Nedēļas vidū ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu par papildu 40% muitas tarifa piemērošanu Brazīlijas precēm, kā rezultātā kopējā tarifu likme importam no Brazīlijas sasniegusi 50% (bet Brazīlijas varam un to saturošajiem izstrādājumiem, kas ir būtiska Brazīlijas eksporta prece, – 60%).
Iepriekšējās nedēļas beigās, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas sarunām Skotijā, tika paziņots par tirdzniecības vienošanās starp ASV un Eiropas Savienību (ES) panākšanu.
Drīz pēc kara sākuma ar Izraēlu šā gada jūnijā Irānas varasiestādes aicināja iedzīvotājus izdzēst no saviem viedtālruņiem populāro ziņapmaiņas lietotni WhatsApp, apgalvojot, ka tā pretiniekam nosūtījusi informāciju, kas izmantota arī vairāku Irānas kodolfiziķu likvidēšanai. WhatsApp šīs apsūdzības kategoriski noliedz, un arī pierādījumi, kas tās apliecinātu, nav publiskoti, tomēr Teherānas nostāja nav mainījusies. Līdzīgi rīkoties sākusi arī Krievija, un, visticamāk, šīm abām Rietumiem naidīgajām valstīm atradīsies vēl citas sekotājas. Kādēļ tā, un vai mērķis izspiest konkrēto lietotni no atsevišķām valstīm tiešām varētu vainagoties panākumiem?
Par vienu no ASV iekšpolitikas galvenajām tēmām šobrīd ir kļuvis Nacionālās izlūkošanas direktores Tulsijas Gabardas publiskotais ziņojums par iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV vēlēšanās, it kā lai sekmētu Donalda Trampa nākšanu pie varas.
Pagājušajā svētdienā, 20. jūlijā, Japānā tika aizvadītas valsts parlamenta (Nacionālā Dieta) augšpalātas jeb Padomnieku palātas vēlēšanas, kuras noslēdzās ar iepriekš lielā mērā paredzamu iznākumu – vairākumu arī Padomnieku palātā zaudēja Japānas premjerministra Sigiru Isibas pārstāvētā Liberāldemokrātiskā partija (LDP).
Nedēļas sākumā plaša starptautiska uzmanība bija pievērsta ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumam, par kuru iepriekš tika solīts, ka tas kļūs par pārsteigumu Krievijai. Ar šo paziņojumu Tramps nāca klajā Baltajā namā, tiekoties ar Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāru Marku Ruti, un, lai gan izteikumi tiešām liecināja par jūtamām pārmaiņām vēl nesen gana labvēlīgajā attieksmē pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu, par nekādu radikālu pārsteigumu nedz pozitīvā, nedz negatīvā nozīmē šis paziņojums tomēr nekļuva. Kādēļ tā, un kā Baltajā namā un ne tikai tajā notiekošais var mainīt situāciju Ukrainas frontē?
Iepriekšējās nedēļas beigās un šīs nedēļas sākumā kārtējās asiņainās sadursmes risinājās Sīrijā, kur tikai pēc Izraēlas bruņoto spēku atklātas iejaukšanās tika apturēts valdības spēku iebrukums pamatā drūzu apdzīvotajā Suveidas provincē.
Pagājušās nedēļas nogalē Francija un tās aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas politiskie spēki parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru Jaunkaledoniju paredzēts pasludināt par valsti, taču interesantā statusā – par valsti Francijas sastāvā, kuras esamība tostarp ierakstīta Francijas konstitūcijā
Šovasar visas pasaules uzmanību piesaistīja viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem – Džefa Beizosa – kāzas, kuras viņš, maigi izsakoties, organizēja ar vērienu, uz vairākām dienām teju pilnībā nosakot visas Venēcijas ikdienu. Par ko šāda veida notikumi liecina, un kādas tendences iezīmē mūsdienu Rietumu sabiedrības virzībā?
Lai arī šā gada 6. un 7. jūlijā Riodežaneiro, Brazīlijā aizvadītajā BRICS valstu līderu samitā netika pieņemti skaļi vai nozīmīgi lēmumi, šī tikšanās beidzot var kļūt par lūzuma punktu, kas iezīmē ievērojamas izmaiņas rietumvalstu attieksmē pret paplašināto BRICS.
Vēl pavisam nesen viena no ASV
prezidenta Donalda Trampa
pašiem tuvākajiem sabiedrotajiem, informācijas tehnoloģiju un inovāciju miljardiera
Īlona Maska paziņojums par
jauna politiskā spēka jeb "trešās partijas"
dibināšanu, visticamāk, sola tikai vēl vairāk
nenoteiktības ASV iekšpolitikā.
Izraēlas un Irānas šā gada jūnija karš, kas vēsturē varētu palikt ar nosaukumu Divpadsmit dienu karš (lai gan faktiski turpinājās dienu ilgāk), ir noslēdzies ar gana interesantu rezultātu – par uzvarētājām sevi ir pasludinājušas gan abas karojušās puses, gan ASV. Konkrēta miera līguma aprises pie horizonta gan joprojām īsti nav parādījušās, un tas liek domāt, ka karadarbība dažādu – militāru, ekonomisku un politisku – iemeslu dēļ ir apturēta tikai uz nenoteiktu laiku. Kādēļ tā, un kurš patiesībā uzskatāms par reālo uzvarētāju?
Aizvien lielāku starptautisko
plašsaziņas līdzekļu uzmanību
sāk piesaistīt pēc diviem
mēnešiem – šā gada 3. septembrī – Ķīnā gaidāmā Otrā
pasaules kara noslēguma 80.
gadadienas atzīmēšana.
Nedēļas sākumā Azerbaidžānas policija veica kratīšanu Krievijas propagandas medija Sputņik birojā Baku, kā arī tika aizturēti divi šā medija vadītāji, vainojot viņus finanšu pārkāpumos, bet neoficiāli arī sadarbībā ar Krievijas drošības iestādēm.
Uzreiz vairāku iemeslu dēļ Izraēlas un Irānas karš ekspertiem atkal licis pievērst uzmanību Arktikai. Kādēļ šis reģions ir tik interesants daudziem, un vai bažas par tā militarizēšanos ir pamatotas?
Lai arī Hāgā aizvadītajā NATO
samitā tika panākta vienošanās
par aizsardzības izdevumu
ievērojamu palielināšanu, kas ir
laba ziņa, pati samita norise
atstājusi atklāti pretrunīgu
iespaidu.
Lai arī Izraēlas un Irānas bruņotais konflikts vēsturē, visticamāk, paliks kā Divpadsmit dienu karš (un visā pasaulē tiek uztverts tieši kā karš), vismaz formāli šajā vārdā dēvēt to nevar, jo neviena no iesaistītajām pusēm karu pretiniekam pieteikusi netika.
Piektdiena, 13. jūnijs, paliks vēsturē kā diena, kad
Izraēla sāka tiešu un, iespējams, izšķirošu uzbrukumu
savai eksistenciālajai ienaidniecei Irānai. Tiesa, Irāna ir
atguvusies no pirmā apjukuma, un, vai ebreju valstij
izdosies sasniegt deklarētos mērķus, pagaidām nav
skaidrs. Taču kādi ir šī konflikta cēloņi un kādi –
turpmāko notikumu attīstības scenāriji?
Kanādā aizvadītais vadošo
rietumvalstu jeb G7 (parasti dēvēts par lielo septītnieku, lai
gan oficiāli tā vienmēr ir bijusi
tikai septiņu grupa) līderu
samits uzskatāmi liecina par
nesaskaņām šī kluba rindās, kā arī par to, ka
vairākums pārējās pasaules G7 samitā
spriesto vairāk pat neuzskata par pieminēšanas vērtu notikumu.
Ar Islandes Muzeju padomes Akreditēto muzeju daļas vadītāju Klāru Tourhalsdotiru un
Austrumislandes Tehniskā muzeja direktori Elfu Pētursdotiru sarunājas Andis Sedlenieks.
Izraēlas un Irānas konflikta jaunās fāzes
turpmākā gaita būs lielā mērā atkarīga
no ASV prezidenta Donalda Trampa
lēmuma, bet Tramps atrodas ļoti grūtas
izvēles priekšā.
Par to, kāda ir kopējā situācija
Latvijas darba tirgū paaudžu
ziņā, kāda ir pie dažādām
paaudzēm piederošu
darbinieku motivācija, ko šīm
paaudzēm piederošie gaida
no darba devējiem, ar
darba tirgus pētījumu un
konsultāciju kompānijas
Figure Baltic Advisory
līderības attīstības eksperti
Olgu Dzeni sarunājas
Andis Sedlenieks
Prezidenta vēlēšanas Polijā izvērtās par līdz šim nežēlīgāko
un arī netīrāko politisko cīņu Polijas jaunāko laiku vēsturē.
Kā veidojas valsts politiskā aina pēc tām, un kādi ir
turpmākie šīs valsts attīstības scenāriji?
Virkne ietekmīgu rietumvalstu
plašsaziņas līdzekļu vēsta, ka
Izraēla «ir pilnībā gatava» sākt
militāru operāciju pret Irānu
un ASV paredz, ka Teherāna
šādā gadījumā dos atbildes
triecienu, tajā skaitā pa ASV militārajiem
objektiem Irākā.
Amerikas Savienoto Valstu
iekšpolitikas fokusā nonākuši
prezidenta Donalda Trampa
un pasaules bagātākā cilvēka Īlona Maska publiskais konflikts pagājušās nedēļas
nogalē, kā arī vietējo varas iestāžu gandrīz
atklāti atbalstītie legālo un nelegālo imigrantu nemieri Losandželosā, no kurienes tie
pārsviežas arī uz citām ASV pilsētām ar
līdzīgām problēmām.
Teju ikviena cilvēka sapnis – pēc iespējas garāks mūžs – lēnām piepildās, taču, izrādās, no valstu organizācijas un sabiedrības pārvaldes viedokļa tas nebūt nenozīmē vieglāku un vienkāršāku dzīvi.
Nedēļas sākumā par Dienvidkorejas prezidenta pirmstermiņa
vēlēšanu gana pārliecinošu
uzvarētāju kļuva Demokrātiskās partijas jeb, raugoties
plašāk, kreiso spēku kandidāts
Li Džemjongs.
Par iepriekšējās nedēļas nogalē Polijā notikušo prezidenta vēlēšanu otrās kārtas uzvarētāju kļuvis konservatīvās opozīcijas partijas Likums un taisnīgums (PiS) kandidāts Karols Navrockis.
Ne tikai Amerikas Savienotajās Valstīs par politisko dižpārdokli un iemeslu kaismīgām diskusijām ir kļuvusi žurnālistu Džeika Tapera un Aleksa Tomsona grāmata Pirmdzimtais grēks (Original Sin), kura vēsta par iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena prezidentūras aizkulisēm.