Iepriekšējās nedēļas nogalē tika aizvadīta vienas no pasaules nozīmīgākajām t.
s. attīstības valstīm – Brazīlijas – prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. No to
iznākuma savukārt lielā mērā būs
atkarīgs valsts turpmākais ģeopolitiskais kurss.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tiek uzskatīts par mūsdienu, iespējams,
pretrunīgāko valsts līderi, jo viņam starptautiskajā politikā izdodas savienot šķietami
nesavienojamo un nu jau vismaz gadu desmitu balansēt uz naža asmens starp Rietumiem
un Austrumiem. Kādu iemeslu dēļ un kādā veidā Turcijas prezidentam izdodas šāda
politika, un kādas ir viņa kursa nākotnes parspektīvas?
Uz ilgiem vai, iespējams, uz visiem laikiem izejot no ierindas abām Ziemeļu straumēm, jautājums par to, kā apvienotā Eiropa pārcietīs šo un nākamās ziemas, kļuvis aktuālāks nekā jebkad iepriekš.
Iepriekšējās nedēļas beigās tika aizvadītas Itālijas parlamenta abu palātu vēlēšanas, kuru rezultāti atbilda iepriekš veikto aptauju rezultātiem, – par pārliecinošu uzvarētāju kļuva oficiāli labēji centriskā, bet faktiski – nacionāli konservatīvā koalīcija ar partiju Itālijas brāļi
(Fratelli d’Italia) priekšgalā.
Septembra vidū Kazahstānā stājās spēkā
vairākas nozīmīgas
iniciatīvas, kuras rosināja Valsts prezidents
Kasims Žomarts Tokajevs. Viena no tām
paredz, ka Valsts prezidents turpmāk amatā atradīsies ne vairāk
par vienu septiņus gadus ilgu termiņu
Pašlaik Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijas centrālā tēma, protams, ir karadarbība Ukrainā, kamdēļ pārējiem jautājumiem tiek pievērsts ievērojami mazāk vērības. Viens no šādiem jautājumiem ir virknes rietumvalstu ar ASV priekšgalā virzītā tēma par nepieciešamību reformēt ANO Drošības padomi (DP) un arī organizācijas citas institūcijas.
Iepriekšējās nedēļas otrajā pusē uzliesmoja bruņotas sadursmes uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, kuras
paņēma kopumā vairāk par simtu abu
pušu karavīru dzīvību. Turklāt sadursmes sākās brīdī, kad abu valstu prezidenti – Emomali Rahmons un Sadirs Džaparovs – jau bija ceļā uz Šanhajas sadarbības
organizācijas (ŠSO) līderu sanāksmi Samarkandā.
ASV eksprezidenta Donalda Trampa īpašumā izdarītā kratīšana, kas veikta
aizdomu dēļ, ka viņš varētu būt nelikumīgi paņēmis līdzi no Baltā nama slepenus
dokumentus, pirms drīzumā gaidāmajām starpvēlēšanām pamatīgi uzjundījusi
jau tāpat devīto vilni sasniegušās ASV iekšpolitiskās kaislības. Kā tas atsaucas uz
Savienoto Valstu aktuālo politiku, un ko gaidīt tālāk?
Šā gada 8. septembrī 96 gadu vecumā no dzīves aizgāja
Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II Vindzora.
Tronī karaliene bija pavadījusi vairāk nekā 70 gadu,
iemantojusi milzīgu personisko autoritāti gan Apvienotajā
Karalistē, gan tālu aiz tās robežām, un tieši uz viņas
autoritāti un arī šarmu lielā mērā balstījās britu monarhijas
popularitāte. Kas sagaida Apvienoto Karalisti, un vai
Elizabetes II aiziešana tiešām nozīmē vesela laikmeta
beigas?
Uzliesmoja bruņotas sadursmes Armēnijas un Azerbaidžānas armiju starpā, abām pusēm jau ierasti vainojot vienai otru to izraisīšanā. Lai arī sadursmes risinājās nelielā (apmēram 10 x 50 km) teritorijā un šobrīd ir izdevies panākt pamieru, situācija turpinās būt saspringta, jo konfliktam starp Erevānu un Baku pārskatāmā nākotnē nav reālu risinājumu.
Rīt Uzbekistānas pilsētā Samarkandā sāksies divas dienas ilgs
Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO), vienas no nozīmīgākajām nerietumu valstu apvienībām, valstu līderu samits, par
kuru izskan viedoklis, ka tas kļūs par nozīmīgu pavērsiena punktu globālajā ģeopolitiskajā konfrontācijā, tostarp ievērojami konkretizējot rietumu galveno pretinieku un to
atbalstītāju koalīcijas kontūras
Šā gada 30. augustā Maskavā 91 gada vecumā aizsaulē aizgāja pēdējais PSKP CK ģenerālsekretārs un pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Viņš bija arī pēdējais dzīvais un pamanāmākais no PSRS sabrukuma posma padomju politiķiem, taču vienlaikus viena no vispretrunīgāk vērtētajām personībām vai visa XX gadsimta vēsturē.
Bēgļu skaits no Ukrainas dažādās valstīs augusta beigās oficiāli bija septiņi miljoni cilvēku. Sākotnēji valdīja pārliecība, ka viņu bēgļu gaitas nebūs ilgas, bet šobrīd tā jūtami mazinājusies, jo karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies vēl labu laiku, un tas nozīmē – arī bēgļus uzņēmušajām valstīm nāksies pielāgoties situācijai.
Patlaban globālā mērogā ritošās tektoniskās pārmaiņas liek meklēt arī līdzīgus notikumus vēsturē, tostarp lai vismaz mēģinātu nojaust, kādas var būt pārmaiņu sekas.
Par Izglītības ministrijas virzīto augstākās izglītības finansēšanas jauno modeli Andis Sedlenieks sarunājas ar
Vidzemes Augstskolas rektora pienākumu izpildītāju, asociēto profesori un vadošo pētnieci Agnesi Dāvidsoni.
Pagājušajā nedēļā tā sauktās septiņu apvienības jeb G7 valstu finanšu ministri vienojās, ka apvienība centīsies panākt cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un naftas produktiem, tostarp nosakot sankcijas pret naftas pārvadātājiem un citiem ar to saistītu pakalpojumu sniedzējiem, ja pēdējie transportēs naftu, kas iepirkta par augstākām cenām nekā lēmušas G7 valstis. Šonedēļ par cenu griestiem Krievijas gāzes piegādēm savukārt mēģinās vienoties Eiropas Savienības (ES) valstis.
Pretēji daudzu ekspertu bažām tomēr izdevies noklusināt briestošo
konfliktu starp Kosovu un Serbiju. Domstarpības, kas saistītas ar
dokumentu un auto numurzīmju pārrobežu izmantošanu, ar ASV
un Eiropas Savienības (ES) starpniecību vismaz daļēji noregulētas
diplomātiskā ceļā. Tomēr par vispārēju attiecību normalizēšanos vai
Kosovas neatkarības atzīšanu no Serbijas puses runāt joprojām nevar, tādēļ
pretrunas atkal var uzliesmot jebkurā brīdī.
Augusta pašās beigās –
30. augustā – 91 gada vecumā
no dzīves aizgāja pēdējais
PSKP CK ģenerālsekratārs un
vienlaikus pirmais un pēdējais
PSRS prezidents Mihails
Gorbačovs.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzstājoties Kārļa universitātē Prāgā, nāca klajā ar vairākām iniciatīvām par Eiropas Savienības (ES) politiskās sistēmas reformēšanu. Nozīmīgākais no Vācijas kanclera aicinājumiem bija apspriest iespēju atteikties no dalībvalstu veto tiesībām un pāriet uz vairākuma principu, pieņemot lēmumus tādos jautājumos kā sankciju politika vai cilvēktiesības.
Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Čehijas galvaspilsētā Prāgā
nākamnedēļ, 31. augustā, spriedīs arī par aizliegumu izsniegt Krievijas
pilsoņiem tā saucamās Šengenas vīzas. Ierosinājumu plānots izskatīt
ES ārlietu ministru sanāksmē, un tam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki,
kuri tostarp piesauc pat ideoloģiskus apsvērumus.
Pēc mēneša – 25. septembrī – Itālijā ir gaidāmas parlamenta ārkārtas vēlēšanas (tiks vēlēti gan 400 parlamentāriešu, gan 200 senatoru), kuru rezultātā pie varas ar gana augstu ticamības pakāpi nāks labējā koalīcija. Savukārt uz lielāko vēlētāju atbalstu ne bez iemesla cer iepriekš mazāk zināma nacionāli konservatīva partija Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia, FdI)
Līdz ar esošās pasaules kārtības
acīmredzamu izjukšanu pa visām
šuvēm un pasaules aizvien
uzskatāmāku sadalīšanos ģeopolitiskajos blokos aktuāls kļūst arī
jautājums par to, kas būs nākamās neitrālās valstis.
Augusta sākumā uzliesmoja kārtējais Izraēlas un palestīniešu konflikts. Tas kļuva par lielāko Gazas joslā kopš 2021. gada maija, kad risinājās tā sauktais 11 dienu karš. No vērienīgas konfrontācijas šoreiz gan izdevās izvairīties, tomēr bojā gājušo skaits tāpat sniedzas vairākos desmitos, un ir skaidrs, ka līdzīgi konflikti atkārtosies vēl vairākkārt. Kādēļ tā, un vai ir iespējama izeja no šā apburtā loka?
Vīnē noslēguma stadijā ir nonākušas vairāk nekā 16 mēnešus ilgušās sarunas par t. s. Irānas kodolvienošanās atjaunošanu. Pamatvilcienos ir apstiprināts ES piedāvātais kodolvienošanās atjaunošanas plāns, tomēr tā stāšanās spēkā ne tuvu nav garantēta, jo sarunas, citējot Irānas ārlietu ministru Amiru Abdulahianu, notiek pēc principa "tagad vai nekad".
Par pēdējo nedēļu galveno starptautisko notikumu, kam, visticamāk, būs arī liela mēroga ilgtermiņa sekas, ir kļuvusi ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājas (spīkeres) Nensijas Pelosi un viņu pavadošās delegācijas vizīte Taivānā – Ķīnas Republikā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā. Kamdēļ ap šo vizīti, kurai pat nebija oficiāls, bet tikai privāts statuss, virmo globālas kaislības, un kāda būs šī notikuma turpmākā ietekme uz starptautisko politiku?
Uzreiz vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un tajā skaitā arī Latvijas aicinājums iekļaut ES sankciju pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā septītajā paketē liegumu izsniegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Šengenas vīzas (izņemot īpašus privātus gadījumus) ir sava veida indikators, kas parāda Eiropas valstu attieksmi pret to ģeopolitisko realitāti, kas iestājusies pēc šā gada 24. februāra
Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijas kūrortpilsētā Sočos risinājās vairāk nekā četras stundas ilgas Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Turcijas līdera Redžepa Tajipa Erdogana sarunas, par kuru biežāk pieminēto rezultātu kļuva vienošanās, ka Turcija par daļu Krievijas piegādātās dabasgāzes turpmāk norēķināsies rubļos. Vienlaikus šī vienošanās, pēc visa spriežot, ir tikai aisberga pati redzamākā daļa