Nedēļas sākumā, tikai pusi diennakts pēc tam, kad kļuva zināms Francijas jaunās valdības sastāvs, par atkāpšanos no amata paziņoja šīs valsts premjerministrs Sebastjēns Lekornī.
Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā, Andis Sedlenieks sarunājas ar kompānijas SAP inovāciju evaņģēlistu Timo Eliotu .
Amerikas Savienoto Valstu republikāņiem un demokrātiem nespējot panākt Kongresā pēdējā brīža vienošanos par turpmāko valsts budžetu, šā gada 1. oktobrī ASV tika apturēts valdības iestāžu darbs
Pagājušajā nedēļā pēc gandrīz desmit gadus ilgām sarunām tika panākta savstarpēja vienošanās par Eiropas Savienības (ES) un
Indonēzijas brīvās tirdzniecības nosacījumiem, par kuru tiek gaidīts, ka spēkā tā stāsies 2027. gadā.
ASV labi pazīstamā aktīvista Čārlija Kērka slepkavība un pēcākā ASV prezidenta Donalda Trampa rīcība, panākot populāra politiskā komēdijšova vadītāja atlaišanu, rada jautājumus un vienlaikus iezīmē Savienoto Valstu iekšpolitiskās cīņas lauku.
Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) nesen pieņēma nenoliedzami taisnīgu lēmumu oficiāli atzīt par 1976. gada UEFA Eiropas čempionātā uzvarējušās Čehoslovākijas valstsvienības pēcteci arī Slovākiju.
Nesenie masu nemieri Nepālā,
kas noslēdzās ar iepriekšējās
varas krišanu, kā arī vērienīgas, gan pie varas maiņas
nenovedušas protesta akcijas
tādās valstīs kā Indonēzija,
Austrumtimora un Filipīnas liek atskatīties
uz gadu seniem līdzīgiem notikumiem
Bangladešā.
Nule piedzīvotā vairāku desmitu Krievijas militāro dronu ielidošana Polijas gaisa telpā izraisījusi plašu starptautisku rezonansi, tostarp ar jaunu sparu liekot uzliesmot diskusijām, kādas darbības šajā gadījumā paredz vai neparedz līgums par Ziemeļatlantijas aliansi. Vēl svarīgāk, ka ASV rezervētās nostājas pret šo incidentu dēļ tikpat sparīgi atjaunojušās diskusijas par visas alianses nākotnes perspektīvām
Nedēļas vidū par nozīmīgu notikumu Tuvajos Austrumos kļuva savstarpējās aizsardzības pakta (mutual defence pact) parakstīšana starp Saūda Arābiju un Pakistānu. Pie kam, lai arī visas ietekmīgās un bagātākās Persijas līča «naftas monarhijas» un kodolvalsts Pakistānas vienošanās nianses netiek izpaustas (šādu līgumu gadījumos tā ir pieņemta prakse), publiski pieejamā informācija un abu pušu amatpersonu izteikumi liecina, ka ir noslēgta būtībā pilnvērtīga militārā alianse, kas paredz arī militāras palīdzības sniegšanu otrai pusei, ja pret to tiek vērsta agresija.
Iepriekšējās nedēļas nogalē ne tikai Vācijā, bet arī daudzviet citur pasaulē tika
saspringti sekots līdzi šķietami ne īpaši
nozīmīgajām Ziemeļreinas-Vestfālenes
federālās zemes vietējām (pašvaldību)
vēlēšanām vai, konkrētāk, tam, kādu
vēlētāju atbalstu saņems nacionālkonservatīvā Alternatīva Vācijai (AfD).
Nule kā Ķīnā risinājās divi starptautiski nozīmīgi notikumi – Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) valstu līderu samits un parāde par godu Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienai. Abi izraisīja starptautisku rezonansi, un vispirms jau tāpēc, ka samita laikā Tiaņdzjiņas pilsētā Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins prezentēja daudzpolāras pasaules kārtības vīziju. Kas slēpjas aiz jēdziena «pasaules kārtība», kamdēļ vadošās nerietumu valstis tik uzstājīgi prasa tās pārskatīšanu, un kamdēļ tieši tikšanās Tiaņdzjiņā var kļūt par lūzuma punktu šajā procesā?
Nedēļas pirmajā pusē iespaidīgus politiskos satricinājumus piedzīvoja nelielā Āzijas valsts Nepāla, kur masu nemieru laikā tika gāzta būtībā visa iepriekšējā vara, kā arī nodarīti lielu apmēru postījumi.
Lai arī Norvēģijā 8. septembrī
notikušajās parlamenta vēlēšanās ievērojamus panākumus ir
guvuši vietējie nacionālkonservatīvie (jeb jaunie konservatīvie,
bieži dēvēti arī par trampistiem)
– Progresa partija, premjera posteni, visticamāk, saglabās Darba partijas (sociāldemokrātu) līderis Jūnass Gārs Stēre.
Paralēli ar apgalvojumiem par mākslīgā intelekta (MI)
tālāku, neizbēgamu attīstību un aizvien plašāku tā lietošanu
visdažādākajās dzīves sfērās aizvien skaļākas kļūst arī skeptiķu
balsis, kuri salīdzina MI nozarē notiekošo ar šā gadsimta sākumā
piedzīvoto tā saucamo dotkomu krīzi un lielākā vai mazākā
mērā paredz līdzīgu likteni arī daudzām MI kompānijām. Cik
pamatoti ir šādi salīdzinājumi, un kādas ir reālās – bez reklāmas
un pašslavināšanās – MI nozares perspektīvas?
Aizvadītie divi liela mēroga
starptautiskie pasākumi Ķīnā –
Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu samits un
Otrā pasaules kara beigu 80.
gadadienas atzīmēšana,
pirmkārt jau vērienīgā militārā parāde – ir
izraisījuši arī saviem mērogiem atbilstīgu
starptautisko rezonansi.
Pirmdien, 8. septembrī, vienas no Eiropas Savienības (ES) nozīmīgākajām valstīm Francijas Nacionālā asambleja (parlamenta apakšpalāta) ar augstu ticamības pakāpi nobalsos par neuzticības izteikšanu premjerministra Fransuā Bairū mazākuma valdībai.
Atteikšanās no vēstuļu piegādēm līdzšinējā regularitātē, citu pasta pakalpojumu pārmaiņas un arvien augošās cenas izsauc daudz jautājumu un nereti arī neapmierinātību daudzu iedzīvotāju vidū ne vienā vien valstī. Kādēļ šādas pārmaiņas notiek, un vai tas nozīmē, ka ar laiku no pasta funkcijām to tradicionālajā izpratnē valstis varētu atteikties pavisam?
Uzreiz vairākas starptautiskas apvienības jeb alianses, kuras par savu mērķi bija izvirzījušas nulles emisiju sasniegšanu līdz 2050. gadam vai ātrāk, šobrīd atrodas būtībā pašlikvidēšanās procesos, oficiāli gan izvairoties no šā termina lietošanas.
Sākot ar šīs nedēļas nogali, lielās
starptautiskās politikas smaguma
centrs pārcelsies uz Ķīnu, kur
notiks vispirms Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu
sanāksme, bet pēc tam – svinīgie
pasākumi par godu 2. Pasaules kara beigu
80. gadskārtai.
Pārdošanā nonākusi jauna grāmata par britu karaļnamu, kurā īpaša vieta atvēlēta karaliskās ģimenes «pazudušajam dēlam» princim Endrū, viņa sakariem ar skandalozo uzņēmēju Džefriju Epstīnu un vēl citām neglaimojošām epizodēm. Kas īsti ir odiozais princis, un pie kādām pārmaiņām karaļnamā grāmatā minētās atklāsmes varētu novest?
Nedēļas sākumā Vašingtonā aizvadītā ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās, kura risinājās virknes apvienotās Eiropas līderu klātbūtnē, plašu uzmanību piesaistījusi ne tikai ar centieniem atrast risinājumu konfliktam Ukrainā.
Serbijā nu jau vairāk par nedēļu turpinās vardarbīgi protesti, kuru dalībnieki prasa Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča atkāpšanos un jaunu vēlēšanu sarīkošanu.
SestDienas iznākšanas brīdī jau notikusī ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa Krievijas kolēģa Vladimira Putina divpusējā tikšanās starptautisko uzmanību piesaistīja ne tikai tāpēc, ka galvenais oficiālās dienaskārtības punkts ir miera panākšana Ukrainā. Ir skaidrs, ka sarunu gaitā ne mazums uzmanības veltīts arī Vašingtonas un Maskavas divpusējām attiecībām un droši vien arī tēmām, kuras oficiālajos paziņojumos nebūs pat pieminētas. Par ko vēl līdztekus Ukrainai var runāt abi politiķi, un kāda var būt šīs tikšanās ietekme uz starptautisko politiku?
Pirms nedēļas, 8. augustā, Vašingtonā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja kopīgu, ASV izstrādātu miera deklarāciju, kura oficiāli tiek uzskatīta par ievērojamu soli pretim miera noslēgšanai starp abām šīm Dienvidkaukāza valstīm.
Vakar tikai dažas stundas pirms
tam, kad būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā
pieņemtajam lēmumam uz 90
dienām samazināt savstarpēji
noteiktos, uz brīdi jau kosmiskus apmērus sasniegušos muitas tarifus, ASV
prezidents Donalds Tramps parakstīja
rīkojumu, atbilstīgi kuram iepriekšējo
muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošana tiek
atlikta vēl uz 90 dienām.
Kādi skandāli noveda pie līdzšinējā Lietuvas premjerministra Gintauta Palucka atkāpšanās no amata, un kādēļ nākamās valdības veidošana kaimiņvalstī var izrādīties visai sarežģīts process?
Pirms nepilna mēneša Lielbritānijā
tika publiskotas interesantas,
FindoutnowUK veiktas aptaujas
rezultāti – par kuru no politiskajiem spēkiem vēlētāji atdotu
savas balsis valsts parlamenta
vēlēšanās, ja esošajiem politiskajiem spēkiem pievienotos vēl arī bijušā leiboristu
līdera Džeremija Korbina hipotētiskā partija.
Nedēļas sākumā vispirms
Indija, bet pēc tam Ķīna
oficiāli paziņoja, ka nepakļausies ASV spiedienam un
neatteiksies no Krievijas
naftas un citu energoresursu
importa.
Pagājušās nedēļas vidū intensīvās kaujās pārauga sens robežstrīds starp Dienvidaustrumu Āzijas valstīm Taizemi un Kambodžu. Lai gan jau drīz pēc tam abām valstīm ar Malaizijas starpniecību izdevās vienoties par uguns pārtraukšanu, tas diezin vai pietuvinās strīda galīgo atrisinājumu, jo to reģionam mantojumā atstājusi vēl Francijas otrā koloniālā impērija. Kāda ir konflikta priekšvēsture, un kamdēļ abām budistu valstīm šis jautājums ir tik svarīgs?