Latvijā kopējais atkritumu noslodzes rādītājs pludmalēs ir krietni augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) noteiktie laba vides stāvokļa standarti, turklāt katru gadu jūras krastā atstāto atkritumu daudzums pieaug, pauda atkritumu apsaimniekotāja CleanR grupa uzņēmuma Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.
Klimata izmaiņu piebremzēšanā roka jāpieliek katram planētas iedzīvotājam – tā allaž uzsver pētnieki un likumdevēji, attaisnojot dažādus ieviestos ierobežojumus. Taču pētījums uzskatāmi parāda, ka sabiedrības elite planētu piesārņo ievērojami straujākā tempā nekā vidusmēra cilvēki.
Neste Latvija sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmiju un Zinātnes un inovāciju centru sākusi attīrīt Baltijas jūru no nozaudētiem zvejas rīkiem jeb “spoku tīkliem”. Tehniski sarežģītais process norisinājies aptuveni 3,6 kilometru attālumā no Engures ostas, kur atklāts nogrimis velkonis, ap kuru aptinušies zvejas tīkli. Ņemot vērā, ka kuģa vraks atrodas 20 metru dziļumā, jūras attīrīšanas process bija jo īpaši sarežģīts un to veica atbilstoši sagatavoti tehniskie nirēji.
Par Latvijas piesārņotākajām pludmalēm jau otro gadu pēc kārtas atzītas Jūrmalas pilsētas pludmales, savukārt tīrākās pludmales ir Talsu un Limbažu novadā, šodien preses konferencē informēja Vides izglītības fonda un kampaņas Mana jūra vadītājs Jānis Ulme.
Valdība šodien pieņēma grozījumus noteikumos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, nosakot aizsardzības prasības teritorijās ar radioaktīvu piesārņojumu.
Baltijas jūra atzīta par patlaban piesārņotāko pasaulē. Ko tas īsti nozīmē, kā novērojams ikdienā un kā atsaucas uz Latvijas senajām un joprojām gana stiprajām zvejas tradīcijām? Un galu galā – kā ietekmē ēdamās zivis, un kas jāņem vērā zivju pircējam veikalā vai tirgū?
Par Latvijas piesārņotāko pludmali šogad atzīta Jūrmalas pilsētas Majoru pludmale, savukārt par tīrāko - Kaltenes pludmale, informēja Vides izglītības fonda un kampaņas Mana jūra vadītājs Jānis Ulme