Sāka dokumentu parakstīšanu Tramps, jāpiebilst, publiski un atbalstītāju ovāciju pavadījumā vēl multifunkcionālajā arēnā Capital One Arena, bet pēc tam turpināja jau Baltā nama Ovālajā kabinetā. Parakstītie dokumenti ir visdažādākie – sākot no virknes priekšvēlēšanu solījumu pildīšanas, beidzot ar rīkojumiem par jaunu amatpersonu norīkošanu.
Tostarp tika parakstīti rīkojumi par vairāk nekā pusotra tūkstoša notiesāto 2021. gada 6. janvāra notikumu dalībnieku amnestēšanu, nelegālās imigrācijas pilnīgu aizliegšanu, ieskaitot ārkārtas stāvokļa izsludināšanu uz ASV un Meksikas robežas un bruņoto spēku nosūtīšanu uz to, kā arī Meksikas narkokarteļu atzīšanu par teroristiskām organizācijām. Protams, arī par to, ka turpmāk ASV oficiāli būs tikai divi dzimumi – sievietes un vīrieši – un ka sieviešu sportā nekādu transgenderu vairs nebūs.
Lai gan lielākā daļa dokumentu attiecas uz iekšpolitiku, bez uzmanības netika atstāta arī ārpolitika. Cita starpā tika parakstīti rīkojumi par ASV nekavējošu izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas un Parīzes klimata nolīguma, Kuba tika atgriezta terorisma atbalstītāju sarakstā, no kuras to sešas dienas iepriekš bija izslēdzis Trampa priekštecis Džo Baidens, bet Kanādai un Meksikai, sākot no šāgada 1. februāra, tiks noteikta 25% ievedmuita. Cits svarīgs rīkojums ir, ka ASV 90 dienu laikā pārtrauks militārās un cita veida palīdzības sniegšanu valstīm, kuru atbalstīšana neatbilst ASV stratēģiskajām interesēm.
Atšķirībā no pirmās prezidentūras, kad viņš vilcinājās ar šādu rīkojumu parakstīšanu un beigās atsevišķus nodomus tā arī nespēja izpildīt politiskās pretestības, tajā skaitā paša pārstāvēto republikāņu rindās, dēļ, šoreiz Tramps ir sarīkojis visīstāko politisko zibenskaru. Liedzot oponentiem iespējas atjēgties un apkopot spēkus.
Atsevišķas uzmanības vērts ir fakts, ka vienas dienas laikā tika atcelti kopumā 78 Baidena rīkojumi, un domājams, ka tas vēl ne tuvu nav viss. Taisnīguma labad jāpiebilst: arī Baidens sāka ar to, ka atcēla lielu skaitu Trampa rīkojumu – tiesa gan, lēnāk un bez īpašas pompozitātes. Savukārt, ja tie izrādīsies nevis apstākļu diktēti izņēmumi, bet gan kļūs par ierastu praksi ASV politikā, tad likumsakarīgs kļūs arī jautājums par to, vai ASV vispār pastāv kāda politiskā pēctecība.