Eiropas Savienības (ES) augstākais
pārstāvis ārlietās Žozeps Borels
šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka
savienības dalībvalstis ir panākušas vienošanos par militārās
operācijas Sarkanajā jūrā uzsākšanu ar mērķi aizsargāt kuģus no Jemenas
proirāniskās kustības Ansar Allah (hutiešu
jeb husītu) uzbrukumiem.
Divu vēsturiski labas attiecības uzturošu t. s. Lielo Tuvo Austrumu valstu – Irānas un Pakistānas – apmainīšanās ar raķešu triecieniem pa vienai otras pierobežu, kā arī tos pavadošie diplomātiskie demarši ir radījuši bažas (vai dažos gadījumos – cerības), ka var sekot tālāka konflikta starp abām šīm reģionālajām lielvarām (no kurām viena, Pakistāna, turklāt ir kodolvalsts) eskalācija.
Pagājušajā sestdienā, 13. janvārī, Taivānā aizvadītās prezidenta (oficiāli – administrācijas vadītāja) un parlamenta vēlēšanas starptautiskās politikas vērotājiem ir likušas atviegloti uzelpot, jo vēlēšanu iznākums liecina – būtiski mainīt esošo situāciju salinieki negrasās.
ASV aizvien izplatītāka kļūst izdzīvotāju kustība, kas bieži ar ironisku pieskaņu dēvēta par pasaules gala gaidītājiem. Kā liecina aptaujas un pētījumi, īpaši aktīvi izdzīvotāju skaits pieaug kādu nozīmīgu, satraucošu notikumu ietekmē vai gaidās, un šoreiz par tādu notikumu acīmredzami kļūst
gada nogalē paredzētās ASV prezidenta vēlēšanas.
Dienvidamerikas valstī Ekvadorā ir izcēlusies plaša narkokarteļu un ielu bandu rīkota vardarbība un uzbrukumi policijai, kas tiek uzskatīti par noziedznieku atbildi uz nesen par valsts prezidentu kļuvušā Daniela Noboas lēmumu izsludināt valstī ārkārtas stāvokli un pasludināt divus desmitus organizētās noziedzības grupējumu par teroristiskām organizācijām.
Vācijā nu jau vairākas dienas
turpinās vērienīgas lauksaimnieku (un ne tikai) protesta
akcijas, kuras ir saņēmušas
savā ziņā starptautisku atbalstu – savas akcijas, atbalstot
Vācijas kolēģus, rīko arī, piemēram, Francijas
un Nīderlandes lauksaimnieki.
Gan nule aizvadītais, gan arī jaunais, 2024. gads, visticamāk, paliks vēsturē ar globālu nestabilitāti, ģeopolitiskiem konfliktiem un mēģinājumiem mainīt pasaules kārtību. Kuri ir galvenie notikumi un procesi, kas bija uzmanības centrā aizvadītajā gadā un būs aktuāli arī šogad? Un kādi ir iespējamie to attīstības scenāriji?
Gadu mijā par sava veida ģeopolitisku pārsteigumu parūpējās Āfrikas valsts Etiopija, kura plaša darījuma ietvaros oficiāli atzina Somālilendas, kas ir viena no neatkarību pasludinājušajām, taču starptautiski neatzītajām kaimiņvalsts Somālijas provincēm, neatkarību.
Taivānā 13. janvārī ir gaidāmas kā prezidenta, tā parlamenta vēlēšanas, par kuru rezultātu, pie kam neatkarīgi no šo vēlēšanu iznākuma, var kļūt ievērojams spriedzes pieaugums ASV un Ķīnas attiecībās.
Aizvadītā gada 20. decembrī
Francijas parlamenta abas
palātas apstiprināja valsts
prezidenta Emanuela Makrona virzīto jauno migrācijas
ierobežošanas likumu, turklāt
pēc tam, kad sākotnēji likums tika noraidīts,
tajā tika veiktas gana būtiskas izmaiņas,
paredzot nelegālās imigrācijas ierobežošanu
galvenokārt ar aizliegumiem un represīvām
metodēm.
Serbijas galvaspilsētā Belgradā turpinās opozīcijas rīkotie protesti, cenšoties apstrīdēt nesen notikušo Belgradas skupščinas (domes) vēlēšanu rezultātus
Ziemassvētkos spēkā stāsies jau 12. Eiropas Savienības sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar lielvalsts iebrukumu Ukrainā. Kamdēļ jau līdz šim noteiktie ierobežojumi izrādījušies maz efektīvi un arī no Eiropas valstu puses turpinās to apiešana? Ko un vai iespējams darīt, lai situācija mainītos?
Amerikas Savienoto Valstu Kolorādo pavalsts Augstākā tiesa šonedēļ pieņēma lēmumu liegt ASV eksprezidentam Donaldam Trampam piedalīties pavalsts Republikāņu partijas priekšvēlēšanās. Tiesa atsaucās uz ASV konstitūcijas 14. labojuma 3. punktu, kas liedz ieņemt amatu valdībā personām, kuras ir piedalījušās dumpī.
Amerikas Savienoto Valstu
aizsardzības ministrs Loids
Ostins nupat paziņoja par 10
valstu koalīcijas izveidi ar ASV
priekšgalā cīņai pret Jemenas
hutiešiem jeb husītiem, kuru
militārās aktivitātes palestīniešu atbalstam ir
lielā mērā ierobežojušas starptautisko
kuģniecību Sarkanajā jūrā.
Iekšpolitiskā nenoteiktība un pretrunas ASV ir novedušas pie tā, ka vairākās to pavalstīs ir ievērojami pieaudzis secesionistu jeb šo pavalstu izstāšanās no ASV piekritēju skaits. Pirmā šajā rindā ir Teksasa, kur izstāšanās ideja ir gana populāra jau vairākas pēdējās desmitgades. Kādi ir šī noskaņojuma cēloņi, un cik liela ir iespēja, ka kāda no pavalstīm tiešām varētu pamest ASV?
Plašu ažiotāžu rietumvalstu plašsaziņas līdzekļos izsauca Ķīnas
Tautas Republikas priekšsēdētāja
Sji Dzjiņpina nupat aizvadītā
valsts vizīte Hanojā – mediji šo
vizīti traktēja galvenokārt kā
Pekinas vēlmi kavēt Hanojas tuvināšanos
ASV un Japānai, kā arī saglabāt savu ietekmi
kaimiņvalstī
Polijas Republikas jaunā sasaukuma Seims (parlaments) šīs nedēļas sākumā beidzot spēja "legalizēt" 15. oktobrī notikušo vēlēšanu rezultātus, vispirms nobalsojot par neuzticības izteikšanu nu jau bijušajam premjerministram Mateušam Moraveckim (Likums un taisnīgums, PiS), bet pēc tam apstiprinot jaunu valdību ar premjera amatu reiz jau ieņēmušo (no 2007. līdz 2014. gadam) bijušo Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku (Pilsoniskā platforma, PO) priekšgalā.
Diplomātijas guru, reālpolitikas spilgtākais pārstāvis, liela vēriena politiķis un vienlaikus pretrunīga personība. Tā tiek dēvēts Henrijs Alfreds Kisindžers, kurš 29. novembrī simt gadu vecumā savās mājās Kentā ASV Konektikutas pavalstī devās mūžībā. Viņam pieder daudzi nemirstīgi izteicieni par pasaules politiku, bet akadēmiskajā vidē viņš paliks vēsturē ar tā dēvēto leģitimitātes jēdziena ieviešanu un citām publikācijām, kas izsaukušas plašu rezonansi
Amerikas Savienoto Valstu Kongresa augšpalātas Senāts noraidīja prezidenta Džo Baidena virzītā likumprojekta par vairāk nekā simts miljardu dolāru lielas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, kā arī ASV un Meksikas robežas stiprināšanai un pat amerikāņu jaunāko zemūdeņu būvniecībai nodošanu balsošanai, kas nostāda Ukrainu katastrofas priekšā. Atbilstīgi Senāta procedūrai, lai šāda veida likumprojekts tiktu nodots balsošanai (kas pārliecinošā vairākumā gadījumu nozīmē arī tā apstiprināšanu, lai gan mēdz būt arī izņēmumi), tas ir jāatbalsta vismaz 60 senatoriem no 100.
Dienvidamerikas valstī Venecuēlā iepriekšējās nedēļas nogalē notika interesants konsultatīvais referendums, kura mērķis bija noskaidrot sevi par bolivārisku uzskatošās valsts pilsoņu attieksmi pret kaimiņvalsts Gajānas (bijušās britu Gviānas) lielākās daļas – tā sauktās Esekibo Gajānas –, atgriešanu Venecuēlas sastāvā.
Robežpunktu slēgšana starp Eiropas valstīm un Krieviju uzskatāmi iezīmē jauno
posmu Eiropas Savienības un agresīvās lielvalsts attiecībās. Jautājumu par to, kā
situācija varētu attīstīties turpmāk, gan joprojām ir vairāk nekā atbilžu.
Simt gadu vecumā šā gada 30.
novembrī aizsaulē aizgāja cilvēks,
par kuru runājot frāze "ar viņa nāvi
ir beidzies vesels laikmets" nepavisam neizklausās pēc klišejas vai
pieklājības vārdiem.
Daudziem latviešiem labi zināmajā Īrijā ir sākusies politiskā diskusija, kuru var uzskatīt par sava veida liecību tam, kā mainās priekšstati par it kā globālu un vispāratzītu starptautisko organizāciju nozīmīgumu un iespējām.
Novembra vidū Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks veica nopietnus pārkārtojumus konservatīvo valdībā, starp kuriem vislielāko uzmanību piesaistīja bijušā premjera Deivida Kemerona atgriešanās lielajā politikā ārlietu sekretāra (ministra) postenī. Kādas ir viņa "atsaukšanas no pensijas" aizkulises, un kādu ietekmi tas var atstāt gan uz Lielbritānijas politiku kopumā, gan jo īpaši uz torijiem – Kemerona pārstāvēto politisko spēku
Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Nīderlandē noslēgušās ar negaidīti labiem antiislāmista un eiroskeptiķa Gērta Vildersa vadītās Brīvības partijas (PVV) panākumiem, bet Vildersam ir pavērušās labas iespējas kļūt par šīs valsts nākamo premjerministru.
Argentīnas prezidenta vēlēšanu
otrajā kārtā par uzvarētāju
pārliecinoši (ar 55,7% vēlētāju
balsu, kas ir lielākais atbalsts
kādam no kandidātiem visā
valsts demokrātijas vēsturē)
kļuvis un 10. decembrī stāsies amatā politkorekti par galēji labējo populistu dēvētais
nesistēmiskais kandidāts Havjers Milei.
Līdz ar aicinājumu sākt sarunas par Ukrainas un vēl vairāku valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā aktualizējies arī jautājums par atšķirībām dalībvalstu nostājā. Kādu ainu patlaban tas iezīmē Eiropā, un kādas ir konkrētu valstu cerības pārskatāmā nākotnē tiešām pievienoties aliansei.
Dažādu citu starptautisko
notikumu fonā bez pelnītas
ievērības ir palikusi ziņa, ka
oktobra beigās trīs no daudzajām Mjanmas nemiernieku
armijām sāka vienotu uzbrukumu valdības spēkiem šīs valsts ziemeļos,
pie robežas ar Ķīnu.
Lielbritānijas premjerministrs Riši
Sunaks šīs nedēļas sākumā veica
ievērojamas pārmaiņas valdības
sastāvā – amatu zaudēja konservatīvo vidū populārā iekšlietu
ministre jeb sekretāre Sjūela
Breivermena, bet par ārlietu ministru negaidīti kļuva ekspremjers un Brexit "autors"
Deivids Kemerons.