Tramps pirmdien savas otrās prezidentūras pirmajā dienā parakstīja vairākus rīkojumus, mainot ASV politiku imigrācijas pārvaldības un pilsonības piešķiršanas jomās. Vienā no tiem tika izsludināts "nacionāls ārkārtējais stāvoklis" uz dienvidu robežas ar Meksiku. Tramps arī apsolīja masveida deportāciju, iesaistot armiju, lai vērstos pret, viņa vārdiem, "noziedzīgajiem ārzemniekiem".
Tramps Ovālajā kabinetā parakstīja rīkojumu, kas paredz atcelt automātisku ASV pilsonības piešķiršanu šajā valstī dzimušajiem bērniem. Šāda kārtība ir nostiprināta ASV konstitūcijā, tāpēc rīkojums noteikti tiks juridiski apstrīdēts.
Šrāders pieļāva, ka Tramps ASV dienvidu robežas apsardzībā iesaistīs armiju un militārās struktūras, tiks pastiprināts drošības režīms un turpināti darbi, kurus Tramps iesāka savas pirmās prezidentūras laikā, taču nepabeidza, proti, ASV dienvidu robežas infrastruktūras uzlabošana un izbūve. Pētnieks akcentēja, ka šīs aktivitātes mērķētas uz nelegālās imigrācijas ierobežošanu, īpašu no Dienvidu reģioniem un Latīņamerikas.
"Jautājums ir par to, kas notiek un kā tiek stiprināta dienvidu robeža, lai apturēta nelegālo imigrāciju. Praktiski tas nozīmē, ka ieceļošana ASV tiks liegta cilvēkiem, kuriem nebūs attiecīgā dokumentācija, piemēram, vīza vai zaļā karte. Tās ir galvenās lietas, kurām īstermiņā Tramps plāno pievērst pastiprinātu uzmanību," teica LATO valdes loceklis.
Runājot par imigrantiem, kas jau atrodas ASV, pēc eksperta paustā, Tramps solījis, ka tiks pievērsta pastiprināta kontrole drošības procesiem pilsētās. Šrāders atsaucās uz jaunā ASV prezidenta inaugurācijas runu, kur Tramps īpaši izcēla pilsētas, kur nelegālie imigranti veicina noziedzības.
Pētnieka ieskatā, arī tur tikšot izmantotas ASV drošības struktūras, ir nozīmēti arī iekšējās izlūkošanas un pretterorisma spēki, tostarp cilvēki, kas ir piedalījušies politiskās iniciatīvas "Project 2025" izstrādē, piemēram Sebastians Gorka, kurš ir sarakstījis vairākas grāmatas un bijis viens no ideoloģiskajiem autoriem Trampa iekšējo procesu kārtošanā.
"Šī politika būs vērsta uz to, lai atrastu nelegālos imigrantus un pēc tam deportētu no ASV, jo šie cilvēki ASV ir ieceļojuši nelegāli. Tur nav nekā slikta, ja deportē imigrantus, kuri ir iesaistīti noziedzībā vai noziedzīgos grupējumos. Tā ir viena no lietām, kuru Tramps uzsvēra ne tikai savā pirmajā termiņā, bet arī patlaban, atgriežoties Baltajā namā," teica eksperts.
Viņš sacīja, ka uzsvars būs likts uz nelegālo imigrantu atrašanu, viņu deportēšanu un nelegālās imigrācijas ierobežošanu, kā arī uz drošības pastiprināšanu ASV. Runājot par ģimeņu deportēšanu, Šrāders norādīja, ka Tramps savos izteikumos ir bijis ass pret ģimenēm, kurām pēc nelegālas ieceļošanas ASV ir piedzimuši bērni. Piemēram, ja bērns ir ASV pilsonis, bet viens vai abi vecāki ir nelegālie imigranti. Pirmās prezidentūras laikā Tramps esot sacījis, ka arī šos nelegālos imigrantus no ASV būtu jādeportē, taču masveidā tas nenotika.
LĀI pētnieks uzsvēra, ka kādreizējais ASV prezidents Baraka Obamas laikā šādas deportācijas bija daudz plašākas, un Latīņamerikas kopienas bieži vien dēvēja Obamu par ASV galveno deportētāju. Savos vārdos Tramps ir solījis vērsties pret nelegālajiem imigrantiem ar līdzīgiem pasākumiem, taču patlaban nav skaidrs, vai tiešām Trampa prezidentūras laikā tiks šķirtas ģimenes, ņemot vērā, ka bērni ir ASV pilsoņi un var legāli uzturēties ASV, atšķirībā no vecākiem, kuri to nevar.
"Nav arī skaidrs, vai ASV Tēvzemes drošības departaments un dažādas iekšējās drošības struktūras neļaus šiem cilvēkiem legalizēties un turpināt uzturēties ASV, ja viņi nepārkāpj likumu, maksā nodokļus un dara visu to pašu, ko ASV pilsoņi," teica Šrāders.