Otrdien, 1.oktobrī, Ministru kabinets līdz ar nākamā gada budžeta projekta atbalstīšanu vienojās par vairākiem demogrāfijas atbalsta pasākumiem 2014.gadā
Labklājības ministrijas (LM) un vairāku koalīcijas pārstāvju Saeimā panāktā vienošanās demogrāfijas jomā vairs nav šauri fiksēta tikai uz vecāku pabalstu palielināšanu, bet nekādi nemazinās jauno vecāku nevienlīdzību, integrāciju darba tirgū un iespējas turpināt izglītoties, pirmdien par panākto vienošanos izteicās labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība).
Sabiedrībā, runājot par demogrāfiju, pārsvarā akcentēta tiek dzimstības vecināšana un mazāk tiek pieminēts, ka demogrāfija nozīmē arī to, cik veseli ir mūsu bērni, piektdien diskusijā par priekšlaikus dzimušo bērnu ambulatorās veselības uzraudzības un aprūpes programmas izveidi Latvijā norādīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule.
Labklājības ministrija (LM) ir nākusi klajā ar jauniem priekšlikumiem demogrāfijas veicināšanai. Būtiskākie - minimālais bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējiem 100 latiem tiks paaugstināts uz 120 latiem, un tā izmaksas laiks tiek pagarināts no bērna gada līdz pusotra gada vecumam.Vecāki, kuri ir sociāli apdrošināti, tāpat kā līdz šim, līdz bērna gada vecumam saņems vecāku pabalstu 70% apmērā no iemaksu algas, pēc tam minimālo bērna kopšanas pabalstu - 120 latu.
Labklājības ministrija (LM) piedāvā ieviest 100 latu pabalstu no bērna gada līdz pusotra gada vecumam tiem jaunajiem vecākiem, kuri strādā, mācās vai ir reģistrējušies kā bezdarbnieki.Kā šodien žurnālistiem norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), tas nozīmētu, ka vecāki no bērna piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam saņemtu divu veidu pabalstus.
Izlasot vakar publicēto Ilze Viņķeles piedāvājumu demogrāfijas jautājumu risināšanai, secinājums ir, ka arī otrais demogrāfijas ultimāts ir attaisnojies jau tagad vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ministre ir ievērojami paplašinājusi sava piedāvājuma naudas daudzumu – no 18,5 līdz 30 miljoniem latu, jo iepriekš brīvpusdienas tika plānotas tikai 3.
Pati būtiskākā problēma politiskajā dienas kārtībā: latviešu tautas pastāvēšana. Vai tiešām samierināsimies ar demogrāfu prognozēm, ka 2050.gadā latvieši būs minoritāte savā zemē? Vai, rūpējoties tikai par savu brīvību – aizbraukt prom, atrast jaunu darbu citā valstī, jaunu ģimeni un dubultpilsonību – nebūsim pazaudējuši jēgu, kāpēc dzīvojam?
Runājot par dzimstības veicināšanas politiku Latvijā, cīņas karstumā mums būtu svarīgi paturēt prātā, ka valsts politikai nevajadzētu būt orientētai tikai uz to, lai pēc iespējas vairāk sieviešu pēc iespējas īsākā laikā piedzemdētu vairāk mazuļu. Pārdomāta dzimstības veicināšanas politika ir daudz vairāk – tā nozīmē, ka valstij ir jāsniedz palīdzīga roka rūpēs par mazajiem cilvēkiem ne tikai gada vai pusotra garumā, bet līdz pat brīdim, kad mūsu valsts jaunie cilvēki ir gatavi par sevi parūpēties paši.
Nacionālā apvienība (NA) ir uzstādījusi ultimātu Valda
Dombrovska valdībai, paziņojot, ka gāzīs šo valdību, ja netiks
pārtraukta "uzturēšanās atļauju tirdzniecība". Taču ultimātu
Latvijai uzstāda nevis NA, bet pati dzīve. Lai kā mums patiktu vai
nepatiktu kārtība, ka par pietiekami lielu investīciju ārvalstnieks
var iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, kas nozīmē uzturēšanās
atļauju visā Eiropas Savienībā, šodien citas alternatīvas īsti nav.
Bērnu skaita sarukuma dēļ šogad Krievijā nāksies slēgt vairāk nekā 700 skolu, trešdien pavēstīja valsts galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oņiščenko. Krievijā ir vairāk nekā 44 000 skolu.
Valdības 30.jūlijā apstiprinātais reemigrācijas atbalsta plāns ir vērsts uz tiem aizbraucējiem, kuri faktiski jau ir pieņēmuši lēmumu atgriezties, portālam Diena.lv norādīja Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.I.Mežs atzina, ka reemigrācijas plānu vērtē pozitīvi.