2025. gada LALIGABA nominantu saraksts
Labākais dzejas autordarbs latviešu valodā
Andra Manfelde Dilstošais medus mēness. Izdevējs Aminori.
Elvīra Bloma Viņam patīk šie dzejoļi. Izdevējs žurnāla Punctum atbalsta biedrība.
Inese Zandere Stikla burtnīca. Izdevējs Neputns.
Ivars Šteinbergs Ābece. Izdevējs Valters Dakša.
Liepa Rūce Zemākās virsotnes. Izdevējs Latvijas Mediji.
Labākais prozas autordarbs latviešu valodā
Dace Rukšāne Lu-Lū un Eņģelis. Izdevējs Zvaigzne ABC.
Gundega Šmite Koncerts stāstos. Izdevējs Jāņa Rozes apgāds.
Jānis Lejiņš Dieva dusmības bērni. Izdevējs Dienas Grāmata.
Svens Kuzmins Brīvībene. Izdevējs Orbīta.
Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā
Krišjānis Zeļģis Patīk! Izdevējs Liels un mazs.
Laura Vinogradova Pauls spēlē. Izdevējs Zvaigzne ABC.
Linda Gabarajeva Kosmoss ir virs bēniņiem. Izdevējs Liels un mazs.
Marts Pujāts kurlikt…tikjauk…šīī-fer. Izdevējs Valters Dakša.
Sanita Reinsone Draugi un kaimiņi. Izdevējs Jāņa Rozes apgāds.
Labākais ārvalstu daiļliteratūras tulkojums latviešu valodā
Upes sniegs. Senās Ķīnas lirikas antoloģija, atdzejojums Ieva Lapiņa. Izdevējs Neputns.
Danute Kalinauskaite Baltie pret melnajiem, tulkojums Dace Meiere. Izdevējs Jāņa Rozes apgāds.
Fernandu Pesoa Nemiera grāmata, tulkojums Dens Dimiņš. Izdevējs Valodu māja.
Gaļina Rimbu Tu – nākotne, atdzejojums Anna Auziņa, Evelīna Andžāne, Arvis Viguls. Izdevējs Neputns.
Žans Ženē Zagļa dienasgrāmata, tulkojums Nairi Balian. Izdevējs Aminori.
Spilgtākā debija literatūrā latviešu valodā
Ieva Viese laikam. Izdevējs Neputns.
Līva Marta Roze Struktūra. Izdevējs žurnāla Punctum atbalsta biedrība.
Sintija Sudmale Uz manas mēles. Izdevējs Valters Dakša.
Valts Kalniņš Arnolda bailes un mīlestība. Izdevējs Dienas Grāmata.
Zintis Sils Apvārsnis. Izdevējs Dienas Grāmata.
Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā
Dace Bula Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā. Izdevējs LU LFMI.
Gunārs Bībers Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu. Izdevējs Neputns.
Janīna Kursīte Kamolkoks. Izdevējs LU Akadēmiskais apgāds.
Skaidrīte Lasmane Dabīgais intelekts jeb literatūras filozofija. Izdevējs LU Akadēmiskais apgāds.
Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt divas speciālbalvas – tulkotājam un publicistam Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau) par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu frankofonajā kultūrtelpā, kā arī Vairai Vīķei-Freibergai par monogrāfiju The logic of poetry. Structure and poetics of the Latvian Dainas.
Kā uzsver LALIGABA žūrijas eksperts, rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims: “Tulkotājs Nikolā Ozano jau daudzus gadus ir bijis viens no galvenajiem latviešu literatūras vēstnešiem frankofonajā pasaulē, ne vien meistarīgi tulkojot Jāņa Joņeva, Rūdolfa Blaumaņa un citu autoru darbus, bet arī regulāri pievēršot lasītāju un izdevēju uzmanību Latvijas literatūrai franču medijos un neformālās sarunās. Šo ilggadējo interesi nu ir vainagojusi arī latviski iznākusī grāmata Biblihigianse – vienlaikus detektīvstāsts par pirmās latviešu-franču vārdnīcas mīklaino vēsturi un mīlestības vēstule abām valodām, kultūrām, vēsturei.”
Savukārt par Vairas Vīķes-Freibergas monogrāfiju izsakās LALIGABA žūrijas eksperts, rakstnieks Guntis Berelis: “Vairas Vīķes-Freibergas grāmatas virsraksts ir mazliet mānīgs. Tas it kā vēsta par dažiem ļoti specifiskiem dainu pētniecības aspektiem, taču īstenībā The logic of poetry aptver krietni plašāku tēmu loku. Pirmā daļa ir mazliet konspektīvs, tomēr cittautu lasītājam ļoti nozīmīgs ieskats tautasdziesmu vākšanas vēsturē, sākot no pirmajiem rakstiskajiem pieminējumiem līdz dainu lomai mūslaiku kultūras kontekstos. Otrā daļa vēsta par dainu poētiku, ietverot vienu no folkloristikas “mūžīgajiem” (un neatbildētajiem, bet varbūt neatbildamajiem) jautājumiem – tautasdziesmas bija “formulu” žanrs vai arī katra četrrinde uzskatāma par absolūti oriģinālu un unikālu tekstu? Savukārt trešā daļa man šķita visinteresantākā un svarīgākā. Autore iedziļinās un kaut kādā mērā mēģina restaurēt aizlaiku pagāniskās mitoloģijas pēdas, kas saglabājušās tautasdziesmās, diezgan strikti nošķirot naratīvo un lirisko mitoloģiju. Vārdusakot, monogrāfija ir visaptveroša, un jo sevišķi no svara, ka viss šis gigantiskais pētniecības un faktu materiāls nonāk arī pie cittautu lasītāja.”
Šā gada LALIGABA žūrijā darbojas literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa, literatūras kritiķe un pētniece Anda Baklāne, rakstnieks un literatūras kritiķis Guntis Berelis, dramaturģe un rakstniece Rasa Bugavičute-Pēce, tulkotāja Rūta Karma, rakstnieks, tulkotājs, redaktors Vilis Kasims un dzejniece un publiciste Katrīna Rudzīte.
LALIGABA apbalvošanas ceremonija notiks 26. aprīlī plkst. 16.00 Spīķeru koncertzālē. Savukārt pēc ceremonijas visi aicināti turpināt literāros svētkus: plkst. 19.00 kino Splendid Palace notiks 4. Starptautiskā dzejas festivāla PAGE BREAK noslēguma dzejkoncerts, kurā piedalīsies visi festivāla dalībnieki, uzstājoties ar dzejas lasījumiem laikmetīgās džeza mūzikas pavadījumā.
Pirms laureātu apbalvošanas aprīlī notiks arī LALIGABA nominantu lasījumi Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) – 10. aprīlī plkst. 18.30 ikviens laipni gaidīts apmeklēt dzejas lasījumus, savukārt 17. aprīlī plkst. 18.30 norisināsies prozas tekstu lasījumi.
Latvijas Literatūras gada balva ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā. Tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem Latvijas rakstniecībā publicētajiem darbiem.
Balvu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība, atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija.
LALIGABA aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī sociālajos medijos Facebook, Instagram un X.com.