Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 9. janvāris
Aksels, Alta, Kaspars

Andis Sedlenieks

Biznesa pielāgošanās māksla Krievijas gaumē

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, liels skaits ārvalstu kompāniju nolēma pamest Krievijas tirgu. Kā šie lēmumi maina situāciju Krievijā, un kurās nozarēs tie varētu izrādīties Maskavai vissāpīgākie?

Vai pārieta Ķīnas Rubikona?

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi, par spīti Ķīnas protestiem, īstenotā vizīte Taivānā, ko Pekina uzskata par tā sauktās vienas Ķīnas politikas pārkāpšanu, visticamāk, radikalizēs Ķīnas ārpolitiku, tostarp pietuvinot lēmuma pieņemšanu par Taibejas atgriešanu Pekinas paspārnē ar militāru spēku.

Atgādinājums par Balkāniem

Iepriekšējās nedēļas nogalē kārtējo reizi saasinājās situācija Kosovas (vai pareizāk Kosovas un Metohijas) un Serbijas pierobežā, jo Kosovas varas iestādes iepriekš 1. augustu bija noteikušas par termiņu, pēc kura iestāšanās cilvēkiem, kuriem ir Serbijas personas apliecība, pēc ierašanās Kosovā tā jānomaina pret īpašiem pagaidu dokumentiem.

Eiropa grūtas ziemas gaidās

Lielas daļas Eiropas valstu jau tāpat būtiskās problēmas enerģētikas jomā tagad vēl ievērojami padziļinājis konflikts ar Krieviju tās iebrukuma dēļ Ukrainā. Tas novedis pie eiropiešu atteikšanās no Krievijas energoresursu piegādēm, kā arī Maskavas centieniem izmantot šos resursus kā politikas instrumentu. Kādas sekas tam būs Eiropas valstīs?

ASV starpvēlēšanu priekšvakarā

Nedaudz vairāk nekā trīs mēnešus pirms ASV gaidāmajām starpvēlēšanām gandrīz visas socioloģiskās aptaujas liecina, ka balsojuma rezultātā republikāņi atgūs kontroli pār abām ASV Kongresa palātām. Turklāt ļoti ticams, ka vairākums šo republikāņu pārstāvēs nevis partijas klasisko spārnu, bet gan būs eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāji.

Samocītā labības vienošanās

Iepriekšējā nedēļā Turcijā ar ANO un Ankaras starpniecību tika parakstītas vienošanās, kuras optimistiskā scenārija īstenošanās gadījumā jau šonedēļ ļaus Ukrainai atsākt labības un citu lauksaimniecības produktu eksportu pa jūras ceļu.

Obligātā dienesta atšķirības

Jūlija sākumā Aizsardzības ministrija (AM) nāca klajā ar ierosinājumu no 2023. gada pakāpeniski ieviest gadu ilgu obligātu Valsts aizsardzības dienestu jeb būtībā – vispārējo karaklausību. Rosinājumu, kura cēlonis ir Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā nepieciešamība stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, jau atbalstījuši visi koalīcijas partneri, un, visticamāk, iniciatīva tiks arī apstiprināta. Citu pasaules un arī Eiropas valstu attieksme pret obligāto militāro dienestu gan ir ļoti dažāda.

Lielvaras prestiža vārdā

Augustā iespējamā ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīte Taivānā tiks uzskatīta par atklātu, pret Pekinu vērstu provokāciju un var izraisīt daudz vērienīgāku incidentu nekā 1996. gada Taivānas šauruma krīze, vēsta Ķīnas izdevums Global Times.

Bezpilota lidaparātu paēnā

Pirms vakar notikušās Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Irānā virkne ASV amatpersonu pauda satraukumu par varbūtējām Irānas militāro bezpilota lidaparātu (BPLA) piegādēm Krievijas armijai, kā arī solīja šādā gadījumā noteikt pret Teherānu jaunas sankcijas. Vienlaikus bez ievērības tika atstāti citi daudz svarīgāki Krievijas un Irānas attiecību momenti.

Samazina globālā gāzes pieprasījuma prognozes

Starptautiskā enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA) paredz, ka pieprasījums pēc dabasgāzes Eiropā šogad samazināsies par 9,1% un lejupslīdoša tendence būs arī turpmākajos gados.

Borisa Džonsona krišana

Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons bija izturējis savas Konservatīvās partijas parlamentāriešu uzticības balsojumu, viņam tomēr nācās paziņot par atkāpšanos no amata. Kas lika britu konservatīvajiem mainīt savu nostāju, kurš stāsies Džonsona vietā, un pie kā novedīs iekšpolitiskās jukas karalistē?

Neiepriecinošas tendences

Kamēr rietumvalstu uzmanības centrā atrodas pretimstāvēšana Krievijai tās iebrukuma Ukrainā dēļ, ievērojami mazāk uzmanības tiek pievērsts procesiem ne Rietumu pasaulē, kur pieņemas spēkā ģeopolitiskā kooperācija.

Vecās Eiropas dilemma

Gada 11. jūlijā Krievijas kompānija Gazprom uz desmit dienām pārtrauca gāzes piegādes Vācijai un arī vēl vairākām citām Eiropas valstīm pa gāzesvadu Ziemeļu straume iepriekš ieplānotas gāzesvada tehniskās apkopes dēļ. Gadījumā, ja gāzes piegādes atjaunotas netiks, enerģētiskā krīze Eiropā pieņems grandiozus apmērus, un Eiropu gaida smagākā ziema kopš Otrā pasaules kara beigām.

Bruņoto konfliktu karte

Kamēr visa uzmanība pievērsta Krievijas iebrukumam Ukrainā, tiek piemirsts, ka pasaulē turpinās vēl gandrīz trīs desmiti dažādu mērogu bruņotu konfliktu. Turklāt vairākumā no tiem karadarbība ilgst gadiem vai pat gadu desmitiem un bruņoto cīņu noslēgums tā arī nav saskatāms.

Borisa Džonsona kapitulācija

Pēc tam kad Lielbritānijā, prasot premjerministra Borisa Džonsona atkāpšanos no amata, no saviem amatiem atkāpās vairāk nekā 50 ministru un citu valsts augstāko amatpersonu, Džonsons, neraugoties uz centieniem palikt pie varas, bija spiests kapitulēt un paziņoja par demisiju. Kā premjera, tā Konservatīvās partijas vadītāja posteņus viņš pametīs, līdzko konservatīvie izraudzīs jaunu partijas līderi, kurš kļūs arī par nākamo valsts vadītāju.

Atgādinājums par Vidusāziju

Iepriekšējās nedēļas nogalē vērienīgas protesta akcijas, kuru gaitā dzīvību zaudēja gandrīz divi desmiti protestētāju, izcēlās iedzīvotāju ziņā daudzskaitlīgākās bijušās PSRS Vidusāzijas valsts Uzbekistānas autonomajā Karakalpakstānas Republikā.

Ankaras īpašā nostāja

Par vienu no Ziemeļatlantijas alianses Madrides samita lielā mērā negaidītiem pavērsieniem kļuva Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana piekrišana atbalstīt uzaicinājumu Somijai un Zviedrijai pievienoties NATO

Amerikas sajauktās kārtis

Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas konservatīvā vairākuma lēmums atcelt 1973. gada spriedumu lietā Rou pret Veidu, atbilstīgi kuram visā valstī legalizēja tiesības uz abortiem, var sajaukt visas kārtis pirms novembrī gaidāmajām starpvēlēšanām, ļaujot demokrātiem atgriezties būtībā jau zaudētā cīņā.

Sarežģīts NATO samits

Ziemeļatlantijas alianses samitā, kas no 29. līdz 30. jūnijam risināsies Spānijas galvaspilsētā Madridē, ir gaidāma vairāku Austrumeiropas un Baltijas valstu drošībai nozīmīgu lēmumu pieņemšana.

Ukrainas ērkšķainais ceļš uz Eiropu

23. un 24. jūnijā paredzētā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samita (Eiropadomes) viens no galvenajiem jautājumiem būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Vienprātības šajā ziņā nav – atsevišķas valstis joprojām ir pret Ukrainas iekļaušanu kandidātvalstu sarakstā, bet vēl citas gatavas tam piekrist tikai ar īpašiem nosacījumiem. Kādi ir argumenti par un pret, un kāds gaidāms samita lēmums?

Statuss ar nosacījumu

Rīt un parīt paredzētās Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju jeb Eiropadomes sanāksmes viens no galvenajiem jautājumiem nešaubīgi būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un pirmkārt, protams, Kijivai.

Turpmāko tendenču iezīmēšana

Jūnija nogalē risināsies divas ļoti nozīmīgas valstu vadītāju sanāksmes. Pirmā no tām ir attīstības valstu organizācijas BRICS līderu tikšanās, kas paredzēta 24. jūnijā, gan virtuālajā vidē, jo Ķīna, kas šobrīd ir BRICS prezidējošā valsts, cīnās ar Covid-19 uzliesmojumu, bet otrā – septiņu grupas (G7) jeb vadošo rietumvalstu līderu tikšanās, kas no 26.

Cik pārliecinoša būs Makrona uzvara?

Lai arī aizvadītajā svētdienā notikušo Francijas Nacionālās sapulces (parlamenta) vēlēšanu pirmajā kārtā Žana Lika Melanšona vadītā kreiso (vai precīzāk – zaļi kreiso) partiju koalīcija NUPES pavisam nedaudz apsteidza valsts prezidenta Emanuela Makrona atbalstītāju centrisko aliansi Ensemble (Kopā), uzvara vēlēšanu otrajā kārtā, kura notiks 19. jūnijā, tiek prognozēta prezidenta blokam. Galvenais jautājums savukārt ir, vai Ensemble izdosies iegūt parlamentārajam vairākumam nepieciešamos 289 deputātu mandātus.

Pakistānas konstitucionāli politiskā krīze

No pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanības loka nepazūd Dienvidāzijas valsts Pakistāna, kur jau ilgāk nekā divus mēnešus notiek masu demonstrācijas no amata atstādinātā premjerministra Imrāna Hāna atbalstam. Ne tikai šā iemesla dēļ iekšpolitiskā spriedze pēc iedzīvotāju skaita piektajā lielākajā pasaules valstī un vienlaikus kodolvalstī ir sasniegusi mērogus, kuru dēļ atsevišķi eksperti pauž bažas pat par iespējamu pilsoņu kara izcelšanos.

Pārdomas atbalsta vietā?

Jūnija sākumā laikrakstā The Washington Post (WP) bija publicēts izdevuma apskatnieka Deivida Ignatija raksts ar nosaukumu Baidens gatavojas ilgam, ierobežotam karam Ukrainā (Biden Hunkers Down for a Long, Limited War in Ukraine), kura ietvaros tostarp tika pieminēta analoģija ar Korejas pussalu un 1950.–1953. gada Korejas kara rezultātu

Divdomīgā labības koridora vienošanās

Turcijā šodien vizītē ieradīsies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kura sarunu ar šīs valsts ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu galvenā tēma būs tā sauktais labības koridors no Ukrainas uz Eiropu. Cita pieteiktā sarunu tēma ir Ankaras kārtējā militārā operācija Sīrijā, tomēr galvenais, protams, būs labības jautājums.

Karš Ukrainā un kompromisu meklētāji

Lai arī rietumvalstu nostāja ir, ka tās visos pieejamajos veidos atbalsta Ukrainas cīņu pret Krievijas agresiju un ir gatavas sniegt atbalstu Kijivai līdz tās galīgai uzvarai, publiskajā telpā aizvien biežāk izskan arī viedoklis, ka Rietumiem un Krievijai tomēr nāksies meklēt kompromisus. Uz kādiem apsvērumiem balstās šī viedokļa paudēji, un cik liela nozīme tiem ir atsevišķu valstu politikas veidošanā?

Britu Eiropas sadraudzība

Viena no ģeopolitiskajām iniciatīvām, kuras ideja izskanējusi Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir Lielbritānijas rosinātā sava veida Eiropas sadraudzības izveide. Ar pēdējo tiek saprasta militārpolitiska alianse, līdzīga Britu sadraudzībai, kurā apvienotos Lielbritānija, Ukraina, Turcija, Centrālā un Austrumeiropa un Baltijas valstis.

Kolumbijai radikāla izšķiršanās

Lielā mērā sensacionāli noslēgusies Dienvidamerikas valsts Kolumbijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā visvairāk balsu (40,9%) saņēma kreiso spēku kandidāts, bijušais valsts galvaspilsētas Bogotas mērs un partizānu kaujinieks (ar savām skaļajām vardarbīgajām akcijām slavenā grupējuma M-19 aktīvs dalībnieks) Gustavo Petro.