Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 14.augustā, sanāks uz sēdi, lai spriestu par cilvēkresursu trūkumu medicīnas jomā un nepieciešamo finansējumu medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanai 2020.gadā.
Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2018. gadā Latvijā bija 299 praktizējoši anesteziologi-reanimatologi, kas, salīdzinot ar ārstiem citās specialitātēs, ir salīdzinoši daudz. Tomēr Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vadītāja, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Anestezioloģijas un reanimācijas nodaļas vadītāja Iveta Golubovska portālam Diena.lv norāda, ka anesteziologi Latvijā trūkst un it īpaši tas ir jūtams reģionos.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā šovasar akūti trūkst anesteziologu un reanimatologu, tādēļ pašreizējais iestādes valdes loceklis Grigorijs Semjonovs nolēmis līdz 1. septembrim apturēt plānveida operācijas slimnīcā. Par to viņš nedēļas sākumā ar sociālā tīkla Facebook palīdzību informēja sabiedrību. Jautāts, kas liek domāt, ka līdz septembrim izdosies nodrošināt vajadzīgo speciālistu skaitu, Semjonovs Dienai atzīst, ka pēc ieraksta jau pieteikušies vairāki ārsti, kuri gatavi palīdzēt Daugavpils slimnīcai. Līdz ar slimnīcas iekšējās darbības reorganizāciju neatliekamās palīdzības sniegšanai iestāde iecerējusi piesaistīt speciālistus, kas jau iepriekš strādājuši Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Atbalsts saņemts arī no pašvaldības.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir tā organizācija, kas Latvijā sertificē ārstus un zobārstus. Valsts kontrole (VK) nesen pabeigtajā revīzijā par cilvēkresursiem veselības aprūpē iebildusi pret šobrīd valstī realizēto sertifikācijas un resertifikācijas kārtību un paudusi, ka tai nepieciešami uzlabojumi. LĀB ieskatā kardinālas pārmaiņas šajā kārtībā nav nepieciešamas, tomēr biedrība apņēmusies strādāt, lai procesu uzlabotu.
Jo mēs ilgāk esam demokrātijā, jo mazākas ir tās raustīšanās – nav tā, ka atnāk jauna valdība un tad gaisma sākas. Atzīsim godīgi – mēs jau lielākoties turpinām to, ko kolēģi ir sākuši. Tā, runājot par politisko pēctecību un ministru prioritātēm, intervijā Romānam Meļņikam apliecina veselības ministre Ilze Viņķele.
Valsts organizētā medikamentu iegādes kompensāciju sistēma gadu no gada tiek uzlabota, un es nepiekritīšu tiem skeptiķiem, kam patīk apgalvot, ka viss ir slikti. Zāles dārgas, grūti pieejamas utt.. Jā. Mēdz būt dažādas problēmas, tomēr kompensējamo medikamentu saraksts regulāri tiek paplašināts. Pieaug arī to saņēmēju skaits. Veselības ministrijas (VM) un Zāļu valsts aģentūras politika līdz šim ir bijusi diezgan mērķtiecīga un pārdomāta. Vērsta cenu samazināšanas un zāļu pieejamības uzlabošanas virzienā.
Ārstu speciālistu īpatsvars Rīgā un Pierīgā pieaug, bet to trūkums reģionos ir vērojams visās specialitātēs. Nozarē trūkst vairāk nekā trīsarpus tūkstošu māsu un gandrīz 300 vecmāšu. Tikai 65% jauno speciālistu, kuri ieguvuši kvalifikāciju, pēc diploma saņemšanas paliek Latvijas darba tirgū, un tikai 52% māsu un 54% vecmāšu pēc studiju beigšanas sāk darba gaitas Latvijā. Tie ir satraucoši fakti, kam revīzijas ziņojumā uzmanību pievērsusi Valsts kontrole (VK). Veselības ministrija (VM) skaidro, ka daļa problēmu jau tiek risināta, bet no nozares profesionāļu asociācijām pašlaik ir tikai pirmās atsauksmes, jo rūpīgi iepazīties ar tekstu vēl nav bijis laika.
No 1. jūlija Priekules novadā būs tikai viena ģimenes ārste, jo pensijā dodas ģimenes ārstes Margarita Asriance un Maija Retējuma, liecina SIA Priekules slimnīca valdes priekšsēdētājas Tatjanas Ešenvaldes paziņojums pašvaldības mājaslapā.
Veselības ministrija (VM) Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) darbībā pārkāpumus līdz šim nav konstatējusi, aģentūrai LETA pastāstīja ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško. Pēc ierēdnes paustā, Stradiņa slimnīca patlaban atskaitījusies par pagājušā gada finanšu un nefinanšu rādītājiem, un no ministrijas puses patlaban lielu pārmetumu PSKUS valdei neesot.
Latvijā finansējums veselībai ir jāparedz budžetā, nevis no sociālajiem maksājumiem, prezentējot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas ekonomikas pārskatu, atzina OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija.
Palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem tomēr varētu vēlāk un ieviest arī brīdinošus paziņojumus, Jānim Kincim stāsta deputāts un ārsts Andris Skride (A/P).
Lemt par jauno SIA Preiļu slimnīca vadību varētu tuvāko mēnešu laikā, aģentūrai LETA apliecināja kapitāldaļu turētāja pārstāve Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda (Latgales partija).
