Viena no vakar Rīgā notikušās starptautiskās konferences Fiskālās disciplīnas likums: pirmie trīs gadi un nākotnes perspektīvas tēmām bija: cik sabiedrība vispār interesējas par valsts budžeta politiku, kādas ir zināšanas par to un ekonomiskajām kopsakarībām vispār.
Tuvojoties brīdim, kad Eiropas Savienībai (ES) jālemj par pret Krieviju vērsto sankciju tālāko modeli, liekas loģiski mēģināt saprast noskaņojumu kaimiņvalsts elitē, lietojot kaut ko vairāk par Kremļa preses dienesta paziņojumiem. Pavisam nesen, 23. maijā, Ārējās un aizsardzības politikas padome iepazīstināja Maskavas publiku ar ziņojumu par Krievijas ārpolitiku.
Kas ir izdomāts, kas īsts? Kādus trikus atmiņa ar mums izspēlē, un vai paši to vispār pamanām? Nav nemaz tik sen, kad bērni vēl savā starpā apsprieda leģendas par melnām volgām ar skeletiem tajās, tā īsti līdz galam nekad nenoticot, ka tie varētu būt tikai joki, un pat visnotaļ nopietnu un cienījamu radu sanākšanās un mazajās mājas viesībās karstākais temats pie siļķes kažokā bija Nezināmi Lidojoši Objekti un Mazi Zaļi Cilvēciņi. Tagad par zaļajiem cilvēciņiem gan runājam jau pilnīgi citā nozīmē, bet, redz, varbūt abas leģendas kaut kā ir saistītas – varētu papētīt.
Preses konferencē pēc Ministru kabineta šīsnedēļas sēdes izvērtās spraiga vārdu apmaiņa starp LTV žurnālistu, no vienas puses, un premjeru, kā arī zemkopības ministru, - no otras. Tēma: valsts kapitālsabiedrību padomju veidošanas process. Vienkāršoti un, izmantojot Zemkopības ministrijas (ZM) "saimniecību" kā piemēru, situāciju var raksturot tā: ZM ierēdnim, kas atbild par mežiem, jaunais regulējums liedz pašam pretendēt uz vietu Latvijas valsts mežu padomē, toties viņš var būt pretendentu atlases komisijā un attiecīgi, cik noprotams no kolēģa teiktā, šādi tik un tā panākt ZM apmierinoša kandidāta iecelšanu.
Rituāls ar nosaukumu Vērtējam X valdības pirmās simt dienas noslēdzies. Ar diezgan prognozējamu aptaujāto ekspertu pieņēmumu, ka grūtākais Kučinska kabinetam vēl priekšā. Neapstrīdot šo tēzi, mēģināsim sadalīt "grūtumu" sastāvdaļās.
Fascinējoši, cik bieži gan informācijas pārbagātības apstākļos cilvēki ir tendēti savas zināšanas smelt vien ziņu virsrakstu un pieteikumu līmenī, neiedziļinoties norišu pamatojumos, un - kas vēl trakāk - uzreiz formulēt un publiski paust savu kategorisko, visbiežāk nosodošo, izsmejošo pozīciju. Iztrūkstošo saturu piedomā klāt un attieksmi pret procesiem veido, izejot no attieksmes pret iesaistīto personu vai cilvēku grupu kā tādu.
Vieni sauc par zirga galvām, otri saka, ka mums visiem seši kāju pirksti, bet mēs nepaliekam atbildi parādā un mūžīgi smejam par pirmo neizsakāmo lēnību. Anekdotes par to, ko latvieši domā par igauņiem, ko igauņi par lietuviešiem un lietuvieši par latviešiem, visi būs kaut reizi dzirdējuši. Bet ko mēs – trīs Baltijas valstis – cita par citu sakām, ja metam jokus pie malas?
Pieļauju, ka nav jātērē laiks, lai pierādītu, ka tam, kā mēs komunicējam, ir liela nozīme. Ja runā par aizskarošu komunikācijas stilu politikā, parasti šķībi skatās uz t. s. profesionālajiem politiķiem, piemēram, Saeimas deputātiem, tomēr atļaušos apgalvot, ka vēl ņiprāki šajā aspektā ir partiju aktīvisti un atbalstītāji vispār.
Līdz ar valdības maiņu, runām par Vienotības šķelšanos un tad kādas jaunas partijas dibināšanu, tāpat saistībā ar Požarnova un Kaimiņa nostāšanos jauntapušu politisku organizāciju vadībā aizvien biežāk dzirdamas arī spekulācijas par to, kādas politiskās nišas vēl brīvas, kur tad nu būtu tās lielās iespējas tiem, kas pie varas vēl nav tikuši vai bijuši gan, bet jūtas nenovērtēti.
Bezdarbs Latgalē 2015 gadā bija 18,7%, kas ir gandrīz četrreiz vairāk nekā Rīgā un divreiz lielāks nekā Kurzemē, Zemgalē vai Vidzemē. Vienkāršākais veids bezdarba samazināšanai Latgalē būtu mudināt cilvēkus pārcelties uz Rīgu vai arī pat emigrēt, ko daudzi jau izdarījuši, bet vai tas ir tas ko mēs gribam?
Nedēļas sākumā medijos nokļuva ziņa par to, ka, pēc Starptautiskā Valūtas fonda ekspertes Annas Iļjinas domām, Krievijas negatīvā ietekme uz Baltijas valstu ekonomikām samazināsies, kas lielā mērā ir saistīts ar šo valstu eksportētāju spēju pārorientēties uz jauniem tirgiem. Ja runājam par Latvijas ekonomiku kā vienotu veselumu, tad var teikt, ka ar Krieviju saistītās negācijas esam pārcietuši samērā mierīgi.
Varētu šķist, ka maijā lielākā daļa dārza darbu apdarīti - kas plānojams, saplānots, siltumnīcas uzceltas, dobes sataisītas, vairums stādu un sēklu ierušinātas savās dzīvesvietiņās. Tomēr dārzs, kā jau visa dzīvā daba, ir tapšanas procesā lielāko gada daļu, bet maijā jau varam baudīt pirmos darba augļus visā pilnībā. Kaut ar acīm un degunu novērtējot ziedoni.
