Opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars aģentūrai LETA Purgailes virzīšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu vērtēja kā katastrofu.
Politiķis kritizēja Purgailes līdzšinējo darbu, izceļot viņas atbildību par "finanšu sektora kapitālo remontu", kura rezultātā ar "pārmērīgo kontroli mēs esam iebraukuši milzīgā grāvī". "Prasību ir daudz vairāk, nekā prasīja starptautiskās institūcijas," piebilda deputāts. Tavaram neesot pārliecības par Purgailes atbilstību bankas prezidenta amatam.
Tavars pauda cerību, ka iepriekšējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam tomēr izdosies savākt pietiekami daudz balsu parlamentā, lai tiktu pārvēlēts uz otro termiņu. Turklāt viņš neesot pārliecināts, ka Purgailei tiks nodrošināts nepieciešams balsu vairākums. Valdošajai koalīcijai pašlaik Saeimā ir tikai 52 balsis.
Pēc Tavara domām, ņemot vērā, kā notika iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izvirzīšana, "cilvēki ar nopietnu starptautisku pieredzi finanšu sektorā šobrīd nav gatavi iesaistīties šajā cīņā".
Nacionālās apvienības (NA) deputāts Artūrs Butāns aģentūrai LETA atzīmēja, ka šajā reizē partija Latvijas Bankas prezidenta amatam ir izvirzījusi Kazāku, attiecīgi partijā patlaban nav bijusi apspriede par kādu citu kandidātu.
NA uzskata, ka Kazākam ir labas izredzes parlamentā savākt nepieciešamās balsis, jo iepriekš viņu virzīja koalīcijas partijas "Progresīvie" un "Jaunā vienotība". Toreiz gan līdz balsojumam nenonāca un valdošā koalīcija balsojuma priekšvakarā paziņoja par abu savu virzīto kandidātu - Kazāka un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītā "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa - atsaukšanu. Toreiz tieši Bērziņam izskatījās lielākās iespējas nokļūt amatā, saņemot atbalstu no opozīcijas.
Butāns sprieda, ka ir iespējams nodrošināt to, ko iepriekš teicis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs - opozīcijai un koalīcijai vienoties par kopīgu kandidātu. "Es domāju, ka tas būtu ļoti labs scenārijs," izteicās Butāns.
Savukārt "Latvija pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers aģentūrai LETA pauda, ka vēlas uzklausīt Purgaili frakcijā, lai saprastu, kāds ir kandidātes redzējums.
Pēc politiķa vārdiem, Purgailei nāksies atbildēt uz jautājumiem, tostarp arī nepatīkamiem, par to, kas notiek Latvijas finanšu sistēmā un vai viņa atzīst savas kļūdas, iepriekš vadot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Šlesers uzskata, ka lielā mērā Purgaile ir atbildīga par bēdīgo kreditēšanas situāciju Latvijā.
LPV vēloties saprast, kādas būtu Purgailes iniciatīvas, kas jāmaina likumdošanā, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi. Purgaile iepriekš "bija kontroliere", bet Latvijas Bankai ir jāpalīdz attīstīt un regulēt ekonomiku, sprieda Šlesers.
Savukārt ceturtā opozīcijas partija - "Stabilitātei" - apsver atkārtoti izvirzīt finansista Pāvela Kuzmina kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam, aģentūrai LETA teica partijas līderis Aleksejs Rosļikovs.
Tādu iespēju partija izskatot, jo koalīcija nevarot par neko vienoties. Rosļikovs parlamenta kuluāru sarunās esot dzirdējis, ka koalīcijā nav 100% atbalsta viņu izvirzītajai kandidātei, līdzšinējai Latvijas Bankas prezidenta vietniecei Purgailei.
"Stabilitātei" vadītājs uzskata, ka tas, ka Purgaile ir izvirzīta, vēl neko nenozīmē, jo iepriekš koalīcija atteicās no saviem kandidātiem balsojuma priekšvakarā.
Kā ziņots, valdības koalīciju veidojošās partijas vienojušās par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu virzīt Purgaili.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, Purgailei ir konceptuāls valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju atbalsts.
Koalīcijas partneri uzskata, ka Purgaile atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, īpaši uzsverot nevainojamu reputāciju un spēju pilnā kapacitātē pildīt amata pienākumus jau no pirmās dienas amatā gan Latvijas Bankā, gan pārstāvot Latviju Eiropas Centrālās bankas darba formātos, uzsver Jurēvics.
Purgailei ir maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Viņai ir plaša pieredze finanšu jomā - no 2019. līdz 2022.gadam bijusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja un ieņēmusi dažādus vadošus amatus banku sektorā, norāda Jurēvics.
Koalīcijas partneri plāno pirmdien, 27.janvārī, vēlreiz koalīcijas sadarbības sanāksmē tikties ar Purgaili, lai oficiāli izvirzītu viņas kandidatūru, kā arī sniegtu iespēju Purgailei mediju pārstāvjus iepazīstināt ar savu redzējumu par Latvijas Bankas turpmāko darbu un sniegt atbildes uz mediju jautājumiem.
Pēc oficiālās kandidatūras izvirzīšanas Purgaile tikšoties ar visām Saeimas frakcijām, kuras būs gatavas uzklausīt viņas redzējumu par darbu Latvijas Bankas prezidenta amatā.
Jau ziņots, ka Saeimas opozīcijā esošie "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības (NA) frakciju deputāti ceturtdien iesniedza oficiālu pieteikumu Saeimas prezidijam, ar kuru Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirza līdzšinējā centrālās bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka kandidatūru.
Paziņojumā medijiem NA un AS norādīja, ka aicina arī visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalstīt Kazāka kandidatūru.
Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz 31.janvārim. Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērnā gada 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.
Pirmajā "piegājienā" Latvijas Bankas prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un opozīcijas partijas "Stabilitātei" pārstāvis Pāvels Kuzmins, taču pēdējā brīdī pirms balsojuma dienas koalīcija procesu apturēja, vienojoties mēģināt tomēr vienoties par vienu, bet citu kandidātu.
Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.