Serbijas galvaspilsētā Belgradā turpinās opozīcijas rīkotie protesti, cenšoties apstrīdēt nesen notikušo Belgradas skupščinas (domes) vēlēšanu rezultātus
Ziemassvētkos spēkā stāsies jau 12. Eiropas Savienības sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar lielvalsts iebrukumu Ukrainā. Kamdēļ jau līdz šim noteiktie ierobežojumi izrādījušies maz efektīvi un arī no Eiropas valstu puses turpinās to apiešana? Ko un vai iespējams darīt, lai situācija mainītos?
Amerikas Savienoto Valstu Kolorādo pavalsts Augstākā tiesa šonedēļ pieņēma lēmumu liegt ASV eksprezidentam Donaldam Trampam piedalīties pavalsts Republikāņu partijas priekšvēlēšanās. Tiesa atsaucās uz ASV konstitūcijas 14. labojuma 3. punktu, kas liedz ieņemt amatu valdībā personām, kuras ir piedalījušās dumpī.
Amerikas Savienoto Valstu
aizsardzības ministrs Loids
Ostins nupat paziņoja par 10
valstu koalīcijas izveidi ar ASV
priekšgalā cīņai pret Jemenas
hutiešiem jeb husītiem, kuru
militārās aktivitātes palestīniešu atbalstam ir
lielā mērā ierobežojušas starptautisko
kuģniecību Sarkanajā jūrā.
Iekšpolitiskā nenoteiktība un pretrunas ASV ir novedušas pie tā, ka vairākās to pavalstīs ir ievērojami pieaudzis secesionistu jeb šo pavalstu izstāšanās no ASV piekritēju skaits. Pirmā šajā rindā ir Teksasa, kur izstāšanās ideja ir gana populāra jau vairākas pēdējās desmitgades. Kādi ir šī noskaņojuma cēloņi, un cik liela ir iespēja, ka kāda no pavalstīm tiešām varētu pamest ASV?
Plašu ažiotāžu rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos izsauca Ķīnas
Tautas Republikas priekšsēdētāja
Sji Dzjiņpina nupat aizvadītā
valsts vizīte Hanojā – mediji šo
vizīti traktēja galvenokārt kā
Pekinas vēlmi kavēt Hanojas tuvināšanos
ASV un Japānai, kā arī saglabāt savu ietekmi
kaimiņvalstī
Polijas Republikas jaunā sasaukuma Seims (parlaments) šīs nedēļas sākumā beidzot spēja "legalizēt" 15. oktobrī notikušo vēlēšanu rezultātus, vispirms nobalsojot par neuzticības izteikšanu nu jau bijušajam premjerministram Mateušam Moraveckim (Likums un taisnīgums, PiS), bet pēc tam apstiprinot jaunu valdību ar premjera amatu reiz jau ieņēmušo (no 2007. līdz 2014. gadam) bijušo Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku (Pilsoniskā platforma, PO) priekšgalā.
Diplomātijas guru, reālpolitikas spilgtākais pārstāvis, liela vēriena politiķis un vienlaikus pretrunīga personība. Tā tiek dēvēts Henrijs Alfreds Kisindžers, kurš 29. novembrī simt gadu vecumā savās mājās Kentā ASV Konektikutas pavalstī devās mūžībā. Viņam pieder daudzi nemirstīgi izteicieni par pasaules politiku, bet akadēmiskajā vidē viņš paliks vēsturē ar tā dēvēto leģitimitātes jēdziena ieviešanu un citām publikācijām, kas izsaukušas plašu rezonansi
Amerikas Savienoto Valstu Kongresa augšpalātas Senāts noraidīja prezidenta Džo Baidena virzītā likumprojekta par vairāk nekā simts miljardu dolāru lielas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, kā arī ASV un Meksikas robežas stiprināšanai un pat amerikāņu jaunāko zemūdeņu būvniecībai nodošanu balsošanai, kas nostāda Ukrainu katastrofas priekšā. Atbilstīgi Senāta procedūrai, lai šāda veida likumprojekts tiktu nodots balsošanai (kas pārliecinošā vairākumā gadījumu nozīmē arī tā apstiprināšanu, lai gan mēdz būt arī izņēmumi), tas ir jāatbalsta vismaz 60 senatoriem no 100.
Dienvidamerikas valstī Venecuēlā iepriekšējās nedēļas nogalē notika interesants konsultatīvais referendums, kura mērķis bija noskaidrot sevi par bolivārisku uzskatošās valsts pilsoņu attieksmi pret kaimiņvalsts Gajānas (bijušās britu Gviānas) lielākās daļas – tā sauktās Esekibo Gajānas –, atgriešanu Venecuēlas sastāvā.
Robežpunktu slēgšana starp Eiropas valstīm un Krieviju uzskatāmi iezīmē jauno
posmu Eiropas Savienības un agresīvās lielvalsts attiecībās. Jautājumu par to, kā
situācija varētu attīstīties turpmāk, gan joprojām ir vairāk nekā atbilžu.
Simt gadu vecumā šā gada 30.
novembrī aizsaulē aizgāja cilvēks,
par kuru runājot frāze "ar viņa nāvi
ir beidzies vesels laikmets" nepavisam neizklausās pēc klišejas vai
pieklājības vārdiem.
Daudziem latviešiem labi zināmajā Īrijā ir sākusies politiskā diskusija, kuru var uzskatīt par sava veida liecību tam, kā mainās priekšstati par it kā globālu un vispāratzītu starptautisko organizāciju nozīmīgumu un iespējām.
Novembra vidū Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks veica nopietnus pārkārtojumus konservatīvo valdībā, starp kuriem vislielāko uzmanību piesaistīja bijušā premjera Deivida Kemerona atgriešanās lielajā politikā ārlietu sekretāra (ministra) postenī. Kādas ir viņa "atsaukšanas no pensijas" aizkulises, un kādu ietekmi tas var atstāt gan uz Lielbritānijas politiku kopumā, gan jo īpaši uz torijiem – Kemerona pārstāvēto politisko spēku
Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Nīderlandē noslēgušās ar negaidīti labiem antiislāmista un eiroskeptiķa Gērta Vildersa vadītās Brīvības partijas (PVV) panākumiem, bet Vildersam ir pavērušās labas iespējas kļūt par šīs valsts nākamo premjerministru.
Argentīnas prezidenta vēlēšanu
otrajā kārtā par uzvarētāju
pārliecinoši (ar 55,7% vēlētāju
balsu, kas ir lielākais atbalsts
kādam no kandidātiem visā
valsts demokrātijas vēsturē)
kļuvis un 10. decembrī stāsies amatā politkorekti par galēji labējo populistu dēvētais
nesistēmiskais kandidāts Havjers Milei.
Līdz ar aicinājumu sākt sarunas par Ukrainas un vēl vairāku valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā aktualizējies arī jautājums par atšķirībām dalībvalstu nostājā. Kādu ainu patlaban tas iezīmē Eiropā, un kādas ir konkrētu valstu cerības pārskatāmā nākotnē tiešām pievienoties aliansei.
Dažādu citu starptautisko
notikumu fonā bez pelnītas
ievērības ir palikusi ziņa, ka
oktobra beigās trīs no daudzajām Mjanmas nemiernieku
armijām sāka vienotu uzbrukumu valdības spēkiem šīs valsts ziemeļos,
pie robežas ar Ķīnu.
Lielbritānijas premjerministrs Riši
Sunaks šīs nedēļas sākumā veica
ievērojamas pārmaiņas valdības
sastāvā – amatu zaudēja konservatīvo vidū populārā iekšlietu
ministre jeb sekretāre Sjūela
Breivermena, bet par ārlietu ministru negaidīti kļuva ekspremjers un Brexit "autors"
Deivids Kemerons.
Eiropas Savienības dalībvalstīs, it īpaši tā dēvētajā vecajā Eiropā, pieaug ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju un viņu pēcteču skaits. Oficiālā statistika visbiežāk neatspoguļo patieso kopainu, taču divu Eiropas vadošo valstu – Vācijas un Francijas – piemēri ļauj vismaz aptuveni saprast, kāda ir reālā situācija šajā ziņā
Laikraksts The New York Times, viens no galvenajiem ASV Demokrātiskās partijas ruporiem, pirms dažām dienām publiskoja sešās t. s. ASV svārstīgajās pavalstīs veiktās aptaujas rezultātus, no kuriem izriet, ka gadījumā, ja ASV prezidenta vēlēšanas notiktu šobrīd, piecās no šīm pavalstīm (Arizonā, Džordžijā, Mičiganā, Nevadā un Pensilvānijā) par to uzvarētāju vairāk vai mazāk pārliecinoši kļūtu eksprezidents Donalds Tramps.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā
notikušās pašvaldību jeb reģionālo
padomju vēlēšanas liecina, ka prorietumnieciskajai prezidentei Maijai
Sandu un valdībai ir, par ko padomāt
pirms nākamajām vēlēšanām.
Vēl nesen attiecībā uz tūrisma nākotni valdīja optimisms, taču Hamās uzbrukums Izraēlai, kas šajā valstī tiek salīdzināts ar 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumu ASV, ir būtiski ietekmējis gan ceļošanas iespējas, gan ceļotāju noskaņojumu. Turklāt tas attiecas ne tikai uz Tuvo Austrumu reģionu, kur šobrīd risinās bruņotais konflikts, bet arī uz lielu daļu Eiropas, tostarp valstīm, kas atrodas pasaules populārāko tūrisma galamērķu pirmajā desmitniekā
Neraugoties uz kopējiem noskaņojumiem islāma pasaulē un
vairāku nozīmīgu musulmaņu
valstu līderu kareivīgajiem
paziņojumiem, iespēja, ka
kāda no šīm valstīm varētu
iesaistīties Izraēlas un Hamās konfliktā, šādi
izraisot liela mēroga karadarbību Tuvajos
Austrumos, ir maz ticama.
Lai arī Eiropas Savienība (ES) Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas personā ir izvirzījusi vērienīgus ģeopolitiskos mērķus, bruņota konflikta izcelšanās Tuvajos Austrumos, līdztekus karadarbībai Ukrainā, ir kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu apvienotās Eiropas struktūrām un iemeslu domstarpībām tās vadības vidū, bet ES valstis tā arī nav spējušas izstrādāt vienotu nostāju attiecībā pret konfliktu Tuvajos Austrumos, atzīst izdevums Politico.
Ar pēkšņo uzbrukumu Izraēlai par sevi atgādināja teroristiskā organizācija Hamās. Līdzās jautājumam, kas tā īsti ir un kā veidojusies, svarīgi paskatīties uz reģionu arī plašāk – cik nozīmīgas ir radikālo islāmistu kustības Tuvajos Austrumos, un cik lielu spēku tās apvieno?
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa Pārstāvju palātas republikāņu vairākums šīs nedēļas sākumā beidzot spēja vienoties un ievēlēt palātas spīkeru – trešo politiski nozīmīgāko vēlēto amatu ASV ieņems kongresmenis no Luiziānas pavalsts Maiks Džonsons, viens no pašiem uzticamākajiem eksprezidenta Donalda Trampa līdzgaitniekiem.
Iepriekšējās nedēļas beigās Argentīnā
notikušo valsts prezidenta vēlēšanu
pirmajā kārtā neviens no galvenajiem
kandidātiem prognozējami nespēja
nodrošināt ievēlēšanai nepieciešamo
50%+1 vēlētāja atbalstu, kamdēļ uzvarētāja vārds tiks noskaidrots otrajā kārtā 19.
novembrī.
Pieredzējušais un Eiropā pretrunīgi vērtētais slovāku politiķis Roberts Fico atkal nonācis līdz premjera krēslam. Kā tas ir izdevies politiķim, kuru viņa oponenti regulāri salīdzina ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, dēvē par populistu, demokrātijas ienaidnieku un prokrieviski orientētu? Un vai tas tiešām var mainīt Slovākijas ārpolitisko kursu?