Noteikta
domas tradīcija nu jau vismaz pēdējo 100-150 gadu garumā uztur
tēzi, ka tā dzīvības daļa, kas esam mēs, - cilvēki - izvirzīto
un apspriesto (?), un tēmu līmenī kļūst arvien seklāka un
paviršāka. Pierādījumus šai tēzei var minēt bez gala, tomēr
vienlaicīgi nepamet sajūta, ka tieši šobrīd mēs saskaramies ar
patiesi dziļām, kā mēdz teikt, eksistenciālām problēmām. Kaut
ņemam par izejas punktu vardarbības uzplaiksnījumus pēdējās
dažās nedēļās dažādos pasaules nostūros.
Vājuma pazīmes izrādīšana ir bīstama. Sevišķi lielvalstīm. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka pašreizējās ģeopolitiskās situācijas iespaidā Krievija izvēlējās pagarināt importa ierobežojumus ES valstu, tostarp arī Latvijas, pārtikas produktiem.
Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir maznozīmīga. Ietekmes mērogu uz Latviju galvenokārt noteiks tas, kā Grieķijas parādu krīze atsauksies uz lielākajām eirozonas ekonomikām, vērtē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Rumāņu izcelsmes filozofs Emīls Čorans darbā Rūgtie siloģismi savulaik rakstīja: "Nodarbošanās ar dzīvības un nāves jautājumiem priekšrocība ir tā, ka gan par vienu, gan otru var teikt visu, kas ienāk prātā." Līdzīgi ir ar vārdu "tikumība". Saeimas deputāti vakar, iešūpojoties Jāņiem (vai praidam), nolēma šo priekšrocību izmantot un trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.
Ikvienam zināms, ka vērā ņemamais bezdarbnieku, it īpaši ilgstošo bezdarbnieku, skaits mūsu valstī ir problēma jau gadiem. Šīs problēmas risināšanai tiek izmantoti dažādi varianti un tiek izteikts ne mazums ideju, bet gadās, ka ieceres nonāk diskusiju krustugunīs un to lietderība tiek apšaubīta. Piemēram, nesen Dienai kādreizējā valsts kontroliere un tagadējā Saeimas deputāte Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) izklāstīja, ka Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē Labklājības ministrija iesniegusi projektu saistībā ar ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšanu darba tirgū, kas paredz - tiks iztērēti vairāk nekā 19 miljoni eiro, bet vienīgais rezultatīvais rādītājs būšot projektā iesaistīti 217 ilgstošie bezdarbnieki.
Latvijas sabiedrībā pastāv kopīga izpratne un vienošanās, kas nostiprināta arī publiski, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas ilgstpējīgas attīstības stratēģijā 2030, arī daudzos citos dokumentos, ka mūsu valsts tautsaimniecības pilnveides un tautas labklājības pieauguma galvenais virzītājspēks ir izglītība.
Jūnija sākumā Maskavā notika Ārējās un aizsardzības politikas padomes diskusija ar nosaukumu Mūsu pasaule bez Rietumiem? Kā saglabāt attīstības potenciālu ģeopolitiskās pretstāvēšanas apstākļos?. Te jāuzsver, ka padome apvieno nevis kādus populistiskus Valsts domes deputātus vai histēriskus "aktīvistus", bet akadēmisko aprindu pārstāvjus.
Agrāk ģeogrāfijas studijās uzviļņoja strīdi - kur stiepjas Eiropas un Āzijas ģeogrāfiskā robeža. Urālu kalni bija saprotami. Tālāk pa Urālas upi līdz Kaspijas jūrai, bet tad sarežģījās. Viena versija teica, ka pasaules daļas robežo Kumas-Maničas ieplaka, cita deklarēja, ka robeža iet pa Kaukāza galveno grēdu.
Trešdienas LTV Rīta panorāmā viesojās ierasti nosvērtais Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Šadurskis. Taujāts par nākamā gada budžetu, profesors norādīja, ka runas par konsolidāciju (ja ar to saprot līdzekļu samazināšanu) ir liekas, jo izdevumus nākamgad varēs palielināt apmēram par 200 miljoniem eiro. Tomēr politiķis aizrādīja - ja kāds cer uz Ziemassvētku dāvanām (acīmredzot būtisku izdevumu palielināšanu), tas ir lieki. Īsi sakot, palēnām kuļamies uz priekšu.
Daudz runāts, ka politiķu reputāciju visvairāk grauj... paši politiķi. Pamatā ar savu rīcību, kura neatbilst sabiedrībā vispārpieņemtajiem priekšstatiem par to, kas būtu sagaidāms no tautas priekšstāvjiem. Spilgtu piemēru netrūkst. Par nu jau bijušo 12. Saeimas deputātu Andri Vilku (VL-TB/LNNK), kurš bija sarīkojis traci neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnā un arī slimnīcā, kur nogādāts pēc tam, kad atrasts guļam uz ielas.
Nākamā gada budžeta kontekstā godājamo Straujumas kundzi nākas salīdzināt ar Ilfa un Petrova radīto Kisu Vorobjaņinovu, kurš krēslu meklēšanā (lasi - nākamā gada budžeta veidošanā) izrāda gaužu bezpalīdzību. _12 krēslu_autoriem Pegazs piespēlēja Ostapu Benderu, kurš ciena krimināllikumu, lieliski vada naudas vākšanas sēdes un noliek vietā oponentus. Nominālais priekšnieks Kisa tikai apstiprina priekšlikumus ar fundamentālo «da už…» (nu, jā, nu; tā viš i; tā gan; mhm un vēl septiņi varianti - latv. val.). Ostapa lomā mūsu gadījumā iederētos Solvita Āboltiņa. Varbūt ir citas versijas?