Vasaras vidus dziesmiņa ir sākusies: viss zaļo, aug un briest, spēj tikai salasīt, novākt, pagatavot un apēst. Centīsimies arī atpūsties, jo vasara taču ir jābauda, tomēr, kā jau virsrakstā teikts, kaut kas ir arī jāēd!
Vienlaikus ar ogu laiku sākas mana vasaras desertu paradīze. Pirmās, ko gatavoju, parasti ir minipavlovas. Tām sākumā izmantoju zemenes, bet vēlāk, kad ienākas arī citas ogas, taisu īstu vasaras ogu miksli – avenes, zemenes, kazenes, jāņogas, mellenes.
Es jāņusieru sienu pēc Jūrkalnes suitu sievu receptes, ko pirms gadiem desmit man ierādīja viena no viņām – Taiga. Viņa to sējusi jau kopš bērnības. Sākumā skatījusies, kā to dara ome, bet vēlāk "omamma bricelēja mūs ar brāli, jo pašai rokas vairs neturēja".
Turot abus īkšķus, lai patīkami siltais laiks nepazustu arī turpmākās nedēļas, šoreiz zupas receptē tieši šādam vasarīgumam piestāvošā aukstā zupa. Bet otrajā ēdienā šonedēļ piedāvājumā mazāk tradicionāls tako, ko parasti ierasts ēst ar gaļu, taču siltajās dienās īsti vietā ir kas vieglāks.
Jau kopš senatnes saldie vīni ik pa laikam nāk modē. Siltajās dienvidu zemēs radītas vairākas metodes, kā dabiski saldās vīnogas pārvērst vēl saldākos vīnos.