Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +9 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 9. oktobris
Helga, Elga, Elgars

Andis Sedlenieks

Prigožina 40 stundu pučs

Šā gada 23. un 24. jūnijā Krievijā risinājās notikumi, kuri vēsturē paliks kā Prigožina dumpis jeb Prigožina puča mēģinājums. Privātās militārās kompānijas Vagner dibinātājs un vadītājs Jevgeņijs Prigožins deva pavēli sākt "taisnīguma maršu" uz Maskavu, prasot Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un ģenerālštāba priekšnieka Valerija Gerasimova atstādināšanu. Kādi bija šā 40 stundu ilgušā puča mēģinājuma cēloņi, norise un kādas var būt iespējamās sekas?

Nepārliecināmais premjers?

Pagājušajā nedēļā notikusī Indijas premjerministra Narendras Modi valsts vizīte ASV, neraugoties uz visiem amerikāņu amatpersonu centieniem pārliecināt viņu pievienoties demokrātijas nometnei, tā arī nedeva cerētos rezultātus.

Aleksandra Lukašenko benefice

Būtībā par galveno ieguvēju no algotņu kompānijas Vagner dibinātāja un vadītāja Jevgeņija Prigožina Krievijā sarīkotā "taisnīguma marša" no okupētās Ukrainas daļas uz Maskavu jeb dumpja ir kļuvis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Alternatīva olimpiskajām spēlēm?

Lai arī agresijas Ukrainā dēļ no starptautiskās olimpiskās kustības būtībā izslēgtā Krievija nav gluži nākusi klajā ar konkrētiem plāniem par alternatīvu sporta pasākumu rīkošanu, iespēja, ka tādi varētu parādīties, netiek izslēgta. Kādas olimpiādes mēroga "alternatīvas" iepriekš notikušas, un kā ģeopolitiskā konfrontācija var atsaukties uz starptautiskā sporta pasauli?

Pretrunīgi vērtēta vizīte

Noslēgusies divas dienas ilgā ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizīte Ķīnā, kas bija paredzēta vēl šā gada februārī, taču tika atlikta uz nenoteiktu laiku pēc ažiotāžas, kāda izcēlās pēc Ķīnas gaisa balona – tā kā meteoroloģiskās, tā kā izlūkošanas zondes – lidojuma virs ASV teritorijas un tā vēlākas notriekšanas.

Odiozākais kavalieris Berluskoni

Šā gada 12. jūnijā Milānā aizsaulē 86 gadu vecumā aizgāja Itālijas ekspremjers, multimiljardieris Silvio Berluskoni. Pēdējās desmitgadēs viņam nešaubīgi piederēja Eiropas odiozākā un pretrunīgākā politiķa slava, tomēr tai pašā laikā Berluskoni bija arī viens no vesela Eiropas vēstures posma galvenajiem simboliem.

Irānas fenomens

Irānas un Persijas līča arābu valstu diplomātisko attiecību normalizēšana, kā arī vairāki liela mēroga ģeopolitiski projekti liecina par Teherānas nozīmīguma pieaugumu kā reģionālā, tā globālā mērogā – Irāna kļūst par būtisku tā dēvētās pasaules bez Rietumiem daļu.

Realitātes noliegšanas burbulis

Amerikas Savienoto Valstu izdevumā The National Interest (NI) publicēts Globālās nākotnes institūta vadītāja Čandrana Naira raksts Rietumiem jāgatavojas ilgai atlikto parādu atmaksai (The West Must Prepare for a Long Overdue Reckoning), kurā uzskaitītas arī visas tās problēmas, kas, kā uzskata Nairs, novedīs pie postrietumu daudzpolāras pasaules kārtības izveidošanās.

Eritrejas savdabība un ģeopolitiskā izvēle

Pagājušajā nedēļā oficiālā vizītē Krievijas galvaspilsētā Maskavā ieradās Āfrikas valsts Eritrejas prezidents Isajass Afvorki. Tas, ka Maskavu regulāri apmeklē dažādu Āfrikas valstu vadītāji, nav pārsteigums, tomēr Eritrejas autoritārā līdera vēlmei veidot labas attiecības gan ar Ķīnu, gan Krieviju var izrādīties tālejošas sekas, un vispirms jau šīs nelielās valsts ļoti nozīmīgā stratēģiskā stāvokļa dēļ

Lēmumi un pretrunas

Augustā Johannesburgā Dienvidāfrikā paredzētā BRICS valstu vadītāju samita laikā ar lielu ticamības pakāpi tiks pieņemti lēmumi, kas to īstenošanas gadījumā atstās ievērojamu ietekmi uz globālo ģeopolitisko situāciju.

Starp vēsturi un ģeopolitiku

Kembridžas Universitāte ir izslēgusi no savas programmas apgalvojumus par anglosakšiem kā atsevišķu etnisko grupu, pamatojot šo lēmumu ar nevēlēšanos veicināt "mītu par nacionālismu" izplatību, kā arī ar cīņu pret rasismu, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Pretuzbrukuma cerības un realitāte

Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukums – vērienīga Ukrainas spēku ofensīva ar mērķi atgūt vismaz daļu Krievijas okupēto teritoriju, ar kuru gan Kijiva, gan to atbalstošās rietumvalstis saista lielas cerības. Sākotnēji tas tika gaidīts aizvadītās ziemas otrajā pusē, pēc tam aprīļa beigās vai maija sākumā, bet joprojām īsti nav sācies. Kādēļ šāda kavēšanās, un kādas ir Kijivas cerības uz tai veiksmīgu iznākumu?

Reliģiska konflikta draudi?

Pēdējās dienās ir ievērojami pieaugusi spriedze uz Irānas un Afganistānas robežas. Ir izcēlušās vairākas sadursmes starp Irānas bruņotajiem spēkiem un kustības Taleban kaujiniekiem, abās pusēs ir kritušie un ievainotie, un abas puses pievelk pie robežas papildspēkus.

Erdogana grūtākā prezidentūra

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana uzvara valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā bija prognozējama, tomēr nav pārliecības, ka viņam izdosies saglabāt šo posteni līdz pilnvaru termiņa beigām.

Militārā hunta, anokrātija un vēlēšanas

Turcijai pievērstās uzmanības dēļ bez īpašas ievērības palika citas 14. maijā notikušas vēlēšanas – parlamenta vēlēšanas Taizemē, par kuru uzvarētājām kļuva divas opozīcijas kreisā spārna partijas. Taču Taizemes (senākā pagātnē zināmas kā Siāmas) politikas īpatnību dēļ vairāk nekā puse vietu valsts parlamenta apakšpalātā vēl negarantē, ka šīs partijas tiešām iegūs arī reālu varu un spēs to saglabāt ilgtermiņā.

Starp Arcahu un Kalnu Karabahu

Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana nesenais paziņojums, ka viņš ir gatavs piekrist Azerbaidžānas kontroles atjaunošanai pār Arcahu jeb Kalnu Karabahu, ja Baku spēs garantēt Arcahas armēņu tiesību ievērošanu, ir vienlaikus kā prognozējams, tā ārkārtīgi pretrunīgs.

Pretrunīga tikšanās Hirosimā

Iepriekšējās nedēļas nogalē Japānā notika G7 valstu (sākotnēji grupa izveidojās kā pasaules lielāko naftas importētāju apvienība, kura jau vēlāk lielā mērā pati sāka sevi dēvēt par Lielo septiņnieku) līderu samits, kas pat daļā G7 valstu vadošo mediju izpelnījās pretrunīgu vērtējumu.

Eiropa uz militārām sliedēm

Eiropas Savienības valstis Krievijas iebrukuma Ukrainā un kopējās globālās ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ ne tikai palielina aizsardzības izdevumus, bet arī spriež par ieguldījumiem militārajā rūpniecībā. Taču, kamēr izdevumu paaugstināšana ir būtībā jau izlemts jautājums, Eiropas militārās rūpniecības nākotne nebūt vēl nav tik skaidra.

Indijas ģeopolitiskā balansēšana

Nedēļas sākumā kļuva zināms par Sidnejā, Austrālijā paredzētā QUAD valstu (ASV, Austrālijas, Indijas un Japānas) līderu samita atcelšanu.

Erdogana trešā prezidentūra

Iepriekšējās nedēļas nogalē Turcijā tika aizvadītas daudzu ekspertu par 2023. gada svarīgākajām vēlēšanām pasaulē uzskatītās šīs valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanas.

Turcijas Rubikona

Turcijā 14. maijā paredzētajām Valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām jau pievērsta visas pasaules uzmanība, jo no to iznākuma lielā mērā būs atkarīgs arī Ankaras turpmākais ģeopolitiskais kurss. Galvenie pretendenti uz prezidenta amatu ir jau 20 gadu pie varas esošais valsts līderis Redžeps Tajips Erdogans un apvienotās opozīcijas (sešu partiju izveidotās Tautas alianses) kandidāts un Ataturka savulaik dibinātās Republikāņu tautas partijas pārstāvis Kemals Kiličdaroglu. Abu izredzes tiek vērtētas līdzīgi .

Pakistānas nestandarta nemieri

Pakistānā pēc ekspremjera Imrāna Hāna apcietināšanas turpinās vardarbīgas sadursmes starp viņa atbalstītājiem un drošības spēkiem.

Al Asada režīma atgriešanās

Iepriekšējās nedēļas beigās Arābu līgas (AL) – pašas ietekmīgākās arābu valstu organizācijas – ārlietu ministru sanāksmē tika pieņemts vienprātīgs lēmums par Sīrijas dalības atjaunošanu organizācijā.

Gagauzijas autonomijas problēma

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika Gagauzijas autonomijas (oficiālais nosaukums – Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība) galvas jeb baškana vēlēšanu pirmā kārta. Tā uzskatāmi parādīja virkni Moldovas problēmu, kuras jau pavisam drīzā nākotnē var saasināties vēl ievērojami vairāk.

Covid-19 nezūdošā ēna un lielā politika

Lai gan Latvijā tikpat kā nemanāma, pasaulē joprojām turpinās cīņa ar Covid-19. Tāpat ne vienā vien valstī tiek meklētas atbildes, kādēļ pandēmijas uzliesmojuma laikā pieņemti tie vai citi lēmumi, kas vēlāk izrādījušies šaubīgi un ar aizdomām par korupciju. Savukārt ģeopolitiskā līmenī ASV un Ķīna cenšas uzvelt viena otrai atbildību par Covid-19 pandēmijas izraisīšanu.

Priekšvēlēšanu kaislības Turcijā

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pēkšņās veselības problēmas ir padarījušas vēl neskaidrāku situāciju pirms 14. maijā gaidāmajām valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām.

Karam jānoslēdzas ar Ukrainas uzvaru

Par Latvijas un Čehijas sadarbību, Krievijas karu Ukrainā un citām aktualitātēm ar Čehijas ārlietu ministru Janu Lipavski sarunājas Andis Sedlenieks.

Dedolarizācija bez vienprātības

Turpina pieaugt to pasaules valstu skaits, kuras paziņojušas par vēlmi vai gatavību samazināt ASV dolāra lomu to starptautiskajos norēķinos, bet kompānijas Eurizon aplēses liecina, ka dolāra daļa citu valstu valūtas rezervēs, kas šā gadu tūkstoša sākumā pārsniedza 70%, pērn noslīdējusi līdz 47%.

Dalailama, incidenti un Tibetas jautājums

Tibetas budistu garīgā līdera dalailamas iekļūšana visai nepatīkamā skandālā cita starpā ir iemesls atcerēties, ka tieši viņa personiskā autoritāte un ietekme jau ilgāku laiku ļauj izvairīties no Tibetas jautājuma radikalizācijas. Kāda patlaban ir dalailamas loma, un kādēļ pastāv iespēja, ka viņš var pasludināt – nākamās reinkarnācijas jeb viņa pēcteča nebūs?