Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir vien trīs skolēni
Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir tikai trīs skolēni, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.
Skolas
Nav ziņu par 1230 bērniem, kuri nemācās nevienā skolā
Aizvadītajā mācību gadā izglītības iestādēs nebija reģistrēti vairāk nekā 16 000 bērnu, kas sasnieguši septiņu gadu vecumu. Šie skaitļi gadu no gada ir ļoti līdzīgi un satraucoši. Lielākā daļa no šiem bērniem izbraukuši no valsts un palikuši ārzemēs, - rēķina Izglītības valsts kvalitātes dienestā (IKVD). Īpaši negatīvi vērtējams tas, ka pašvaldībām aizvien nav ziņu par vairāk nekā 1200 bērniem, vēsta LTV Panorāma.
Nauda par citu lēmumiem, nevis savu darbu
88 pašvaldības šogad pedagogiem varēs izmaksāt lielākas vai mazākas prēmijas, jo strādājušas pie skolu tīkla sakārtošanas, taču šis nav scenārijs, uz ko cerēja paši skolotāji – iepriekš bija solījums pēc grafika paaugstināt atalgojumu visiem. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā iespējamo brīdi minimālā atalgojuma celšanai min tikai 2020. gadu, tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sola protesta akcijas.
Skolās būs jāspēj sniegt atbalstu bērniem ar mācīšanās vai uzvedības problēmām
Diskusija par sešgadniekiem 1. klasē turpmākos mēnešus būs visskaļākā, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi arī citas izmaiņas, kas skar virkni skolu, tajā skaitā ģimnāzijas, vakarskolas un speciālās skolas. Šo pārmaiņu kontekstā izskan pārmetumi, ka reformas tiek virzītas vēl pirms problēmas izvērtējuma. Piemēram, plānots pārtraukt pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmas, taču, likvidējot internātskolas, var nākties secināt, ka šiem bērniem trūks atbalsta.
Savākti 10 000 paraksti pret sešgadnieku sūtīšanu skolā; iniciatīva tiks iesniegta Saeimā
Vairāk nekā 10 000 cilvēku ar saviem parakstiem atbalstījuši ideju, kas paredz saglabāt esošo skološanās sākšanas vecumu pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajām reformām, kad skolas gaitas būtu jāsāk no sešu gadu vecuma, vēsta iniciatīvas autori.
Pašvaldībās "pazudušie" bērni
Šajā mācību gadā ir 17 803 bērni obligātās izglītības vecumā, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. 16 080 no tiem ir vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, bet 1723 – vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem. Visbiežāk šie bērni neatrodas Latvijā, vēl liela daļa ir citu valstu pilsoņi, bet par 1213 bērniem pašvaldībām nav skaidras informācijas. Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) uzsver, ka šāda situācija ir nepieļaujama.
Valdība konceptuāli atbalsta pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs
Ministru kabinets otrdien izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.
Skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plāno ieviest gadu vēlāk
Skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plānots ieviest gadu vēlāk - 2019./2020.mācību gadā, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).
Rūpēs par neizēstiem šķīvjiem mainīs normas
Skolēnu ēdināšanas jomā tiek plānoti uzlabojumi – par tiem spriež Veselības ministrijā, bet uztura speciālisti steidz pārskatīt noteikumus par bērnu un jauniešu pusdienu šķīvjos liekamā ēdiena uzturvērtību. Tāpat ieteikumus pēc kontroles pasākumiem sniedz Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Eksperti: Skolēnu ēdienkartei jābalstās uz vietējiem, sezonāli pieejamajiem produktiem
Skolēnu ēdienkarti būtu iespējams balstīt uz sezonāli pieejamiem produktiem, jo Latvijai raksturīgo vietējo pārtikas produktu skaits ir pietiekoši liels, konferencē par izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas jautājumiem pauda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane.
Par Latvijas labāko ģimnāziju atzīta Rīgas Valsts 1.ģimnāzija
Draudzīgā aicinājuma fonds par labāko ģimnāziju Latvijā šogad kārtējo reizi atzinis Rīgas Valsts 1.ģimnāziju, aģentūra LETA uzzināja fondā.
IZM atkāpjas no rosinājuma minimālo skolēnu skaitu noteikt arī 7.-9.klasē
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) spiediena dēļ atteikusies no rosinājuma Izglītības likumā deleģēt Ministru kabinetam (MK) tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9.klasē.