Afrikāņi ar radiniekiem no Sīriusa
Bandiagaras kraujas vairāk nekā miljonu kvadrātkilometru plašās Āfrikas valsts Mali vidienē ir īsts dabas brīnums. It kā milža roka būtu nolēmusi izcelt milzīgu gabalu zemes no tā atrašanās vietas, bet pusceļā milzis nez kāpēc tomēr pārdomājis un atstājis izcelto blāķi simt metru augstumā. Tā nu šī krauja, biežāk pazīstama kā falaise, stiepjas divsimt kilometru garumā, un ik pa laikam pie tās dažādās spraugās ir pielipinātas un ielipinātas varbūt lielām putnu ligzdām, bet varbūt bišu stropiem līdzīgas būves ar skreju vienos sānos. Šajos stropos vietējie ļaudis apglabā savus mirušos. Taču gan šis ģeoloģiskais brīnums, gan jokainie kapiņi ir tīrais sīkums salīdzinājumā pat ar visas Āfrikas mērogā trakoti neparastajiem cilvēkiem, kas apdzīvo šo plakankalni un Gondo līdzenumu tās pakājē, visu apmēram četrus tūkstošus kvadrātkilometru plašo teritoriju apzīmējot ar kopēju nosaukumu – Dogonu zeme. Viena no pēdējām teritorijām Ziemeļāfrikā, ko deviņpadsmitajā gadsimtā sev pakļāva franči.