Pagājušajā reizē stāstīju
par rīslingiem un šardonē.
Šoreiz turpināšu ar aperitīviem un deserta vīniem. Tie,
izgājuši garus attīstības lokus, ir ieguvuši vīna pasaules
klasisko standartu.
Gadsimtu gaitā sevi ir apliecinājuši klasiskie vīni, kuru īpašo stāvokli tirgū nespēj mainīt nekādi īslaicīgi modes viļņi vai kāda konkrēta vīna vai reģiona īslaicīgi panākumi pat pasaules mērogā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien uz otro lasījumu atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.
iepriekšējā reizē stāstīju par pasaules slavenāko dzirkstošo vīnu šampanieti un par otru franču dzirkstošo kremānu. Nosaukums cremant piešķirts visiem ārpus Šampaņas gatavotajiem franču dzirkstošajiem vīniem. Taču bez šiem pasaulē ir vēl citi slaveni dzirkstošie.
Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumus grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz Latvijā vairāk ierobežot alkohola tirgošanas laiku.
23. novembrī plkst. 17:30 vēsturiski romantiskajā restorānā Pullman Riga Old Town (Jēkaba ielā 24, Rīga) pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023".
Tas, vai vīns garšo, vai negaršo, ir gaumes lieta. Tomēr, lai tiktu garantēta vīnkopības un vīndarīšanas kvalitāte un lai māksla (prasme) atšķirt labu vīnu no slikta kļūtu saprotama ikvienam, visā pasaulē izstrādāti daudz maz līdzīgi kritēriji, pēc kuriem to noteikt.
Iepriekšējā reizē stāstīju par procesiem, kas notiek
vīnogu misas rūgšanas laikā.
Taču ar sulas izspiešanu,
rauga pievienošanu un rūgšanas temperatūras kontrolēšanu vien nepietiek, lai izdotos labs vīns.