Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā
Ministru kabinets otrdien piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Izglītības sistēma
Atsākas mācības renovētajā Pastariņa sākumskolā
Cēsu Pastariņa sākumskolas skolēniem un skolotājiem jaunais semestris sākas ar svētkiem - no 8.janvāra skolas kolektīvs atgriežas renovētajās skolas telpās Raunas ielā, portāls Diena.lv uzzināja Cēsu novada domē.
Vecāki rindā vēl pirms saullēkta
Šoreiz bez ugunskuriem nakts vidū, taču joprojām, sākoties bērnu uzņemšanai pirmajā klasē, vecāki, lai tiktu pirmie, ir gatavi stāvēt aukstumā pie skolas durvīm. Gadu gaitā sistēma mainīta, un pirmklasniekus var pieteikt arī elektroniski, taču daudzi tehnoloģijām nav gatavi uzticēties un labāk to dara klātienē. Tas gan nebūt nenodrošina, ka bērns tiks vēlamajā programmā vai pie konkrēta skolotāja.
Vētra: Augstākās izglītības padome ar esošajiem resursiem nevar izpildīt visas paredzētās funkcijas
Augstākās izglītības padome (AIP) ar esošajiem resursiem nevar pilnā apjomā izpildīt visas tai paredzētās funkcijas, aģentūrai LETA sacīja AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Eksperte: Latvijas skolās jāmēģina celt skolēnu lasītprasmes pašnovērtējumu
Neraugoties uz Latvijas skolēnu lasītprasmes sasniegumu pieaugumu, nepieciešams mainīt viņu zemo pašvērtējumu, pētījuma prezentācijā par skolēnu lasītprasmi 4.klasē sacīja Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Antra Ozola.
Pētnieki: Latvijā veselībpratības stiprināšanai nepietiekami izmantota izglītības sistēma
Latvijā veselībpratības stiprināšanai nepietiekami ir izmantota izglītības sistēma, secināts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadībā izdotajā pārskatā Dzīves meistarība un informācijpratība par tautas attīstību Latvijā 2015./2016.gadā.
Aldermane: Labākais vecums sistemātisku mācību uzsākšanai ir septiņi gadi
Labākais vecums sistemātisku mācību uzsākšanai ir septiņi gadi, intervijā aģentūrai LETA atzīst Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).
Pieredzes stāsts: Skolēni klasēs smok, bet neviens neko nedara
"Mans vārds ir Annija, es jums rakstu, lai vērstu uzmanību uz kādu nopietnu problēmu Latvijas skolās. Nesen esmu beigusi vidusskolu, bet laikā, kad vēl mācījos, man un daudziem maniem klasesbiedriem bija problēmas ar koncentrēšanos mācībām un dažādas veselības problēmas, kuru cēlonis bija nekas cits kā totāls bezgaiss telpās," ar šādu vēstījumu pie portāla Diena.lv vērsās Annija Marta Cvetkova, skaidrojot vienu no iemesliem, kāpēc skolēni stundās "knābā" un nespēj koncentrēties. Publicējam Annijas pieredzes stāstu:
Pārmaiņas skolotāju izglītošanā
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpmākajos gados plāno ieviest konceptuāli jaunu pedagogu izglītības sistēmu Latvijā, kas iet roku rokā ar jauno mācību saturu. Ministrija pedagogu darbam vēlas piesaistīt nozaru speciālistus, pakāpeniski samazināt budžeta vietu skaitu, kā arī veicināt pētniecību. Pedagoģijas programmas pašlaik Latvijā īsteno sešas augstskolas, un to nav plānots mainīt, bet līdz 2023. gadam par trešdaļu varētu sarukt pašu programmu skaits.
Pētnieki iesaka Daugavpils apkaimē vidusskolu skaitu samazināt uz pusi
Daugavpils ietekmes areālā esošo 12 vidusskolu vietā pētījuma Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā autori ieteikuši attīstīt valsts ģimnāziju un vēl piecas vidusskolas. Pat vidusskolēnu skaitam potenciāli pieaugot uz reorganizējamo apkaimes vidusskolu rēķina līdz 1619, kopā ar jaunpienācējiem no reorganizējamajām Salienas, Zemgales, Sventes, Ilūkstes, Vaboles un Špoģu vidusskolām, šis skaits ir nepietiekams esošo vidusskolu skaita uzturēšanai.
Kučinskis: Pirms Šadurska ziņojuma pāragri diskutēt saistībā ar plāniem par izglītību valsts valodā
Pirms izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) gaidāmā informatīvā ziņojuma ir pāragri sākt diskusijas saistībā plāniem veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, pirmdien pēc koalīcija padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Pēc šī ziņojuma sagatavošanas par to arī varētu notikt diskusijas, norādīja premjers.
2020.gadā vidusskolās vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā
2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.