Plūdi Jēkabpilī atkal no jauna aktualizējuši diskusijas par to, cik veiksmīgi un vai vispār iespējams mazināt dabas spēku ar inženiertehnisko būvju palīdzību. SestDiena to vaicāja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Vides un ūdenssaimniecības katedras docentam un pētniekam Artūram Veinbergam.
Kamēr vienas pašvaldības cīnās ar plūdiem un to nodarītām sekām, citas pašvaldības ne vien ļauj apbūvēt vietas, kas atzītas par applūstošām, bet pat cīnās par iespēju attīstīt vietas, kas plūdu risku kartēs atzītas par potenciāli applūstošām, lai arī, iespēja nav augsta, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Jēkabpilī turpinās plūdu ūdens atsūknēšana vietās, kas ir tālāk no pilsētas centra, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma pastāstīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).
Kopš 14.janvāra ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminājies par 3,65 metriem, un patlaban tas ir stabilizējies, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Turpinās paaugstināties ūdenslīmenis austrumu daļas upēs, gaidāms ūdenslīmeņa kāpums arī Daugavā, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Trešdien ūdens līmeņa krišanās Daugavā pie Jēkabpils paātrinājusies, sasniedzot sešus centimetrus stundā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) videoierakstā sociālajos tīklos aicina iedzīvotājus būt pacietīgiem un saprātīgiem, atbrīvojot savus īpašumus no ūdens.
Daugavā pie Jēkabpils turpinās vienmērīga ūdens līmeņa pazemināšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.