Par mākslīgā intelekta
sniegtajām iespējām un ar to
saistītajiem izaicinājumiem
Andis Sedlenieks sarunājas ar
uzņēmuma Helve inovāciju
vadītāju Igoru Uhaņu.
Amerikas Savienoto Valstu un
Krievijas, var teikt, separātās
sarunas par iespējām pārtraukt karadarbību Ukrainā ir
nostādījušas atklāti grūtā
stāvoklī ne tikai Ukrainu, bet
arī apvienoto Eiropu.
ASV prezidenta Donalda Trampa viens no pirmajiem lēmumiem drīz pēc atgriešanās Baltajā namā bija visas ASV sniegtās starptautiskās palīdzības iesaldēšana uz 90 dienām, kā arī revīzijas veikšana galvenajā šīs palīdzības sniedzējā – ASV Starptautiskās attīstības aģentūrā jeb USAID. Šīs revīzijas rezultāts principā ir USAID slēgšana. Kādēļ tieši šī organizācija kļuva par Trampa komandas pirmo mērķi, un pie kādām sekām tas var novest?
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pusotru stundu ilgā telefona saruna ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu pašsaprotami ir izraisījusi milzu ažiotāžu plašsaziņas līdzekļos, liekot atgriezties arī pārspriedumiem par jaunas Jaltas iespējamību.
Nedēļas sākumā par atkāpšanos
no amata paziņoja Rumānijas
prezidents Klauss Johanniss,
un šim notikumam, visticamāk, būs tālejošas sekas ne
tikai Rumānijas mērogā.
Kādēļ ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme iegūt kontroli pār Grenlandi nav nekāds joks, bet gan nodoms? Un kādēļ viņš, visticamāk, centīsies to īstenot, neraugoties uz šāda darījuma šaubīgajiem ētiskajiem aspektiem?
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa aktivitātes ir aizēnojušas vēl nesen pasaules uzmanības centrā bijušo Sīriju, kurā turpina risināties kā šai valstij, tā visam reģionam nozīmīgi notikumi.
Amerikas Savienoto Valstu
prezidenta Donalda Trampa
pirmās divas Baltajā namā
pavadītās nedēļas vismaz
pagaidām nav sniegušas
atbildi uz jautājumu par to,
kādi konkrēti īstermiņa soļi tiks sperti (un
plāni piedāvāti) jaunās administrācijas
izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanai.
Ķīnas kompānijas ByteDance izveidotais sociālais tīkls jeb sociālais medijs TikTok jau ilgstoši atrodas uzmanības centrā – gan savas iespaidīgās auditorijas un ietekmes uz visdažādākajiem procesiem dēļ, ieskaitot politiskos, gan domstarpību ar ASV un arī citu rietumvalstu varasiestādēm dēļ. Tām punktu "lieliska darījuma" izskatā sola pielikt neviens cits kā ASV prezidents Donalds Tramps. Kādi ir ap šo vietni valdošo kaislību cēloņi, un kāds izskatīsies Trampa apsolītais darījums?
Starptautiski daļēji atzītajā Abhāzijā 15. februārī paredzētās prezidenta ārkārtas vēlēšanas lielā mērā negaidīti sāk tikt uztvertas pat kā referendums par šīs separātiskās republikas turpmāko ģeopolitisko kursu.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa uzsāktā cīņas ar nelegālajiem imigrantiem kampaņa nekavējoties izraisījusi arī pirmās domstarpības ar uzreiz vairākām reģiona valstīm, uz kurām sākta nelegālo ieceļotāju deportēšana.
Kamēr šonedēļ Vašingtonā ritēja ASV 47. prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija, ASV rietumu piekrastē turpināja kvēlot divi lielākie no kopumā 31 meža ugunsgrēka, kuri, sākot ar 7. janvāri, plosījās par eņģeļu pilsētu iesauktās Losandželosas rajonā. Provizoriski postījumu dēļ jau nodarīti zaudējumi vairāk nekā 150 miljardu ASV dolāru apmērā, un ugunsgrēkos bojā gājuši vismaz 27 cilvēki. Kas izraisīja šo dabas katastrofu, un kādēļ neizdevās apturēt uguns izplatību?
Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra amatā kā pirmais no prezidenta Trampa nominētajiem nākamās administrācijas pārstāvjiem apstiprinātais Marko Rubio savu pirmo oficiālo tikšanos jaunajā postenī aizvadījis ar saviem kolēģiem alianses QUAD rindās.
Savu pirmo darbadienu pēc zvēresta nodošanas un atgriešanās ASV prezidenta amatā Donalds Tramps prognozējami pavadīja, parakstot lielu skaitu rīkojumu, prezidenta memorandu un citu dokumentu.
Par Donalda Trampa nākšanu pie varas ASV, Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas nākotni un citu skatījumu uz Izraēlas un palestīniešu attiecībām ar Brīvības un solidaritātes fonda valdes locekli Māri Induli Graudiņu sarunājas Andis Sedlenieks
Vašingtonā 20. janvārī paredzēta vērienīga ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija, ar kuru saistītas nianses piesaista plašu mediju uzmanību jau tagad. Šī ceremonija vienlaikus būs arī sava veida simbolisks ievads, kas iezīmēs jaunu ASV iekšpolitiku un ārpolitiku. Uz daudziem jautājumiem atbilžu gan vēl nav, tomēr aptuvenas pamatlīnijas, kādas pārmaiņas gaidāmas, ieskicēt jau iespējams.
Vēl pirms ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā un vienlaikus ar
viņa nominēto pretendentu uz
amatiem nākamajā administrācijā pirmajām iztaujāšanām
Kongresā ir parādījušās arī pirmās nopietnās
domstarpības starp dažādām Trampa atbalstītāju nometnēm.
Par alternatīvās mežsaimniecības iespējām ar Igaunijas klimata tehnoloģiju uzņēmuma Arbonics mežsaimniecības ekspertu Jāni Ruku sarunājas Andis Sedlenieks.
Dienvidkorejas prezidenta Juna Suk Jola pagājušā gada decembra sākumā īstenotais de facto valsts apvērsuma mēģinājums var novest pie interesantām un tālejošām sekām abu Koreju attiecībās.
Dienvidkorejā nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās politiskā krīze – valstī sākusies konfrontācija starp parlamentu un prezidentu Junu Sukjolu. Tajā iesaistīti gan abu pušu atbalstītāji, gan tiesībsargi un arī militarizētas struktūrvienības.
Nedēļas pirmajā pusē par
atkāpšanos no Kanādas premjerministra un valdošās Liberālās partijas līdera amata paziņoja Džastins Trudo, kurš abus
šos posteņus pametīs, līdzko
partija būs izraudzījusies sev jaunu vadītāju.
Nedēļas sākumā Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens paziņoja, ka nākamās valdības veidošanu uztic par galēji labēju dēvētās Austrijas Brīvības partijas (Freiheitliche Partei Osterreichs, FPO) līderim Herbertam Kiklam.
Lai arī sācies jauns gads, daudzi konflikti un saspīlējumi pasaulē pērn tā arī netika atrisināti. Kādā zīmē pasaules politikā paies šis – 2025. – gads, kādi būs tā galvenie notikumi, un kādu nospiedumu tas aiz sevis atstās?
Aizvadītā gada beigās Vācijā plašu rezonansi izraisīja viena no pašiem pazīstamākajiem ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem, tehnoloģiju multimiljardiera Īlona Maska atklātais aicinājums 23. februārī gaidāmajās Bundestāga (parlamenta apakšpalātas) vēlēšanās atbalstīt Vācijas iekšpolitikas enfant terrible Alternatīvu Vācijai (AfD).
Īsi pirms gadumijas – 29. decembrī – Gruzijā gaidāma
konfrontācija starp varas partiju Gruzijas sapnis un šīs partijas
izvirzīto nākamo Valsts prezidentu Miheilu Kavelašvili un opozīciju
un tās līderi esošo Valsts prezidenti Salomi Zurabišvili. Proti, šajā
datumā paredzēta jaunā prezidenta inaugurācija, un, ja opozīcijai
neizdosies nosargāt Zurabišvili palikšanu amatā, tad, visticamāk, arī
protesti pamazām izsīks.
Nedēļas vidū notika ASV vēlētāju (elektoru) kolēģijas balsojums par 5. novembrī notikušo ASV prezidenta vēlēšanu
rezultātu apstiprināšanu, kas
vienlaikus aizsāk arī jaunu
varas maiņas posmu Savienotajās Valstīs.
Tikai trīs mēnešus pēc darba sākšanas Francijas premjerministra Mišela Barnjē valdība neizturēja uzticības balsojumu Nacionālajā asamblejā (parlamenta apakšpalāta) un atkal ir ieslīgusi politiskajā krīzē. Turklāt pārliecinoša izeja no Francijā vērojamā apburtā loka joprojām nav saskatāma un arī politiskā stabilitāte pārskatāmā nākotnē nav gaidāma. Kādēļ tā, un kas nepieciešams Francijai, lai izkļūtu no krīzes?
Amerikas Savienoto Valstu
plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka
ievēlētais prezidents Donalds
Tramps nominējis Valsts
departamenta politikas
plānošanas direktora (The
Director of Policy Planning) amatam Maiklu
Entonu.