vēlas izpirkt privāto investoru (“Telia”) no “Tet” un LMT. Kāds taču šo uzdevumu ir devis? Vai šajā situācijā mēs varam runāt par reiderismu?
“Ja salīdzinām Baltijas valsts, Latvijā kapitālisms ir krietni izteiktāks nekā kaimiņvalstīs. Piemēram, Igaunija kopš iestāšanās OECD savu kapitālsabiedrību portfeli ir samazinājusi, racionāli izvērtējot vai valstij ir nepieciešams darboties kā akcionāram. Savukārt Latvijā šis portfelis tikai pieaug, un ir novērojamas pazīmes, ka mēs šobrīd ejam Ungārijas virzienā – paši nosakām un vadām, atstājot privāto uzņēmējdarbības sektoru novārtā,” raksturojot pašreizējo situāciju Latvijas kapitāltirgū, atzīst Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā.
Atttiecībā uz situāciju ar “Tet” un LMT, Andris Grafs ir pārliecināts, ka sliktākais, kas var notikt, ja valsts būs 100% īpašnieks atsevišķi vai kopā. Diemžēl Latvijā valsts kapitālisma vēlme tikai pieaug. Valsts vēlme izpirkt “Tet” un LMT kapitāldaļas ir viens no valsts mēģinājumiem iejaukties privātā uzņēmējdarbībā.
Ja raugāmies uz valsts kapitālsabiedrību portfeli, tad Latvijā ir vairāk kā 70 kapitālsabiedrības, kas ir pilnībā piederošas valstij. Liela daļa no tām nodrošina sociālo vai valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, savukārt komerciālās kapitālsabiedrības pārsvarā darbojas tikai vietējā tirgū. Lai gan valsts ir sadzirdējusi to, ka šīm kapitālsabiedrībām ir nepieciešamas papildus investīcijas, diemžēl praktiska rīcība neseko.
“Valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā ir mūsu pašu aktīvu izmantošana un likšana lietā, taču nepastarpināti tas veicina arī to, ka valstij ir “brīvākas rokas” finansēt tās nepieciešamības, ko privātais sektors nefinansēs, piemēram, veselības aprūpes nozare. Šādā veidā mēs atņemam iespēju paši sev risināt sasāpējušās problēmas,” raksturojot pašreizējo situāciju Latvijas kapitāltirgū, stāsta Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere Baltijā.
Atttiecībā uz situāciju ar “Tet” un LMT, Eva Berlaus atzīst, ka viņai ir grūti skaidrot konkrēto situāciju. Viens jauks piemērs, kas parāda vienotā redzējuma trūkumu. Lai gan valsts mērķis ir attīstīt kapitāla tirgu, kolīdz norit sarunas par vienu vai divu kapitālsabiedrību kotēšanu, dažādos valsts līmeņos tiek veiktas darbības, lai iespējams kavētu šo procesu.
“Tā nebūtu problēma, ja mēs redzētu, ka mūsu ekonomika attīstās un aug. Ja Latvija būtu augusi tāpat kā Lietuva pēdējos 10 gadus, tad mūsu IKP būtu par 10 miljardiem lielāks. Tas viss būtu jau šodien. Protams, kapitālsabiedrību kotēšana biržā nav zelta atbilde visām problēmām, taču tas ir viens veids, kā stimulēt valsts ekonomisko attīstību,” raksturojot pašreizējo situāciju Latvijas kapitāltirgū, ir pārliecināts Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs.
Jānis Endziņš dalās datos – Ja raugāmies uz statistiku, tad Latvijā ir 77 valsts kapitālsabiedrības, Lietuvā teju uz pusi mazāk – 44 un Igaunijā 28. Pašvaldību kapitālsabiedrības Latvijā ir 313, Lietuvā 225, savukārt Igaunijā 150. Ja raugāmies valsts un pašvaldīdu kapitālsabiedrības kontekstā – esam izteikti “čempioni”.