Beļģijas premjerministrs Elio di Rupo pēc iepriekšējā dienā notikušajām parlamenta vēlēšanām karalim Filipam pirmdien iesniedzis savas valdības atkāpšanās rakstu, teikts pils izplatītajā paziņojumā.
Lietuvā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējusi pašreizējā valsts vadītāja Daļa Grībauskaite, iegūstot 54,84% balsu, liecina sākotnējie rezultāti.
Rīgā, 101.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas 89.vidusskolā, kādam no vēlētājiem vēlēšanu komisijas locekle skaidrojumus par vēlēšanu kārtību un atbildes uz jautājumiem sniegusi tikai krievu valodā, lai gan likums nosaka, ka vēlēšanu komisijas veidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu.
Nesen uzdūros Nobela prēmijas literatūrā (2009. gads) ieguvējas Hertas Milleres atmiņām par dzīvi komunistiskajā Rumānijā. Millere apsver, vai nav kādas saistības starp tā laika rumāņu vidē plaši izplatīto paradumu krāšņi un neganti lamāties, no vienas puses, un politisko apātiju - no otras. Lamāšanās kā tvaika izlaišana. Izlasīju Milleres pārdomas, prātā savietoju attiecīgās leksikas lietošanas paradumus un politiskās līdzdalības līmeni mūsdienu Latvijā - jā, kā mēdz teikt, kaut kas tur ir...
Divu nedēļu laikā līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām Vienotība vēlas gūt priekšstatu par to, kuri Reformu partijas biedri vēlēsies iestāties Vienotībā un startēt no tās saraksta Saeimas vēlēšanās. Reformu partijas valde un frakcija par sadarbību ar Vienotību un startu Saeimas vēlēšanās lems nākamajā pirmdienā, 12. maijā. "Tā būs komandas izšķiršanās, un kā komanda mēs arī spersim šo soli," Dienai uzsvēra viena no partijas līderēm Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Madonas novada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (Vienotība) pašvaldības vadītāja amatā ir 20 gadu. Taču viņš neatceroties, kad iepriekš būtu bijusi kāda tik piesātināta diena kā tā piektdiena, kad viņu apmeklēja trīs politisko spēku pārstāvji. Tomēr tikšanās esot bijušas interesantas, un politiķu došanās pie cilvēkiem, viņaprāt, esot ļoti labas, ja vien notiktu regulāri, ne tikai pirms vēlēšanām.
Grūti iedomāties vēl kādu darbavietu, kur tikpat nesodīti kā Saeimā un valdībā varētu atļauties ražot brāķi un kā milzu sasniegumu pasniegt daudzkārtēju tā labošanu. Tāpat, līdz galam neiedziļinoties lietas būtībā, par vienu un to pašu jautājumu spriedelēt mēnešiem ilgi, regulāri kavējot lēmuma pieņemšanas termiņus.
Kārtējie politisko partiju popularitātes reitingi droši vien ir nozīmīgi pašiem politiķiem, tomēr kopumā - to skaitā tiem, kuri par politiku interesējas, - šīs svārstības 1-2 procentu robežās ir garlaicīgas. Līdz ar to interesantākā sadaļa šajās aptaujās, iespējams, ir t.s. neizlēmušie un tie, kuri piedalīties vēlēšanās negrasās.
Kaimiņu strīdi ceļ konflikta vērotāju pašapziņu. Ļauj justies
pārākiem ("šausmas, kā viņi uzvedas!", "mēs gan tā nekad neatļautos
darīt!" utt.), dod iemeslu izcelties ar savu moralizēšanu un
pamācībām. Tieši iejaukties konfliktā parasti gan neviens neraujas
- tā arī paši var dabūt pa degunu. Varbūt pat no abām pusēm.
Padomju laikus piedzīvojušie noteikti atminas arī foto, kurā "mūžu mūžos dzīvais" Ļeņins subotņikā kopā vēl ar sešiem vīriem nes baļķi. 1920.gadā tapušais foto vēlāk kļuva par padomju ideoloģijas paraugmateriālu. Turklāt ikvienam, sākot no oktobrēna līdz sociālistiskā darba triecienniekam, bija skaidri zināms, ka vadonis baļķi nes, turot to pie resnākā gala.
Pēdējā laikā publiskajā telpā notiek diskusijas par iespējamām izmaiņām valsts pamatdokumentos. Ir bijusi iniciatīva papildināt Latvijas Satversmi ar preambulu, kā arī ierosinājums pārskatīt Saeimas, Ministru prezidenta un Valsts prezidenta institūciju varas samēru, faktiski, pārdalot daļu likumdevējvaras resursu par labu izpildvarai un prezidentam.