Kāda patlaban ir situācija Krievijā, kādēļ par spīti visam tajā nav jūtama
stipra opozīcija valdošajai varai, un kas šo situāciju varētu mainīt?
Galvenie faktori, kas ļauj Krievijas līderim turpināt iesākto.
Trešdien kļuva zināms, ka Vjetnamas Komunistiskās partijas
Centrālā komiteja, kas ir galvenā lēmumu pieņemšanas
institūcija šajā Āzijas valstī,
akceptējusi valsts prezidenta Vo
Vana Thionga atkāpšanos no amata tikai
gadu pēc stāšanās tajā.
Nedēļas sākumā ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Linda Tomasa-Grīnfīlda nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV ir gatavas sākt divpusējas sarunas "bez priekšnoteikumiem" ar Krieviju un Ķīnu par bruņojuma kontroli jeb stratēģisko stabilitāti.
Laikā, kad pasaules uzmanības centrā atrodas Krievijas iebrukums Ukrainā, karadarbība Gazas joslā un priekšvēlēšanu kaislības ASV, daudziem nepamanīts palicis fakts, ka strauji un, dažuprāt, pat dramatiski pasliktinās Ķīnas un Filipīnu attiecības. Kas ir mainījies, un kamdēļ Filipīnas pat pretrunīga prezidenta vadībā atgriezušās pie sev tradicionālās, uz ASV orientētās ārpolitikas?
Nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas Nigērija ārlietu ministra Jusufa Tugara personā paziņoja, ka ir pieņemts lēmums pēc nepieciešamo priekšdarbu veikšanas iesniegt lūgumu par valsts pievienošanos BRICS.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Džo Baidena ikgadējā uzruna Kongresam par stāvokli valstī (State of Union Adress) paredzami izvērsās par Baidena un plašākā nozīmē demokrātu priekšvēlēšanu programmas pieteikumu pirms šā gada 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta (arī Kongresa un vēl virknes citu) vēlēšanām.
Moldovas un tās separātiskā Piedņestras reģiona aktivitātes, vēršoties pie Krievijas "pēc aizsardzības", izsaukušas daudz jautājumu starptautiskajā arēnā, ne vienam vien velkot paralēles ar notikumiem Ukrainā. Ko tas īsti nozīmē, kāda situācija patlaban valda Piedņestrā, un ko lietas labā var darīt Moldova?
Nedēļas pirmajā pusē plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā nonāca Karību jūras valsts Haiti, kur notika organizētās noziedzības un ielu bandu konglomerāta mēģinājums panākt premjerministra Ariela Anrī gāšanu.
Nedēļas sākumā ASV Augstākā tiesa (AT) vienbalsīgi atcēla Kolorādo pavalsts Augstākās tiesas lēmumu, atbilstīgi kam ASV eksprezidentam Donaldam Trampam bija liegts piedalīties Republikāņu partijas priekšvēlēšanās šajā pavalstī.
Dienvidāfrikas izcelsmes ASV multimiljardieris, viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Īlons Masks jau gadiem atrodas plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā. Taču iepriekš uzmanība miljardierim tika pievērsta panākumu biznesā, viņa inovatīvo ideju un uzburto nākotnes vīziju dēļ, bet tagad šim sarakstam pievienojusies arī politika.
Iepriekšējās nedēļas nogalē notikušajā Rietumāfrikas valstu Ekonomiskās kopienas ECOWAS ārkārtas sanāksmē tika pieņemts lēmums nekavējoties atcelt visas pret kopienā šobrīd neskaidrā statusā esošajām Nigēru, Mali un Burkinafaso, kā arī Gvineju noteiktās ekonomiskās sankcijas.
Pagājušajā sestdienā, 24. februārī,
Dienvidkarolīnas pavalstī ASV
notika, iespējams, pašas svarīgākās ASV republikāņu priekšvēlēšanas pirms novembrī gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.
Atšķirībā no pērnā gada sākuma, kad rietumvalstīs pārliecinoši dominēja optimistisks viedoklis par Ukrainas iespējām gūt uzvaru, atvairot Krievijas agresiju, šogad ekspertu un plašsaziņas līdzekļu publikācijas šajā ziņā liecina par gana jūtamu pesimisma devu. Ilgā jeb resursu kara apstākļos, par kādu ir pārtapis konflikts Ukrainā, Krievijai ir zināmas priekšrocības, un Rietumu uzdevums ir tās novērst.
Bez īpašas starptautiskās ievērības 21. februārī palika ziņa, ka aizvadīta kārtējā Ķīnas un Indijas pierobežā dislocēto abu pušu bruņoto spēku virspavēlnieku tikšanās, kuras rezultātā, kā teikts Indijas Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā, ir panākta vienošanās uzturēt dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar nedemarķēto (strīdīgo) abu valstu robežu Ladakhas augstkalnes reģionā.
Gandrīz pirms nedēļas, 14. februārī, Indonēzijā – pasaules ceturtajā daudzskaitlīgākajā valstī un trešajā lielākajā demokrātijā –, tika aizvadīta vispārējo vēlēšanu diena.
ASV Nevadas pavalstī blakus Lasvegasai esošajā
Allegiant Stadium 11. februārī risinājās svarīgākais gada notikums ASV sportā, izklaides, televīzijas un reklāmas industrijās un, pēc daudzu amerikāņu domām, vispār ASV – Superkausa jeb Super Bowl izcīņa amerikāņu futbolā. Kādēļ šī viena amerikāņu futbola spēle raisa tik milzīgu ažiotāžu ASV, kamēr citviet pasaulē interese par to ir tik pieticīga?
Azerbaidžānā šā gada 7. februārī notika valsts prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas, par kuru pārliecinošu uzvarētāju, saņemot 92,1% vēlētāju balsu, prognozējami kļuva valstī kopš 2003. gada pie varas esošais Ilhams Alijevs.
Pirms no 16. līdz 18. februārim
paredzētās Minhenes Drošības
konferences tās organizatori ir
publiskojuši savu ikgadējo reitingu jeb globālo risku sarakstu
Munich Security Index 2024.
Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas izgaismotie sakari ar Krieviju liek uzdot jautājumus arī par citu politisko radikāļu aktivitātēm Eiropas Parlamentā. Vai ir reāla iespēja šādu, pret Eiropu noskaņotu politiķu darbību ierobežot, un kādēļ tas nav darīts līdz šim?
Pakistānā vakar tika aizvadītas valsts Nacionālās sapulces (parlamenta apakšpalātas), kā arī virknes provinču, tostarp Pendžābas un Beludžistānas, vietējo parlamentu vēlēšanas.
Pagājušās nedēļas beigās ASV bruņotie spēki sāka gaisa triecienus pa mērķiem Irākā un Sīrijā, kurus Savienotajās Valstīs uzskata par saistītiem ar Irānu. Šie triecieni ir atbilde uz vēl pirms nedēļas notikušu kaujinieku raķešu uzbrukumu ASV armijas bāzei Tower 22 Jordānijā (tieši blakus robežai ar Sīriju), kurā gāja bojā trīs, bet tika ievainoti vismaz 34 amerikāņu karavīri.
ASV prezidenta vēlēšanas, kas gaidāmas novembrī, nepārprotami būs šā gada galvenais starptautiskais notikums, jo no tā, kas kļūs par nākamo Baltā nama saimnieku, lielā mērā būs atkarīga arī visas pasaules turpmākā nākotne. Šā iemesla dēļ ASV notiekošajām abu galveno partiju priekšvēlēšanām pievērsta milzu uzmanība, lai gan šoreiz pat pārliecinoša uzvara tajās vēl negarantēs partijas nomināciju fināla cīņai. Kamdēļ tā, un kādi ir iespējamie notikumu attīstības scenāriji?
Viena no apvienotās Eiropas vadošajām domnīcām, Eiropas Ārlietu padome (European Council on Foreign Relations, ECFR), nupat publiskoja plašu pētījumu par šā gada jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iespējamajiem rezultātiem.
Nelegālās imigrācijas jautājums ir kļuvis par cēloni konfrontācijai starp Teksasas pavalsti un ASV federālo valdību, kā arī izraisījis sava veida konstitucionālo krīzi atšķirīgo pamatlikuma traktējumu dēļ.
Janvāra sākumā uzmanības centrā negaidīti nonāca Dienvidamerikas valsts Ekvadora. Cīņai ar vairāk nekā 20 narkokarteļiem valstī uz 60 dienām tika oficiāli izsludināts ārkārtas stāvoklis. Notikušais rada virkni jautājumu – gan par to, kā valsts var nonākt līdz šādai situācijai, gan par iespējām uzvarēt karā ar narkobiznesu
Amerikas Savienotajās Valstīs ir sācies priekšvēlēšanu (ja precīzi, tad kokusu (priekšvēlēšanu paveids) un priekšvēlēšanu) laiks pirms novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Galveno uzmanību, protams, piesaista republikāņu priekšvēlēšanas, pat neraugoties uz to, ka pārliecinošs šīs partijas vēlētāju favorīts ir eksprezidents Donalds Tramps.
Eiropas Savienības (ES) augstākais
pārstāvis ārlietās Žozeps Borels
šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka
savienības dalībvalstis ir panākušas vienošanos par militārās
operācijas Sarkanajā jūrā uzsākšanu ar mērķi aizsargāt kuģus no Jemenas
proirāniskās kustības Ansar Allah (hutiešu
jeb husītu) uzbrukumiem.
Divu vēsturiski labas attiecības uzturošu t. s. Lielo Tuvo Austrumu valstu – Irānas un Pakistānas – apmainīšanās ar raķešu triecieniem pa vienai otras pierobežu, kā arī tos pavadošie diplomātiskie demarši ir radījuši bažas (vai dažos gadījumos – cerības), ka var sekot tālāka konflikta starp abām šīm reģionālajām lielvarām (no kurām viena, Pakistāna, turklāt ir kodolvalsts) eskalācija.