Piepildās ne tās optimistiskākās prognozes

Mūsu iepriekšējās sarunas laikā pirms nedaudz vairāk nekā četriem gadiem jūs brīdinājāt par lielvaru ietekmes sfēru atgriešanos globālā mērogā un devāt mājienus, ka Latvijai nav drošības plāna B šādam scenārijam. Un izpelnījāties neviennozīmīgus novērtējumus publiskajā telpā – no raksturojuma par vizionāru līdz sašutumam. Kā jūs šodien komentētu Latvijas drošības situāciju?

Jā, toreiz brīdināju par iespējamu ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā un par ievērojami izteiktāku ASV pievēršanos Klusā okeāna virzienam. Šodien šī scenārija īstenošanās kļūst redzama arvien izteiktāk. Turklāt aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija jau neatteicās no šī kursa un tieši tāpat kā Trampa administrācija uzskatīja Ķīnu par savu galveno ģeopolitisko pretinieci. Vienīgi centās par to tik skaļi nerunāt, tomēr dažādās stratēģijās un dokumentos tas viss ir labi saredzams. Un arī praktiskas darbības, tādas kā bloka AUKUS attīstīšana, liecina par šo virzību.

Mēs nevaram noliegt, ka intensificējusies tendence atkal pārdalīt pasauli ietekmes sfērās. Turklāt aktīvas šajā ziņā ir ne tikai globālās lielvaras. Krievijas iebrukums Ukrainā, protams, ir pats kliedzošākais gadījums, kas tieši skar arī Latvijas drošību, un šī iebrukuma dēļ daudz mazāk uzmanības tiek pievērsts, piemēram, Turcijas darbībām Sīrijā, kur tā veido savu kontroles zonu kurdu teritorijās. Arī Azerbaidžāna turpina spiedienu uz Armēniju ar mērķi paplašināt savas robežas. Vairāki Izraēlas politiķi pieprasa pārzīmēt okupētās Palestīnas robežas. Vainago to visu savukārt Trampa pretenzijas uz Grenlandi un Panamas kanālu. Līdzīgas runas attiecībā uz Kanādu es uztveru kā gaidāmā tirgus elementu, bet attiecībā uz Panamas kanālu un Grenlandi tiek nopietni domāts par to, kā tādā vai citādā veidā nodrošināt lielāku ASV kontroli. Par kādu iekarošanu tur runas, protams, nav, taču acīmredzami tiks kategoriski prasītas virkne priekšrocību ASV, kā arī Ķīnas darbības ievērojama ierobežošana.