"Latviešiem tautas mūzika tiešām ir kaut kas ļoti īpašs, un tas noteikti piešķir mums savu identitāti, lai arī kur mēs pasaulē atrastos," stāsta komponiste un dziedātāja Monta Tupčijenko. Veidojot un kopā ar pasaulslaveno NDR bigbendu Hamburgā ierakstot latviešu tautasdziesmu džeza aranžējumus, viņa pārliecinājusies, ka "klausītājus – vismaz Vācijā – fascinē latviešu tautasdziesmas".
Šopiektdien Rīgā festivāla deciBels noslēgumkoncertā Ethno+Jazz, vol. 7 gaidāms speciāli tam radīta jaundarba pirmatskaņojums, ko izpildīs starptautisks studentu bigbends.
Monta Tupčijenko savos darbos apvieno džezu, mūsdienu klasisko un tradicionālo folkmūziku. Viņa raksta harmoniski piesātinātu polifonisku mūziku un sadarbojas ar koriem, a capella grupām, džeza orķestriem, bigbendiem un lieliem starpžanru ansambļiem. Kritiķi atzīst, ka Monta Tupčijenko "paplašina mūsdienu džeza robežas, atstājot tajās gana daudz tradicionālās mūzikas elementu, lai joprojām justos ērti". 2024. gada izskaņā Vācijā jauno komponistu konkursā Monta Tupčijenko saņēma Gerharda Trēdes balvu. Šo balvu piešķir Eiropas Savienībā rezidējošiem jaunajiem komponistiem (līdz 35 gadu vecumam), kuri modernā skanējumā aranžē Gerharda Trēdes darbus. Latviešu komponistes aranžēto skaņdarbu Summer Flowers atskaņoja HfMT Hamburg Large Ensemble diriģenta un iepriekšējā konkursa uzvarētāja Agustina Pardo vadībā. Savukārt šā gada janvāra beigās Monta Tupčijenko kopā ar slaveno NDR (Norddeutscher Rundfunk) bigbendu NDR ierakstu studijā Hamburgā ieskaņoja sešus savus oriģināldarbus, tostarp divas latviešu tautasdziesmu Ģērbies, saule, sudrabota un Sasala jūrina aranžijas džeza stilā, kā arī oriģinālkompozīcijas Treetops un Captain ar Aleksandras Lines dzeju. Komponiste ne tikai komponē un aranžē, bet ierakstos arī dzied un diriģē.
Pērn Monta Tupčijenko ar jaundarbiem Stepping Outside un It’s About Time pārstāvēja Latviju kā viena no četriem komponistiem projektā European Composers Vol. 2, ko īstenoja Subway Jazz Orchestra, un kā viena no četrām komponistēm sievietēm Berlīnes Jauniešu džeza orķestra projektā, un jau šomēnes 23. aprīlī festivālā Feminale Hamburgā izskanēs komponistes koncertprogramma bigbendam un balsij, kā arī sieviešu vokālajam kvartetam.
No kurienes nākat un kā nokļuvāt tur, kur esat?
Esmu dzimusi Valmierā un Valmieras Mūzikas skolā apguvu klavierspēli. Jau kopš bērnības daudz dziedāju, tāpēc, iespējams, bija tikai laika jautājums, kad pievērsīšos dziedāšanai profesionāli. Klavierskolotāja Aigija Kalniņa dažus skolēnus gatavoja džeza mūzikas naktīm, kur apguvām četrrocīgus un "džezīgus" solo skaņdarbus. Domāju, ka tieši tad manī pamodās pirmā interese par džezu.
Pāris gadu vēlāk nedaudz apguvu arī bungu spēli – arī mans skolotājs bija aizrāvies ar džeza mūziku. Taču īsto impulsu pievērsties džeza dziedāšanai deva Rīgas Doma kora skolas meiteņu uzstāšanās Valmieras kultūras namā – tas bija izšķirošais mirklis, kad sapratu, cik ļoti vēlos apgūt tieši džeza dziedāšanu. Lai arī pēc ģimnāzijas absolvēšanas iestājos Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē, tomēr sapnis par džeza dziedāšanu nedeva mieru un izrādījās spēcīgāks.
Kura izpausmes forma no jūsu radošās daudzpusības – dziedātāja, komponiste, diriģente – jūsu pašas skatījumā ir vadošā, galvenā?
Šobrīd lielākoties komponēju un aranžēju mūziku, taču bieži arī pati to izpildu. Man ļoti patīk būt daļai no ansambļa, īpaši dziedot savas kompozīcijas. Piemēram, manā bigbenda programmā, kuru atskaņosim 23. aprīlī Hamburgā Feminale festivālā, es gan dziedāšu, gan arī diriģēšu.
Kas no jūsu devuma skanēs festivāla deciBels koncertā Ethno+Jazz, vol. 7 piektdien Tallinas kvartālā? Vai arī pati piedalīsieties kā izpildītāja?
Festivālam deciBels esmu uzrakstījusi latviešu tautasdziesmas Ģērbies, saule, sudrabota instrumentālo aranžiju. Lai gan pirmo versiju ierakstīju pirms vairākiem gadiem, nolēmu to pilnveidot un piedāvāt atskaņošanai arī šajā festivālā. Šī tautasdziesma man ir sevišķi mīļa un iespiedusies dziļa atmiņā no tiem laikiem, kad piedalījos Dziesmu svētku korī.
Līdz šim neesmu plānojusi piedalīties skaņdarba izpildījumā, taču labprāt to darītu, ja rastos tāda iespēja.
Jūsu ceļš vedis no dzimtās Latvijas uz Igauniju, Norvēģiju, Nīderlandi un Vāciju. Kāpēc noenkurojāties Hamburgā?
Hamburga ir ne tikai skaista pilsēta, bet arī piedāvā augsta līmeņa studiju programmas. Manuprāt, studējot pats nozīmīgākais ir pasniedzējs, pie kura apgūst galveno priekšmetu, manā gadījumā – džeza kompozīciju. Es joprojām apbrīnoju un ļoti daudz mācos no sava skolotāja Volfa Keršeka. Viņš bieži, balstoties uz savu plašo pieredzi, intuitīvi uztver manu kompozīciju ieceres – idejas, struktūru, instrumentāciju – un spēj darba procesu novirzīt produktīvā gultnē.
Šobrīd es vislabāk jūtos Hamburgā, Vācijā, taču nevaru droši teikt, ka tā būs mana pēdējā pieturvieta. Lai gan Hamburgas iedzīvotāji ir distancēti, viņi tomēr ir dzīvespriecīgi un laipni. Taču ar to vien nepietiek, lai apsvērtu ilgstošu palikšanu kādā pilsētā, – man ir svarīgi redzēt izaugsmes iespējas.
Es ļoti vēlētos vairāk laika pavadīt Latvijā – ne tikai apciemojot ģimeni un draugus, bet arī aktīvi piedaloties muzikālos projektos.
Kā nonācāt līdz sadarbībai ar NDR bigbendu?
Iespēja strādāt un ierakstīt mūziku ar NDR bigbendu ir viens no svarīgākajiem projektiem džeza kompozīcijas maģistra studiju programmā. Katru gadu programmā tiek uzņemts tikai viens students, un ne visi izvēlas šo iespēju strādāt ar bigbendu. Ieraksts ar NDR bigbendu ir liela privilēģija, ko es ļoti novērtēju.
Gatavošanās bija samērā ilgstoša, un, lai iegūtu kvalitatīvu rezultātu, vajadzēja rūpīgi izstrādāt katru detaļu, pielāgojot skaņdarbus katra mūziķa specifiskajai instrumenta un improvizāciju spēlei. Īpaši šī bigbenda prasībām noformētās notis bija jāiesūta ļoti savlaicīgi.
Visa radio studijas komanda darbojas ļoti organizēti – katrs precīzi pilda savu uzdevumu no plānošanas un organizācijas līdz nošu sagatavošanai un ierakstam studijā kopā ar vairākiem skaņu režisoriem. Ierakstu vada producents, kurš arī rūpīgi seko partitūrai – dinamikai, ritmam, intonācijai.
Apbrīnoju NDR bigbenda mūziķu profesionalitāti, punktualitāti, taču tikpat ļoti novērtēju arī viņu laipnību, sirsnību un atsaucību. Šī bija fantastiska pieredze, un ceru, ka šī sadarbība turpināsies arī nākotnē.
Studējot ārzemēs, nācies sastapties arī ar eksistenciālām "atraitnes dēla" grūtībām? Ko devis šis rūdījums?
Mana pieredze ir bijusi ļoti dažāda. Ir bijuši dzīves posmi, kad nav bijis kur dzīvot un vairākus mēnešus nācās gulēt uz draugu dīvāna viesistabā. Ir bijuši periodi, kad nebija iespējams atrast darbu, nepietika naudas īrei un nācās rūpīgi plānot ēdienreizes visai nedēļai, lai neviens produkts netiktu izniekots. Esmu piedzīvojusi daudz bezcerīgu un vientuļu brīžu, kā arī sajūtu, ka nekur īsti neiederos un netieku saprasta. Reizēm domāju, vai regulārās pārcelšanās un centieni iejusties jaunā vidē nav bijusi laika izniekošana, taču, šķiet, ka nemitīgas pārmaiņas ir neatņemama mana dzīves ceļa sastāvdaļa. Kopš dzīvoju ārzemēs, esmu arī satikusi fantastiskus cilvēkus un iepazinusi dažādas kultūras, tāpēc mani uzskati par dzīvi ir mainījušies – noteikti esmu kļuvusi iecietīgāka, saprotošāka un mazāk konservatīva.
Kur redzat būtiskākās atšķirības, salīdzinot dzīvi un radošo vidi Latvijā un Vācijā?
Joprojām mani dažkārt pārsteidz vāciešu uzvedība, tā sauktais kultūršoks, taču no visām valstīm, kurās esmu dzīvojusi, tieši Vācijā jūtos vislabāk. Latviešu un vāciešu dzīvesveidā un domāšanā saskatu diezgan daudz līdzību. Iespējams, palīdz arī tas, ka esmu apguvusi vācu valodu un tāpēc daudz biežāk esmu kontaktā ar vāciešiem. Vācieši bieži vien ir ļoti formāli un strukturēti, un šeit valda plaša birokrātija. Viņi daudz vairāk paļaujas uz valdību un sociālajām garantijām, piemēram, apdrošināšanu un pabalstiem. Lielākā daļa manu paziņu aktīvi interesējas par politiku.
Domāju, ka mākslai ir būtiska nozīme gan Latvijā, gan Vācijā. Tomēr Latvijā mūsu tautas kultūrai un tradīcijām ir daudz dziļākas saknes. Mākslinieciskā vide katrā Vācijas pilsētā ir atšķirīga. Piemēram, Ķelnē ilgstoši ir bijis populārs free jazz, Berlīnē iespēju ir daudz, taču populārākais, manuprāt, ir avangarda džezs un ir jūtama liela elektroniskās mūzikas ietekme. Hamburgā džezs ir salīdzinoši tradicionāls, taču šeit bieži dzirdams dažādu žanru sajaukums, kas mani uzrunā visvairāk. Hamburga ir liela, internacionāla un kultūras ziņā bagāta pilsēta.
Kā Vācijā uztver jūsu mūziku un jo īpaši to, ka radoši strādājat ar latviešu tautasdziesmu?
Rakstot mūziku, lielākoties apvienoju klasiskās, džeza un tradicionālās mūzikas elementus. Līdz šim esmu saņēmusi daudz pozitīvu un iedrošinošu atsauksmju.
Latviešu kultūra un tautasdziesmas ir kaut kas unikāls, un pēc manas pieredzes ar nelielu tulkojumu un paskaidrojumiem cilvēki par tām izrāda patiesu interesi, novērtē un izturas ar cieņu. Interese par tautasdziesmām ārpus Latvijas pieaug, un es priecājos, ka varu tās piedāvāt jaunā skanējumā.
Pastāstiet tuvāk par nesen Vācijā saņemto balvu. Kam tādu piešķir, un kā tā ietekmē turpmāko karjeru?
Pagājušā gada rudenī saņēmu komponista Gerharda Trēdes fonda balvu par labāko aranžiju oriģinālkompozīciju lielam starpžanru ansamblim, kas ietvēra stīgu instrumentus, ritma grupu, arfu, pūšaminstrumentus, solistu dziedātāju un klasiskos sitaminstrumentus. Atzinība un novērtējums ir liels pagodinājums. Par saņemto naudas prēmiju iegādājos klavieres, lai varētu strādāt mājās. Pēc diviem gadiem man ir paredzēts iestudēt un diriģēt nākamajā konkursā iesūtītos skaņdarbus.
Ievēroju jūsu darbu klāstā dziesmas ar jūsu kolēģes dziedātājas un dzejas autores Aleksandras Lines vārdiem. Kādus tekstus vēl izmantojat?
Līdz šim esmu sarakstījusi vismaz četras kompozīcijas ar Aleksandras Lines dzeju. Mani tā ļoti uzrunā – tā ir ritmiska un moderna, tāpēc arī ērti izmantojama melodiju radīšanai. Šad tad arī pati rakstu dziesmu vārdus vai sadarbojos ar citiem tekstu autoriem. Piemēram, skaņdarba Stepping Outside, kas tika radīts Subway Jazz Orchestra, tekstu sacerēju kopā ar vijolnieci un dziedātāju Lailu Nīstenu. Arī festivāla Feminale koncerta programmā būs dzirdami vairāki jauni skaņdarbi ar maniem dziesmu tekstiem.
Kā un kur redzat savu mūziķes nākotni? Vai jau zināt, kurp dosieties pēc kompozīcijas maģistrantūras studiju beigšanas?
Maģistrantūras noslēguma koncertu plānoju nākamā gada ziemā ar mūziku fagotam un orķestrim. Kā jau minēju, kaut arī šobrīd mana mūzika un darbs ir cieši saistīti ar Vāciju, taču es vēlētos aktīvāk iesaistīties arī Latvijas mūzikas dzīvē. Līdz šim esmu pateicīga par iespējām rakstīt pasūtījuma kompozīcijas dažādiem ansambļiem un ļoti ceru, ka nākotnē šādu iespēju būs arvien vairāk.
Mana nākotnes vīzija ir komponēt mūziku dažādiem ansambļiem, koriem un orķestriem, kā arī vadīt savu ansambli, ar kuru varētu regulāri uzstāties un radīt jaunas starpžanru idejas. Jūtu, ka šis projekts man dotu radošu piepildījumu.