Gan Kurzemē un Zemgalē, gan Vidzemē un Latgalē daudzās upēs strauji ceļas ūdens līmenis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Pavasara plūdu riska zonām tuvās pašvaldības esot gatavas dabas stihijām, teikts valdībā izskatītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā Par pavasara palu un plūdu risku novērtējumu 2021.gadā un iesaistīto institūciju gatavību.
Iespējams, palu laiks šopavasar būs mierīgs un bez plūdiem, tomēr zem ledus sakrājušies vižņi atsevišķos upju posmos var veidot ledus sastrēgumus un izraisīt zemāko vietu applūšanu, norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Vjetnamā un Kambodžā, kur kopš oktobra sākuma nerimst lietavas, kas izraisījušas plūdus un zemes nogruvumus, stihijā dzīvību zaudējuši teju 40 cilvēki, otrdien vēsta vietējie mediji un amatpersonas.
Plūdos Nigērā, kur trīs mēnešus nebeidzas lietavas, dzīvību zaudējuši 65 cilvēki, bet 330 000 palikuši bez pajumtes, pavēstīja valdība, norādot, ka galvaspilsētā Niamejā plašas teritorijas joprojām ir zem ūdens.
Lietusgāžu izraisītos plūdos Afganistānas ziemeļos gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki, trešdien paziņojušas amatpersonas, brīdinot, ka upuru skaits, visticamāk, vēl pieaugs.
Spēcīgu lietusgāžu izraisītos plūdos un zemes nogruvumos Dienvidkorejā sestdien un svētdien gājuši bojā seši cilvēki, vēl seši savainoti, bet septiņi tiek uzskatīti par pazudušiem.
Spēcīga vētra piektdienas vakarā izraisījusi plūdus Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā, ūdens masām pilnībā paralizējot transportu pilsētas centrā, vēsta laikraksts Jutarnji List.
Musonu lietusgāžu izraisītajos plūdos Indijā, Nepālā un Bangladešā miruši vairāk nekā 200 cilvēku, kā arī evakuēti miljoniem iedzīvotāji. Plūdi traģiski skāruši arī Indijas Kazirangas nacionālo dabas parku, kurā gājuši bojā vairāk nekā 100 savvaļas dzīvnieku, ieskaitot vismaz astoņus Indijas degunradžus, kuru populācijai draud izmiršana, ziņo BBC.