Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenām 2024. gada decembrī liecina, ka inflācija, vērtējot gada griezumā, bija sasniegusi 3,3%, pērn vidējā inflācija bijusi pieticīga – vien 1,3%. Te jāatceras 2022. un 2023. gads, kad vidējā inflācija bija attiecīgi 17,3% un 8,9%.
Pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas bija augušas par 0,2%. Būtiska ietekme uz mēneša inflāciju bija transportam dārgākas degvielas dēļ.
Kāpumu piedzīvoja arī pārtikas cenas, pieaugot kafijas cenām un noslēdzoties dažādām akcijām. Vienlaikus cenas saruka dažādu preču un pakalpojumu grupā. Lētāki kļuva arī apģērbi un apavi. Kopumā 2024. gadā preces bija lētākas nekā 2023. gadā, un tas galvenokārt salīdzinoši zemāku energoresursu cenu dēļ.
Pēdējā laikā liela uzmanība tiek pievērsta pārtikas cenām. Latvijai, esot mazai, atvērtai ekonomikai, daļu no pārtikas inflācijas stāsta pērn veidoja globālie procesi (piemēram, putnu gripa sadārdzināja olu un putnu gaļas cenas visā Eiropā, nelabvēlīgi laikapstākļi kafijas eksportētājvalstīs paaugstināja kafijas cenas). Laikapstākļi arī Latvijā ietekmēja, kā nozares apskatnieki to nodēvējuši, pagājušā gada neražu. Tās ietekmi patērētāji varēja novērot savos maciņos vasaras beigās, kad dārzeņu cenas nesaruka tik daudz, kā citus gadus ierasts, un augļiem septembrī cenas pat būtiski pieauga. Tomēr arī pārtikas cenu stāstā liela loma varētu būt bijusi straujajam algu kāpumam gan ar mazumtirdzniecību, gan ar pārtikas ražošanu saistītajās nozarēs.
Ekonomikas ministrija ir radījusi piecu punktu plānu negodīgas pārtikas preču cenošanas izskaušanai. Vēl ir liela neskaidrība, cik no solītā īstenosies un kāds būs plāna efekts. Lai vai kā – cenu regulēšana ilgtermiņā kropļo tirgu un mazina Latvijas pievilcību jaunu tirgus spēlētāju acīs, tātad darbojas tieši pretēji vēlamajam virzienam – veicināt asāku un veselīgāku konkurenci pārtikas tirdzniecībā. Jāņem arī vērā, ka prasmīgs uzņēmējs ļoti bieži spēj izmanevrēt likumdošanas līkločos, tāpēc lielāka regulācija no valsts puses, ļoti iespējams, var nesasniegt vēlamo rezultātu. Kā jau ir sacīts, labāka pieeja ir dot nepieciešamos resursus Konkurences padomei, ko tad var izmantot konkurences pārkāpumu gadījumā.
Vērtējot globālā mērogā, 2025. gads solās būt notikumiem bagāts. Tuvākajā laikā redzēsim, vai un cik lielā mērā ASV prezidenta Donalda Trampa pirmsvēlēšanu solījumi un draudi attiecībā, piemēram, uz tarifiem ārvalstu precēm piepildīsies. ASV tirdzniecības politikai ir tieša ietekme uz Eiropas ekonomiku, jo ASV ir Eiropai svarīgs eksporta preču noieta tirgus. Līdz ar to, iespējams, ekonomikas atkopšanās Eiropā nenotiks tik strauji, kā iepriekš cerēts.