Šā gada pirmajos četros mēnešos pieaudzis jaundzimušo rīdzinieku skaits. Visraženākais bijis marts, kad Rīgā piedzima 598 mazuļi, portālu Diena.lv informēja Rīgas domē.
Lai analizētu sliktos demogrāfijas rādītājus, Diena piecu anonīmu interviju sērijā centās izdibināt galvenos iemeslus, kāpēc Latvijas iedzīvotāji nevēlas laist pasaulē bērnus nemaz vai uzskata, ka ar esošajiem pietiek. Ko par viņu argumentiem domā valdības pārstāvji un demogrāfiskās situācijas
uzlabošanas cīnītāji? Diena aicināja viņus iedziļināties šajās intervijās un komentēt tās.
Nav šaubu, ka finansiālais nodrošinājums ir svarīgs un nepieciešams katrai ģimenei un bērnam. Tomēr esmu pārliecināta, ka tas nav vienīgais un, iespējams, tas pat nav svarīgākais, otrdien Saeimā, atklājot konferenci Par ģimenes vērtību aizsardzību un atbalstu, sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite.
Diena turpina padziļināto interviju (tāpēc arī anonīmu) sēriju par to, kādu iemeslu dēļ Latvijā tik maz laiž pasaulē bērnus. Trešajā intervija sērijā par to, kāpēc Latvijā patlaban dzimst tik maz bērnu, atklāj, ko domā un jūt Solveiga (vārds mainīts), kurai ir viens bērns, bet otra nākšanu pasaulē sieviete vērtē kā maz ticamu, jo viņas laulība ir izirusi. Turklāt Solveiga apgalvo, ka atkal apprecēties un laist pasaulē vēl bērnus nav viņas dzīves galvenais mērķis. ****
Biznesa
augstskolas Turība
studente, 23 gadus vecā Līva Štāle piekrīt deputātes Elīnas Siliņas apgalvojumam,
ja sieviete bērnu dzemdē līdz 25 gadu vecumam, ir lielāka varbūtība, ka viņa
pasaulē vēlāk laidīs otro vai trešo bērnu. „Ja būtu izdots
kāds likums, ka līdz 25 gadiem jādzemdē bērns, tas tomēr nepalīdzētu,“ pavēstīja Līva.
Demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka valdošā koalīcija ir muļķojusi savus vēlētājus, kuriem iepriekš tika solīts, ka demogrāfijas un tautas ataudzes jautājumi būs vieni no prioritārajiem jautājumiem.
Lai veicinātu dzimstību, Latvijā būtu jāpalielina atbalsts jaunajām ģimenēm, taču atbalsta pieaugumam būtu jābūt drīzāk graudā, nevis naudā, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.
Latvija varētu izvairīties no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas līdz 65 gadiem, par ko šobrīd sašutušas vairākas sabiedrības daļas, ja tā ļautu ik gadu valstī ieceļot vairākiem tūkstošiem imigrantu no citām valstīm, intervijā aģentūrai BNS sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Šis teiciens laikam krāšņi ilustrē divas 8.februāra presē lasītas ziņas. Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) ziņa: "2010.gadā nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 19% iedzīvotāju". ES statistikas biroja Eurostat ziņa: "2010.gadā nabadzības riskam Latvijā pakļauti 38% iedzīvotāju".
Jauni cilvēki neplāno bērnus agrāk par 26 gadiem, liecina pētījums par iedzīvotāju reproduktīvo veselību, ar kuru piektdien iepazīstināja Saeimā notiekošajā konferencē par demogrāfiju.
Valsts prezidents nesen atkārtoti izteica viedokli, ka nauda nav
galvenais, ar ko varēs uzlabot Latvijas kritisko demogrāfisko
situāciju. Šai domai varētu piekrist tikai tik daudz, ka turīgajās
ģimenēs valsts naudas piešķīrums, protams, nebūs svarīgs, jo šiem
aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju nauda ir pietiekami. Taču
pārējiem 90% ģimeņu lielāks atbalsts no valsts ir būtisks un pat
izšķirošs faktors, lai varētu atļauties radīt bērnus.
Galvenie faktori demogrāfijas problēmas risināšanai ir finansiālā drošība un emigrējošo, īpaši gados jaunāko cilvēku, atgriešanās Latvijā, 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus Latvijā komentē Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Ekonomikas un biznesa institūta direktors Dr.oec. Aleksejs Nipers.