Otrā pasaules kara laikā nogrimis nacistiskās Vācijas tankkuģa Franken vraks rada pamatīgus riskus Baltijas jūrai. Pie Polijas krastiem esošā vraka tvertnēs aizvien ir prāvi degvielas krājumi, un eksperti lēš, ka bezdarbības gadījumā degvielas nonākšana jūrā ir tikai laika jautājums, vēsta Deutsche Welle.
Lai gan pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, pēdējā laikā ir aktualizējušās diskusijas par dažādu plastmasas produktu, piemēram, dzeršansa salmiņu un iepakojumu ierobežošanu, iespējams, ka ar to nebūs gana, lai attīrītu pasaules okeānus. Sandjego Universitātes profesors Tomass Novotnijs ASV medijam NBC skaidrojis, ka vēl lielāku problēmu rada cigarešu izsmēķi, kas pretēji plastmasai netiek nedz regulēti, nedz gana plaši apspriesti.
Viesojoties Latvijā Lielās talkas desmitās jubilejas svinībās, beļģu izcelsmes profesors Ginters Pauli uzsvēra, ka valsts, kas neinvestē zinātnē, neinvestē savā nākotnē. Biznesa inovators un ilgtspējas stratēģis, ko pazīst visā pasaulē kā valstu valdības, tā nozaru līderi, iesaka radīt vairāk vērtību, darot labi, un dzīvot mazāk izšķērdīgi, atsakoties no liekā un videi kaitīgā vispār.
Cīņā ar plastmasas atkritumiem Eiropā plāno ierobežot plastmasas trauku, salmiņu, kafijas krūzīšu un vates izstrādājumu izmantošanu, paredz Eiropas Komisijas direktīvas projekts, ko pirmdien paredzēts prezentēt oficiāli, vēsta vācu mediji.
Deli skāris pamatīgs smogs, kas ekspertu vērtējumā iedzīvotājiem dienā nodara tikpat lielu kaitējumu kā 44 cigarešu izsmēķēšana, taču plāni tā ierobežošanai saskārušies ar grūtībām.
No uzņēmuma AS Tukuma piens Tukuma pilsētas kanalizācijas sistēmā noplūdušas 2,5 tonnas saldā krējuma, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Armands Artihovičs.
Gaisa un ūdens piesārņojums 2015. gadā vainojams pie deviņiem miljoniem nāves gadījumu pasaulē, atsaucoties uz jaunu pētījumu, vēsta BBC. Apkopotajos datos rezultāti par Latviju liecina, ka šeit ir viens no negatīvākajiem rādītājiem Eiropā.
Noslēdzot peldēšanas sezonu, jau sesto gadu kampaņa Mana jūra apkopo datus par piesārņotākajām un koptākajām valsts piekrastes zonām. Gan šogad, gan sešu gadu griezumā netīrāko pludmaļu topa augšgalā ierindojas Daugavgrīvas pludmale Rīgā, savukārt par koptāko atzīta Abragciema peldvieta Engures novadā, otrdien lasāms avīzē Diena.
Testi liecina, ka miljardiem cilvēku visā pasaulē uzturā lieto ūdeni, kas ir piesārņots ar plastmasas daļiņām jeb tā dēvēto mikroplastmasu. Jaunā pētījumā atklāts, ka 83% no pārbaudītajiem paraugiem konstatēts piesārņojums, vēsta The Guardian.