Kā aģentūru LETA informēja parlamentā, deputāts uzsvēra, ka datu kabelis, kas savieno Latviju un Zviedriju, ir kārtējais bojātais kabelis Baltijas jūrā, ko bojājis kuģis. Viņaprāt, ES kopīgi jānovērš visi Krievijas radīti jauna veida draudi.
Tāpat Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs debatēs akcentēja, ka "visi esam vienisprātis, ka neesam tur, kur vēlētos būt, aizsardzības finansējuma jomā. Lai kā to sasniegtu - ar kopīgiem ES aizņēmumiem vai kā citādi -, investīcijām aizsardzībā jābūt mūsu politiskajai prioritātei".
Cepurītis uzturas darba vizītē Varšavā, kur piedalās COSAC priekšsēdētāju sanāksmē. Sanāksmi ik pusgadu rīko ES Padomē prezidējošā valsts. Šī pusgada sanāksmes centrālie jautājumi ir saistīti ar Polijas prezidentūras ES padomē prioritātēm, kas saistītas ar drošību Eiropā.
Kā vēstīts, zemūdens optiskais kabelis tika bojāts agrā svētdienas rītā Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Zviedrijas prokuratūra svētdien vēlu vakarā paziņoja, ka tiek izmeklēta nopietna sabotāža un saistībā ar šo incidentu ir arestēts kuģis. Zviedrijas mediji vēsta, ka arestētais kuģis ir "Vezhen", kas pieder lielākajai Bulgārijas kuģniecībai "Navigation Maritime Bulgares".
Fotogrāfijās no 2022.gadā būvētā kuģa redzams, ka vienam no tā enkuriem trūkst lāpstiņas, tomēr nav skaidrs, kad šis bojājums radies. Iepriekš izdarītajos uzņēmumos šķita, ka abi enkuri nav bojāti. "Navigation Maritime Bulgares" noliegusi, ka tai piederošais kuģis būtu apzināti bojājis kabeli, un apgalvo, ka enkurs varētu būt nokritis nelabvēlīgu laikapstākļu ietekmē.
Ņemot vērā to, ka iespējamais noziegums varētu būt vērsts pret Zviedrijas interesēm, to izmeklē Drošības policija (SÄPO). Taču SÄPO pārstāvis atteicās atklāt apstākļus, kas liek par kabeļa bojāšanu aizdomās turēt "Vezhen". Neviena persona saistībā ar izmeklēšanu pagaidām nav aizturēta. Kuģa apkalpē ir astoņi Bulgārijas un deviņi Mjanmas pilsoņi. Iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.
ES piemērojusi sankcijas desmitiem Krievijas "ēnas flotes" kuģu, tomēr Krievijas rīcībā, domājams, ir daudz vairāk šādu kuģu. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka Krievijas "ēnas flotē", visticamāk, ir 600 līdz 1000 kuģu.