Varētu teikt, ka pētersīlim piemīt stiprs raksturs – tas nav ne ass, ne kaut kāds īpaši specifisks, tomēr šo garšaugu nevar nepamanīt. Un pētersīļi esot ļoti veselīgi, tāpēc ziemas mēnešos tos vajag cienīt un mīlēt!
Pašu izaudzēti uz palodzes vai veikalā pirkti, zaļie lociņi ir vispieejamākie zaļumi visu gadu. Un tie ir gan neapšaubāmi veselīgi, gan piešķir labu, spēcīgu garšu dažādiem ēdieniem. Šoreiz zupa un siermaizītes, kuras bez zaļajiem lociņiem zaudētu daudz laba.
Lai arī cik dīvaini šķistu ziemas laikā izcelt zaļumus, tas tomēr ir loģiski, jo janvāris ir zināmas atslodzes mēnesis – gan tādā nozīmē, ka visas lielās svinēšanas ir aiz muguras, gan tāpēc, ka gluži dabiski pēc štovētajiem kāpostiem, zirņiem ar speķi, rasoliem, pīrāgiem un dažādiem dzērieniem gribas ievērot rāmāku ēšanas režīmu. Tāpēc šomēnes celsim godā un galdā dažādus ziemā pieejamus zaļumus, šoreiz kinzu!
Jaunā gada pirmās receptes ir klāt, un, lai gan sviesta mēnesis jau beidzies, svētkiem tas piestāv un arī Jaunajā gadā netiek žēlots. Kad tad vēl kārtīgi pamieloties? Atturēties un tievēt droši varēs vēlāk – no nākamā numura apsolām atslodzes mēnesi. Bet tagad – lai labi garšo!
Kā gan bez sviesta svētkos? Šoreiz
garajām brīvdienām divas idejas
– sāļā un saldā. Sāļajā veģetāra
pelēko zirņu recepte, kuru pēc
patikas var papildināt ar vēl kādām
piedevām, bet desertā saldā desa bērnu
un citu kārumnieku priekam!
Bieži vien tieši sviestu kā sastāvdaļu ēdienā ir grūti pārspēt, un gardas mērces noteikti pieskaitāmas pie šādiem ēdieniem. Sviests prot jauki karsēties, patīkami smaržo un piešķir mērcītei īpaši labu garšu. Šoreiz par sviesta draudzību ar ķiplokiem un pētersīļiem, bet otrā receptē – ar baltvīnu un estragonu.
Decembri pasludinu par sviesta mēnesi! Bez sviesta būtu grūti pagatavot visgardākās mērces, mīklas un vēl visu ko citu. Sviests virtuvē ir it kā ikdienišķs produkts un tomēr tik īpašs! Ar sviestu var dabūt īsto garšu, īsto konsistenci un tā tālāk. Godināsim šomēnes sviestu un – lai jums viss iet kā pa sviestu!
Ar šīm divām receptēm noslēdzam sīpolu un ābolu mēnesi – protams, tikai žurnālā, ne jau dzīvē! Jo sīpoli un āboli ir mūžīgas vērtības, kas ik dienas bagātina mūsu ēdienkarti. Šoreiz elementāri pagatavojama ābolu plātsmaize un tikpat vienkārša sīpolmērce, kas garšo kā restorānā.
Runā, ka novembris Latvijā esot visdrūmākais mēnesis. Tā laikam ir gan, bet man vienmēr patīk teikt, ka tieši visdrēgnākajā laikā ir vispatīkamāk atrasties siltā virtuvē un gatavot kaut ko garšīgu. Šoreiz divas sāļās receptes!
Valsts svētki ir īstais laiks, lai uzklātu kopīgu un nedaudz svinīgu pusdienu vai vakariņu galdu un visi sapulcētos kopā. Tāpēc šoreiz receptes iedvesmai gan šim mirklim, gan citām kopā sanākšanām!
Šoreiz abas receptes ir rudenīgi smaržīgas un garšīgas – viena ir kārtīgs pamatēdiens, otra našķis tumšajiem novembra rītiem vai vakariem. Bet abas var droši celt galdā, atzīmējot Lāčplēša dienu!
Novembri pasludinu par sīpolu un ābolu mēnesi, jo, pirmkārt, nevarēju izšķirties, kuru izcelt, otrkārt, abi ir ļoti piemēroti sezonai. Un, treškārt, ar saldajiem ēdieniem esmu vairāk "uz jūs", bet šomēnes, pateicoties āboliem, būs arī pa kādam desertam un kūkai!