Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 8. janvāris
Ivanda, Gatis

Andis Sedlenieks

Austrijas labējais pagrieziens

Nedēļas sākumā Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens paziņoja, ka nākamās valdības veidošanu uztic par galēji labēju dēvētās Austrijas Brīvības partijas (Freiheitliche Partei Osterreichs, FPO) līderim Herbertam Kiklam.

Ko pasaulei nesīs 2025. gads?

Lai arī sācies jauns gads, daudzi konflikti un saspīlējumi pasaulē pērn tā arī netika atrisināti. Kādā zīmē pasaules politikā paies šis – 2025. – gads, kādi būs tā galvenie notikumi, un kādu nospiedumu tas aiz sevis atstās?

Eiropas orbanizācija

Aizvadītā gada beigās Vācijā plašu rezonansi izraisīja viena no pašiem pazīstamākajiem ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem, tehnoloģiju multimiljardiera Īlona Maska atklātais aicinājums 23. februārī gaidāmajās Bundestāga (parlamenta apakšpalātas) vēlēšanās atbalstīt Vācijas iekšpolitikas enfant terrible Alternatīvu Vācijai (AfD).

Trampa stratēģiskais kurss

Vēl pirms oficiālas stāšanās amatā ar uzreiz vairākiem skaļiem starptautiskiem paziņojumiem ir nācis klajā ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.

Gruzijas izšķirošā diena

Īsi pirms gadumijas – 29. decembrī – Gruzijā gaidāma konfrontācija starp varas partiju Gruzijas sapnis un šīs partijas izvirzīto nākamo Valsts prezidentu Miheilu Kavelašvili un opozīciju un tās līderi esošo Valsts prezidenti Salomi Zurabišvili. Proti, šajā datumā paredzēta jaunā prezidenta inaugurācija, un, ja opozīcijai neizdosies nosargāt Zurabišvili palikšanu amatā, tad, visticamāk, arī protesti pamazām izsīks.

Varas tranzīts ASV

Nedēļas vidū notika ASV vēlētāju (elektoru) kolēģijas balsojums par 5. novembrī notikušo ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, kas vienlaikus aizsāk arī jaunu varas maiņas posmu Savienotajās Valstīs.

Olafa Šolca atstādināšana

Nedēļas sākumā Vācijas Bundestāgs (parlamenta apakšpalāta) nobalsoja par neuzticības izteikšanu sociāldemokrātu kancleram Olafam Šolcam.

Piektās republikas nebeidzamās problēmas

Tikai trīs mēnešus pēc darba sākšanas Francijas premjerministra Mišela Barnjē valdība neizturēja uzticības balsojumu Nacionālajā asamblejā (parlamenta apakšpalāta) un atkal ir ieslīgusi politiskajā krīzē. Turklāt pārliecinoša izeja no Francijā vērojamā apburtā loka joprojām nav saskatāma un arī politiskā stabilitāte pārskatāmā nākotnē nav gaidāma. Kādēļ tā, un kas nepieciešams Francijai, lai izkļūtu no krīzes?

Atkārtots lidojums 93

Amerikas Savienoto Valstu plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka ievēlētais prezidents Donalds Tramps nominējis Valsts departamenta politikas plānošanas direktora (The Director of Policy Planning) amatam Maiklu Entonu.

Ieguvēji un zaudētāji

Bašāra el Asada režīma negaidīti straujā krišana Sīrijā ir ievērojami mainījusi arī reģionālo spēku samēru.

Rumānijas konservatīvisma virziens

Politiskās kaislības šobrīd sit devīto vilni otrajā daudzskaitlīgākajā bijušā padomju bloka, tagad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī Rumānijā. Tur 1. decembrī notika parlamenta vēlēšanas, bet jau 8. decembrī gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Tā visa rezultātā var izveidoties nacionāli konservatīva valdība un Rumānija varētu pievienoties ES iekšējai frondai – Ungārijai un Slovākijai. Cik reāla ir šī iespēja, un kāds ir iekšpolitisko spēku samērs Rumānijā?

Mēģinājums atgriezties vēsturē

Nedēļas sākumā, naktī no pirmdienas uz otrdienu, punktu savai politiskajai karjerai, pie kam sen aizmirstā veidā, pēc diviem ar pusi amatā pavadītiem gadiem pacentās pielikt Dienvidkorejas prezidents Juns Suk Jols.

Pilsoņu kara atgriešanās

Iepriekšējā nedēļā Sīrijas līdera Bašāra el Asada pretinieku bruņotie spēki sāka uzbrukumu (acīmredzami ne bez neoficiāla Turcijas atbalsta) valdības spēkiem, negaidīti ieņemot lielāko daļu valsts otras lielākās pilsētas Alepo, kā arī plašas teritorijas tās apkaimē.

Vai iespējams apturēt karu Ukrainā?

Pēdējās nedēļās gan dažādu valstu politiķi un eksperti, gan plašsaziņas līdzekļi regulāri piemin iespēju, ka jau samērā drīz varētu sākties sarunas par kara pārtraukšanu Ukrainā. Šīs cerības ir pamatotas vai tikai iluzoras, kādas ir iespējas, ka karadarbība tiešām varētu tikt pārtraukta, un kādi ir priekšstati par iespējamo mieru?

Labējā spārna kandidāts

Partija Gruzijas sapnis šonedēļ nosauca sava kandidāta uz nākamā šīs valsts prezidenta amatu vārdu – uz šo posteni tiks virzīts tuvas Gruzijas sapņa sabiedrotās, nelielas, par labēji radikālu bieži dēvētas partijas Tautas spēks viens no līderiem Mihails Kavelašvili.

Rumānijas pārsteigums

Iepriekšējās nedēļas nogalē ar daudziem šokējošu iznākumu – neatkarīgā nacionālkonservatīvā kandidāta Kelina Džordžesku uzvaru un iekļūšanu otrajā kārtā – noslēdzās Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.

Vācija pirmstermiņa vēlēšanu priekšvakarā

Novembra sākumā izjuka Vācijas valdošā koalīcija, un nu decembra vidū Bundestāgā (federālā parlamenta apakšpalāta) gaidāms uzticības balsojums kancleram sociāldemokrātam Olafam Šolcam.

Konservatīvais kompromiss

Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās uzmanības centrā tagad atrodas viņa topošā administrācija – cilvēki, kurus ASV ievēlētais prezidents nominē kā iekšpolitiski, tā starptautiski nozīmīgiem amatiem.

Bez cerībām uz pārmaiņām

Pagājušajā nedēļā Gruzijas separātiskajā Abhāzijas Republikā sākās pret vietējo varu vērstie nemieri, par kuru cēloni kļuva prasība vietējam parlamentam atteikties no iecerētā investīciju līguma ar Krieviju ratificēšanas.

Trampa nākamā komanda

Pēc republikāņu kandidāta Donalda Trampa ievēlēšanas par 47. ASV prezidentu Savienotajās Valstīs sācies oficiālais 75 dienu pārejas periods. Tā laikā aizejošais prezidents Džo Baidens pakāpeniski nodos pilnvaras un tiks izveidota jauna administrācija jeb faktiski – valdība. Kuri politiķi varētu ieņemt nozīmīgākos posteņus Trampa komandā, un kā viņu iecelšana konkrētos amatos var atsaukties uz ASV nostāju dažādos jautājumos?

Neizbēgamās ārkārtas vēlēšanas

Mēneša sākumā, 6. novembrī, Vācijā ar notikumam atbilstīgu skandālu izjuka valdošā jeb luksofora koalīcija, un tagad valsti ar ļoti augstu ticamības pakāpi gaida pirmstermiņa vēlēšanas.

Trampa Eiropas domubiedri

Donalda Trampa pārliecinošā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kā arī republikāņiem, galvenokārt ievēlētā ASV prezidenta atbalstītājiem, veiksmīgie pirmkārt jau Kongresa abu palātu vēlēšanu iznākumi jau ietekmē arī kā kopējo starptautisko, tā iekšpolitisko situāciju virknē pasaules valstu.

Nāvējošie plūdi un to mācības

Spānija tikko piedzīvojusi vienu no nāvējošākajām dabas katastrofām valsts vēsturē. Neparasti spēcīgas lietusgāzes laikā Valensijā, Kastīlijā-Lamančā, kā arī Andalūzijā nokrišņu daudzums vienas dienas laikā pārsniedza gada normu, un plūdos bojāgājušo skaits jau mērāms simtos. Kādēļ plūdi bija ar tik traģiskām sekām, un kas pie tā vainojams?

Pārsteidzoši, taču paredzami

Pretēji tam, ka ASV prezidenta vēlēšanās tika gaidīta ārkārtīgi sīva cīņa un prognozēts, ka uzvarētāja noteikšana ilgs vismaz vairākas dienas, bet šo procesu pavadīs skandāli un tiesāšanās, uzvarētāja vārds kļuva zināms jau pēcvēlēšanu naktī.

Unikāla situācija

Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.

Kaimiņos pie varas kreisie

Par nule aizvadīto Lietuvas vēlēšanu pārliecinošiem uzvarētājiem kļuvuši sociāldemokrāti, iegūstot 54 no 141 deputātu vietas. Labi panākumi ir arī citiem kreisajiem, tādēļ nekādu problēmu ar jaunas, šoreiz kreisas ievirzes, valdības izveidi nebūs. Konservatīvo pārstāvniecība Seimā tikmēr ir ievērojami sarukusi, bet viena no līdzšinējās valdošās koalīcijas partijām – Brīvības partija – tajā nav iekļuvusi vispār. Kamdēļ tā, un vai Lietuvā gaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Zīmīgas vēlēšanas Āfrikā

Aizvakar – 30. oktobrī – notika parlamenta vēlēšanas tādā interesantā Subsahāras Āfrikas valstī kā Botsvāna

Neveiksmīga debija

Uz citu starptautisko notikumu fona bez pelnītās uzmanības palika pagājušās nedēļas beigās notikušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas Japānā, kuras kļuva par kārtējo apliecinājumu, ka turpina kristies šķietami mūžīgās galvenās varas partijas – liberāldemokrātu (LDP) – popularitāte.

Pagrieziena izvēle Gruzijā

Gruzijā 26. oktobrī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kuras atstās izšķirošu ietekmi uz valsts turpmāko kursu, īpaši attiecībā uz tās iespējamo dalību Eiropas Savienībā (ES). Vienlaikus tās ir arī vēlēšanas, kas šajā bijušās PSRS Kaukāza republikā var novest pie iekšpolitiskās nestabilitātes.