Turpinu pagājušajā nedēļā
iesākto stāstu par glāžu "iztikas minimumu" mājas lietošanai. Pamatdoma glāžu piemeklēšanai konkrētam dzērienam ir, lai glāzes forma un
biezums palīdzētu izcelt izvēlētā dzēriena aromātu, garšu, dzirkstīgumu, arī krāsu.
Pagājušajā reizē stāstīju par Ronas ielejas vīniem. Šoreiz par citu Francijas ieleju – Luāru, par kuras vīniem varētu teikt, ka Latvijā tie pārstāvēti mazāk, ja vien nebūtu izņēmuma – tas ir rozā no Anžū vīna dārziem.
Šim vīnam ir divi vārdi, divi likteņi un divi atšķirīgi stili. Klasiskais Francijas Ziemeļronas Syrah jeb sirā ir garšvielām un tanīniem bagāts, tomēr plānāks un ar augstāku skābes līmeni nekā piesātinātais, pikantais Austrālijas un Dienvidāfrikas Shiraz jeb širazs.
Francijas malbeks niansēs atšķiras no Argentīnas
malbeka, taču kopumā, ja izvēlaties malbeku cenu kategorijā ap 10–15 eiro, iegūsiet
pilnmiesīgu, tanīniem bagātu, īsāku vai ilgāku laiku ozolā izturētu vīnu. Tas ir radīts
nevis glabāšanai, bet tūlītējai
baudīšanai.
Iepriekšējās reizēs stāstīju par ASV Kalifornijas štata vīniem. Taču ASV vīnu gatavo gandrīz visos štatos (pat Aļaskā), bet no komerciāla viedokļa ievērības cienīgi ir četri štati: Kalifornija, Ņujorka, Oregona un Vašingtona.
Kad vīna darīšana ASV sāka
pamazām atkopties, parādījās jauns izaicinājums – spēcīgā Eiropas vīnu konkurence, kas jau bija paspējuši nostiprināties Amerikas tirgū.
Heress un šerijs ir viens
un tas pats dzēriens. Lielbritānijā heresu sauc par šeriju
(briti šeriju dzer vairāk par
visiem pasaulē) un šis nosaukums veiksmīgi pielipis
arī pārējai Eiropai. Bet faktiski šis ir viens un tas pats dzēriens – ar stipro alkoholu bagātināts vīns.