Gandrīz 350 lappušu bagātīgi ilustrētajā izdevumā apkopoti 2021.-2023. gadā LNVM rīkoto pils vēsturei un arhitektūrai veltīto semināru ziņojumi un pētījumi, un šo materiālu publicēšana turpināsies arī nākamajos gados.
Rīgas pils ir nozīmīgs arhitektūras piemineklis ne tikai Latvijas, bet arī plašākā reģionālā mērogā. Ēkas restaurācija un rekonstrukcija ļāvusi pilnveidot zināšanas par pili, to padziļināti pētīt, tostarp gatavojoties jauno muzeja ekspozīciju izveidošanai pilī. Rakstu krājuma ievadā LNVM direktors Arnis Radiņš norāda, ka, “(..) neraugoties uz to, ka Rīgas pils vēsture ir raisījusi pietiekami lielu pētnieku interesi, visus savus noslēpumus tā nebūt nav atklājusi. Rīgas pils reģenerācijas projektu izstrādes laikā tika veikti arheoloģiskie, arhitektoniskie, vēsturiskie u. c. izpētes darbi. To laikā atklājās jaunas liecības par pils vietu pirms tās uzcelšanas un pils 14.–21. gs. vēstures slāņiem. Rakstu krājuma autori ar saviem darbiem ir būtiski papildinājuši Rīgas pils vēstures mozaīku.”
Publicēto pētījumu starpdisciplinaritāte ļāvusi atklāt jaunus faktus un rosina turpmāku izpēti, pie tam atšķirīgie skatupunkti uz Rīgas pils vēsturi ļauj apzināties tās daudzslāņainību un arī vietas vēsturisko, simbolisko lomu daudzu gadsimtu garumā, kalpojot par pārvaldes centru gandrīz visām pēdējos 500 gados Latvijas teritoriju pārvaldījušajām varām.
Rakstu krājumā detalizēti analizēti rekonstrukcijas darbos jaunatklātās Rīgas pils kapelas freskas materiāli un pigmenti, sīkāk analizēti pārbūves darbos atsegto koka konstrukciju dendrohronoloģiskās datēšanas rezultāti, kas cita starpā pirmoreiz sniedz precīzas ziņas par starpstāvu pārseguma iebūvēšanas laiku pils ēdamzālē jeb remterī – tas noticis ap 1743.–1744. gadu. Nesen atjaunotā remtera arhitektūrai un vēsturei veltīti vēl divi krājuma raksti, kuros izvirzīti jauni pieļāvumi gan par ēdamzāles pārbūves hronoloģiju, gan arī tās vēsturisko logu izskatu – to sākotnējais risinājums visticamāk atšķīries no līdzās esošās pils kapelas logiem. Vairāki raksti veltīti arī pils un apkārtnes vēsturiskajām rekonstrukcijām, citstarp pirmoreiz piedāvājot arī jaunus Ilmāra Dirveika veidotos pils rekonstrukcijas zīmējumus, kas tapuši jaunajām muzeja ekspozīcijām. Vairāki krājuma raksti veltīti arī 19. un 20. gadsimta vēstures pagriezieniem, tostarp izsekojot arhīvu darbībai Rīgas pilī, kā arī pēc Latvijas valsts dibināšanas pilī izvietoto muzeju telpu pārvērtībām. Jaunatklājumus lasītājiem nesīs arī skrupulozs pētījums par to, kāds liktenis pēc padomju okupācijas 1940. gadā piemeklēja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa mantas, kur un kā tās pilī tomēr saglabājušās arī pēckara gados.
Rakstu krājuma autori ir dažādu nozaru speciālisti – gan arhitekti, vēsturnieki un mākslas vēsturnieki, gan arheologi, restauratori, numismāti un citi. To vidū ir Agnese Bergholde-Volfa un Kristofers Hermans, Ilmārs Dirveiks, Jānis Ciglis, Madara Rasiņa, Māris Zunde, Mārtiņš Vāveris, Anita Meinarte, Artūrs Lapiņš, Toms Ķikuts, Enija Rubina, Arnis Radiņš, Baiba Uburģe. Izdevumu sastādījis LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts, redaktore – Ilze Antēna, grāmatas dizainu un maketu veidojušas Anta Pence un Dita Pence.
Izdevumā arī publicēti gan jauni, gan par iepriekš publicētajiem daudz kvalitatīvāki pils un tās apkārtnes vēsturiskie attēli.
Grāmata Rīgas pils vēsture un arhitektūra tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tā būs iegādājama muzeja veikalā Rīgas pilī, cena – 15 eiro.
Grāmatas atvēršanas pasākums notiks 28. janvārī plkst. 15.00 LNVM Rīgas pilī.