Lai arī diskusijas par pedagogu atalgojuma modeli sākušās jau pagājušā gada pirmajā pusē, vēl aizvien nav skaidrs, kāda būs pedagogu atalgojuma likme par vienu stundu.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu skaidri jāpasaka, cik skolotāju un cik pedagogu, ar kādu slodzi un cik lielās skolās Latvijā strādā, reaģējot uz iespējamām neprecizitātēm IZM datubāzē, kurā, iespējams, uzskaitīts krietni lielāks pedagogu skaits, nekā tas ir realitātē, norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).
Kamēr sabiedrībā tiek runāts, ka daļa mūsdienu bērnu vairs nav ieinteresēti mācīties, un nemitīgi tiek apspriestas tradicionālās izglītības sistēmas nepilnības, Latvijā pieaug arī interese par alternatīvām izglītības pieejām. Iespējams, pazīstamākās no tām mūsu valstī ir Montesori pieeja un Valdorfpedagoģija.
"Attiecībā uz algu palielinājumu [pedagogiem] varu tikai cilvēciski ieteikt cerēt, ka kāds palielinājums būs,'" ceturtdienas rītā īsi pirms Latvijas pedagogu piketa pie Saeimas nama Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma pauda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.Vienlaikus ministre aicinājusi izglītības darbiniekus runāt ne tikai par algu paaugstināšanu, bet pieprasīt arī izmaiņas pašā sistēmā, lai uzlabotu kvalitāti, un pašiem konstruktīvi un aktīvi piedalīties izmaiņu procesā.
Latvijā nav viennozīmīga redzējuma par to, cik laba ir izglītības kvalitāte un kā vērtējams pedagogu darbs, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Koalīcijas partneri samērā izvairīgi komentē jautājumu par iespēju rast līdzekļus, kas nepieciešami skolotāju algu palielināšanai, norādot uz Vienotības atbildību šajā jautājumā.
Svarīgi panākt, lai ikviens Latvijas skolotājs zinātu, cik lielu algu un tieši par kādu darbu saņems, saka izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile intervijā Magdai Riekstiņai.
Kāpēc ļoti tīrs ūdens nav labs? Kāpēc nav iespējams paredzēt laikapstākļus ilgu laiku uz priekšu? Kā veidojas lietus, sniegs, krusa un migla? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes bērni var iegūt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Bērnu un jauniešu universitātes nodarbībās. Un galvenais - teoriju pārbaudīt arī praktiski eksperimentos. RTU šādu projektu uzskata par ilgtermiņa investīciju, ieinteresējot potenciālos studentus, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
"Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena, jo 1919. gada 11.
novembrī latviešu karaspēks uzveica bermontiešus jeb Rietumu
brīvprātīgo armiju ar Pāvelu Bermontu priekšgalā," šādi uz
Dienas jautājumu, kāpēc Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša
diena, atbild 5. klases skolniece Elīna. Viņa arī pastāsta par
triju zvaigžņu nozīmi Brīvības piemineklī, Latvijas valsts
dibināšanu un pirmo Latvijas prezidentu. Viņa ir viena no 39
Dienas aptaujātajiem skolēniem, kuri zināja Lāčplēša
dienas nozīmi.
Valdības deklarācijā minētais nesakrīt ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un politisko partiju vienošanos, kas tika noslēgta pirms 12.Saeimas vēlēšanām, norāda LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.