SestDienas ceļojumi

Ar vilcienu dunoņu cauri Eiropai

Viena biļete, kas ļauj nonākt gan pie okeāna un kalnos, gan tauru govīm un Parīzē, gan Zviedrijas dabas takās un Spānijas senajās pilīs – vai tas neizklausās pēc Čārlija un šokolādes fabrikas scenārija? Riskējot izklausīties pēc reklāmas, jāatzīst, ka Interrail/Eurail pases piedāvājums tik tiešām arī praksē ir labs.

21. novembris, 2019, 9:50

Če pēdējais maršruts

Jo tālāk no Bolīvijas lielpilsētām nonāk, jo biežāk var dzirdēt visādus dzīves pabērnus pieminam Santo Ernesto. Kvēlais ideālists, asinskārais revolucionārs un sadistiskais gļēvulis Ernesto Če Gevara Bolīvijas indiāņu zemnieka pasaules uztverē ir pārvērties par svēto, kurš mira tautas labā un ir spējīgs arī uz brīnumdarīšanu, ja viņu piesauktu pietiekami sirsnīgi.

17. novembris, 2019, 17:01

Velotūre pa salām

Olandes arhipelāga salas kā ceļojuma mērķis, turklāt vēl ar velosipēdu, nemaz nav uzskatāms par ļoti eksotisku, kamēr pasaules medijos un sociālajos tīklos joprojām daudz kur vīd Grētas Tūnbergas vārds un mūsu pašmāju satiksmes ministrs Tālis Linkaits visiem iesaka vismaz kādu dienu pārsēsties no privātajiem auto uz sabiedrisko transportu. Taisni otrādi – ideja vēlās vasaras atvaļinājumā nomainīt savu ierasto četrriteņu "dzelzs vilku" pret velosipēdiem šķita tikai likumsakarīga sekošana trendam. Izvilkām no saimniecības telpas dziļumiem divus mūsu pasen pamestos uzticamos draugus Eko un Bio, notrausām abiem putekļus un aizvedām uz apkopi vietējā velodarbnīcā. Ja gribētu dikti pa glauno, jauki jau būtu ceļā doties ar kaut cik profesionāliem velosipēdiem. Taču mēs esam pierādījums tam, ka ar absolūtu tautas klases līmeni arī diezgan nopietnus ceļa gabalus var droši pieveikt un izdzīvot. Un ne tikai izdzīvot – arī tiešām baudīt.

10. novembris, 2019, 18:37

Pasaules visgrandiozākie kapusvētki

Cukura galvaskausi un zārciņi, ko likt uz kārā zoba gan bērniem, gan pieaugušajiem, orķestris aizgājušajiem un palikušajiem – tā ir tikai daļa no mirušo piemiņas dienu svinību atribūtikas Meksikā. Protams, mūsdienās arī šo tradīciju skārusi komercializācija, taču tas ne par matu nemazina šo dienu nozīmi un ticību to spēkam vietējo acīs.

3. novembris, 2019, 11:58

Turkish Italy

Vecās Eiropas dienvidi pārblīvēti, pārsālīti un pārlieku paredzami? Ja šķiet, ka tā, Albānija ir lieliska alternatīva tiem, kuri meklē tirkīzzilu jūru, karstu sauli, nevainojamu Vidusjūras virtuvi un nedaudz improvizācijas. Balkānos tas viss atrodams ar uzviju.

20. oktobris, 2019, 14:45

Laimes noslēpumu meklējot: Kopenhāgena

Skaistā vasaras rītā ceļā uz Rīgas lidostu radio programmā stāsta par kārtējo pētījumu, kurš apliecinājis, ka dāņi esot vislaimīgākā nācija pasaulē. Nesen vēl paziņu lokā dzirdēju runājam, ka Dānijā ļaudis tiešām smaidot vairāk nekā jebkur citur. Tā nu sagadījies, ka lidmašīna pēc dažām stundām nosēdīsies tieši šīs laimes zemes galvaspilsētā Kopenhāgenā. Tāpēc gribot negribot pāris dienu ilgā ceļojuma laikā tā tiek uzlūkota un vērtēta tieši caur šādu prizmu: kas te ir tāds, kas liek vietējiem justies tik labi? Vai to būs iespējams pamanīt pilsētvidē un cilvēkos?

13. oktobris, 2019, 22:05

Pulksteņlaiku neskaitīt: Orhneju arhipelāgs Skotijas ziemeļos

Orkneju arhipelāgā Atlantijas okeānā Skotijas ziemeļos kādas salas iedzīvotāji gribējuši atteikties no dzīves pēc oficiālā pulksteņa laika. «Ja es vēlos ēst brokastis pusnaktī, kāpēc lai es to nedarītu?» brīnās salinieki. Viņiem ir baltās naktis un ziemeļblāzma, silts klimats un pastāvīgs vējš, daudz nokrišņu un košas krāsas, laivas pagalmos pat salu vidienē un tik daudz aitu, ka iztikšana un sirdsmiers garantēts. Kāds vēl pulkstenis, ja visa pietiek?

29. septembris, 2019, 15:37

Gulašs ar baltmaizi un neiegūtais miljons

Turpinot ceļojumus zaļo pleķu jeb dabas skaistuma meklējumos ar bebē, viegli nonākt pie secinājuma, ka Čehijā vietējiem informācijas centriem labāk neklausīt, smalkā vārdā nosauktais populārākais vietējais ēdiens ir vienkārša baltmaize ar gaļas mērci un ceļā var gadīties kāpieni, kurus atkārtot jūs būtu gatavi tikai par pāris miljoniem. Taču prieku par kopiespaidu tas nebojā un ir vērts kādreiz spert arī sānsoļus no mūžīgajiem galamērķiem.

22. septembris, 2019, 18:33

Lazurīta zilais sapnis

Par Afganistānu dzirdētas visādas šausmas, stereotipu daudz, politisko un kara mudžekļu – ne mazāk. Pat mani tadžiku "vecvecāki" pēc tam prasa: "Nu, kā tur bija? Viņi dzīvo teltīs?" Patiesība un cilvēki tam visam ir kaut kur pa vidu – sevišķi, ja izlemts doties virzienā, uz kuru tūristi un ceļotāji parasti pat neskatās.

15. septembris, 2019, 7:40

Līdz Eiropas sirdij

Ja ne gluži dzelzs priekškars, tad vismaz "dzelzs plīvurs" joprojām pastāv. Šāda doma iespiežas prātā pēc pusotru nedēļu ilga autoceļojuma pa Eiropas vidieni: Poliju, Čehiju, Austriju, mazliet arī Itāliju un Slovākiju. Lai gan robežas ir atvērtas un, kā reiz dzejolī par Padomju Savienību rakstīja Jānis Sudrabkalns, tām var "doties pāri ar paceltu galvu", tomēr cilvēku attieksmē un uzvedībā saglabājušās pamatīgas atšķirības.

8. septembris, 2019, 8:00

Atlantijas tuklīšu maršs

Linkolnšīra Anglijā ir rūpniecības reģions, mājas proletariātam un viesstrādniekiem, tomēr arī te ir savs kūrorta rajons – Skegnesa Ziemeļu jūras krastā. Skotijā un Orkneju salās skatītie Atlantijas tuklīši, amizanti putniņi ar oranžu knābi, paliek tikai gaišās atmiņās, jo te tuklo ir daudz vairāk, turklāt – skaļi, brutāli un notetovēti no galvas līdz kājām. Bravūra un miesa te veļas pa priekšu līdz brīdim, kad to vairs nevar panest. Esi sveicināta, debesu mala, aiz kuras aizspraustas karotes!

31. augusts, 2019, 7:48

Kataras saules nogurdinātie

Neiedomājama svelme, kas liek pat dažu minūšu gājiena vietā izvēlēties auto, zelta vēriens it visā un eksotisks putnu tirgus, bet tam visam pāri nemitīgā tuksneša elpa, kas iespiežas atmiņā gan ar savu neizmērojamo klusuma skaistumu, gan spēku, – tā ir Katara.

25. augusts, 2019, 14:35

Šodien

SestDienas ceļojumi