Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par viņu pensiju 2. līmeņa plānu izvēli, tikai 9% būtu gatavi uzņemties lielāku risku apmaiņā pret augstāku peļņas potenciālu, savukārt gandrīz 40% izvēlētos vidēja riska un vidēja ienesīguma ieguldījumus. Zemākam riskam un attiecīgi zemākam peļņas potenciālam dotu priekšroku 29% aptaujāto, liecina CBL Asset Management klientu aptauja (5,3 tūkstoši cilvēku vecumā no 18 līdz 65 gadiem tiešsaistē). Katrs ceturtais respondents no atbildes izvairījās. Vaicāti par savas pensijas uzkrājuma ieguldīšanu akcijās vai obligācijās, 70% aptaujāto atbildējuši neizlēmīgi vai izvairījušies no atbildes. Tikai 6% aptaujāto būtu gatavi visu savu pensijas 2. līmeņa uzkrājumu ieguldīt akcijās.
«Skaidrs, ka jebkurš cilvēks bez investēšanas pieredzes un bez plašākām zināšanām terminu «augsts risks» uztver kā kaut ko ļoti riskantu. Bet, piemēram, globāli diversificētu akciju fondu gadījumos runa ir par īstermiņa svārstību risku, tas nozīmē, ka var zaudēt naudu īstermiņā. Bet pensijas ir ilgtermiņa investīcijas, un ilgtermiņa investīciju kontekstā riska jēdziens ir apgriezts. Jo mazāku risku uzņemas īstermiņā, jo lielāks risks, ka nauda zaudēs vērtību inflācijas rezultātā. Un tad var nepietiekami sakrāt vecumdienām,» skaidro Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra direktore Kristīne Dambe.
Svārstās īstermiņā
Piemēram, Manapensija.lv vietnē pensiju plāni ir sadalīti augsta, vidēja un zema riska, arī pensiju pārvaldnieki lieto Latvijas Bankas (LB) vadlīnijas un prasības, kas noteiktas nozares izstrādātajos materiālos. «Pensiju plānu dalījums zema, vidēja un augsta riska kategorijās no ieguldīšanas skatpunkta ir korekts un regulējumā balstīts, taču iedzīvotāju uztverē jēdziens «augsts risks» nereti asociējas ar iespēju zaudēt uzkrāto naudu, savukārt «zems risks» – ar drošību un stabilitāti. Vienlaikus pensiju plānu ieguldījumi notiek stingri regulētā un uzraudzītā vidē, un «augsts risks» šajā kontekstā galvenokārt nozīmē lielākas uzkrājuma svārstības īstermiņā, nevis mazāku uzkrājuma drošību kopumā,» norāda LB Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure. Šo aspektu LB ņem vērā, strādājot pie manapensija.lv mājaslapas jaunās versijas.
Arī CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis apzinās, ka tādi termini kā «augsts risks» sabiedrības uztverē var skanēt neizprotami, lai gan ilgtermiņā tie bieži vien nozīmē lielāku izaugsmes potenciālu pensiju uzkrājumam. Tomēr tikpat būtiski ir saglabāt un lietot globāli vispārpieņemtus finanšu terminus, apzināti no tiem neizvairoties arī gadījumos, kad sabiedrībā ir iesakņojušies ne gluži precīzi priekšstati par to nozīmi. «Ilgtermiņā pareizākais ceļš ir skaidrošana un izglītošana, nevis izvairīšanās no realitātes vai terminoloģijas aizstāšana ar mazāk precīziem jēdzieniem,» uzskata K. Purgailis.
Komunicējot ar klientiem un sabiedrību kopumā, viņš redz, ka izpratnes līmenis par pensiju plāniem, to ieguldījumiem akcijās, obligācijās un šo izvēļu ietekmi uz ilgtermiņa uzkrājumu ir ļoti atšķirīgs. Vēsturiskie priekšstati, iepriekšējā pieredze, zināšanas un ieradumi finanšu jomā sabiedrībā mainās pakāpeniski, un arī pensiju uzkrājumu jomā pārmaiņas nenotiek strauji.
Jārēķinās ar realitāti
Runājot par riskiem, jārunā par visiem riskiem, tostarp par risku neuzkrāt pietiekamu pensiju. Piemēram, ir arī cita veidi riski – ja ieliek naudu bankas depozītā, tā zaudē vērtību augstākas inflācijas rezultātā.
Līdz ar to K. Dambe ieteiktu politikas veidotājiem mainīt domāšanas veidu un pāriet uz empīrisku pieeju, nevis veidot sistēmu un aprakstus kādam ideālam cilvēkam, kas visu zina par ieguldīšanu. Pēdējos 15-20 gados ir notikušas lielas pārmaiņas finanšu regulācijā, pensiju sistēmā. Citās valstīs psiholoģijas, uzvedības ekonomikas zinātnisko pētījumu rezultātā praksē tiek ieviesta kārtība, kas balstās uz reālās situācijas testiem.
Jāņem vērā, ka Latvijā ir viens no zemākajiem iedzīvotāju finanšu pratības līmeņiem Eiropā, bet K. Dambe norāda, ka veids, kā vēsturiski ir izveidota pensiju sistēma, tostarp cik daudz atbildības cilvēki spēj uzņemties, ir viens no augstākajiem Eiropā. Pasaulē pensiju sistēmas veido tā, lai cilvēkiem nav jāizdara nekādas aktīvas izvēles, lai gūtu pietiekami labu rezultātu.
«Ārzemēs ir izveidota tāda pensiju investīciju stratēģija, lai pēc noklusējuma riska līmenis būtu piemērots vidējam cilvēkam. Tur nesagaida no cilvēkiem izvēles, kuras viņi nevarētu veikt. Mēs vēlamies padarīt cilvēkus aktīvākus, lai viņi pieņem lēmumus, bet mums vajadzētu mācīties no citu valstu pieredzes, no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijām. Kāpjot uz tiem pašiem grābekļiem, nonāksim pie tiem pašiem secinājumiem. Ir principi, kā veidot pensiju sistēmu dizainu un izvēļu arhitektūru. Ir liela kļūda veidot tādu finanšu politiku, kas pieņem, ka cilvēkiem ir augsta finanšu pratība,» norāda K. Dambe.
Vienlaikus domāšanas maiņa Latvijā lēnām sākas, bet vēl nav līdz galam notikusi. «Latvijā paradigma mainās, un te strādā LB. Piemēram, ir ieviesti pensiju plāni pēc vecuma. Ir loģiski izvēlēties pensiju fondu atbilstoši savai vecuma grupai, piemēram, no 18 līdz 50 gadiem, nevis augsta vai zema riska plānu,” teic K. Dambe.
Līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka pensiju pārvaldnieki drīkst uzzināt, kas ir viņu klienti, jo līdz aizpagājušajam gadam to nevarēja. «Cilvēkiem no pensiju plāniem ir vajadzīgas divas lietas – lai pēc gadu skaita būtu atbilstošā plānā un lai plānam būtu konkurētspējīgas komisijas maksas. Pat nav vajadzīgi paši labākie plāni un pašas zemākās komisijas,» secina K. Dambe.