Starptautiskajā konferencē, kuras nosaukums ir Postcolonial Situation in the Arts after the Collapse of the Soviet Union: Experience, Impact, Reassessment (Postkoloniālais stāvoklis mākslā pēc Padomju Savienības sabrukuma: pieredze, ietekme, pārvērtēšana), tiks skarta padomju mantojuma, visu veidu mākslas un to saistīto zināšanu dekolonizācijas problemātika, izgaismojot aktuālo situāciju un izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras šodien, pētot un vētījot padomju laika mākslas un kultūras procesus un to ietekmi uz mūsdienu kultūru un sabiedrību Eiropā. Šī tēma ir aktuāla ne tikai Austrumeiropas reģionam un padomju okupāciju piedzīvojušajām valstīm, bet arī plašāk, sevišķi akadēmiskajā vidē, kur saduras dažādas tradīcijas, pieejas un metodes.
Konferences darba valoda ir angļu (bez tulkojuma). Konference ir atvērta apmeklētājiem. Informācija par konferences programmu un dalībniekiem šeit: https://www.jvlma.lv/petnieciba/konferences/postcolonial-situation-in-the-arts-after-the-collapse-of-the-soviet-union-experience-impact-reassessment-2025-gada-9-12-aprilis
9. aprīlī 10.15. konferencē ar paneļreferātu Joys and fears: Postcolonial Affect in Postcommunist Environments (Prieki un bailes: postkoloniālais afekts postkomunisma vidē) uzstāsies postkoloniālisma studiju eksperte Dorota Kolodziejčika no Vroclavas Universitātes Polijā, savukārt 11. aprīlī 11.00 paneļreferātu Postcolonial Biographies: Emotion, Memory and Representation (Postkoloniālās biogrāfijas: emocijas, atmiņas un reprezentācija) lasīs Benedikts Kalnačs no Latvijas Universitātes Literatūras, Folkloras un Mākslas institūta.
Konference ir valsts pētījumu programmas Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai (2023–2026) projekta Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai/CERS (Nr. VPP – MM-LKRVA – 2023/1-0001) notikums. Projektu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai (2023–2026) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.