Lai arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir aicinājusi šogad nenovietot piemiņas svecītes atjaunotajā Rīgas pils vēsturiskajā apkārtmūrī, lai to pasargātu no bojājumiem, liela daļa Lāčplēša dienas svecīšu vakara apmeklētāju šo aicinājumu ignorē.
Valsts prezidenta uzruna Lāčplēša dienā pie Brīvības pieminekļa.Karavīri,Ekselences,Cienītās dāmas, godātie kungi!Novembrī mēs pieminam savus varoņus, kas par brīvu un neatkarīgu Latviju krituši dažādos laikos un karos, mēs noliecam galvu to cilvēku priekšā, kas dibinājuši, cēluši un aizstāvējuši Latvijas valsti, sveicam savus izcilākos līdzgaitniekus un, izvērtējot pagātnes notikumus, vēršam skatu nākotnē.
Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces apsveikums Lāčplēša dienā:Šodien, 11. novembrī, Lāčplēša dienā pieminam Latvijas Brīvības cīņās kritušos varoņus. Lāčplēša diena mums atgādina – Latvijas valsts nav mums uzdāvināta, tā nav vēstures nejaušība. Par Latviju ir lietas varoņu asinis.Katru mūsu dzīves dienu mums jābūt gataviem savu prātu, dvēseli, drosmi un sirds siltumu veltīt Latvijai. Mūsu paraugs ir kritušie varoņi un viņu Dzimtenes mīlestība. Būsim tās cienīgi!Skaistu Jums un Jūsu mīļajiem šo dienu!
11. novembrī, Lāčplēša dienā, Rīgā notiks jau par tradīciju kļuvuši pasākumi - Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde, lāpu gājiens, vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā.
Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir kļuvusi par spēku, taču pašlaik vairāk kā jebkād ir svarīgi stiprināt attiecības ar citām valstīm, tādējādi izvairoties no palikšanas malā, otrdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma.
"Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena, jo 1919. gada 11.
novembrī latviešu karaspēks uzveica bermontiešus jeb Rietumu
brīvprātīgo armiju ar Pāvelu Bermontu priekšgalā," šādi uz
Dienas jautājumu, kāpēc Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša
diena, atbild 5. klases skolniece Elīna. Viņa arī pastāsta par
triju zvaigžņu nozīmi Brīvības piemineklī, Latvijas valsts
dibināšanu un pirmo Latvijas prezidentu. Viņa ir viena no 39
Dienas aptaujātajiem skolēniem, kuri zināja Lāčplēša
dienas nozīmi.
Rīgas pils apsaimniekotājs VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pēc nelāgās pieredzes pērnā gada Lāčplēša dienā, kad pils mūri pamatīgi pabojāja kritušo karavīru piemiņai tur novietotās svecītes, šogad cer uz iedzīvotāju sapratni un atsaucību. Proti, VNĪ paļaujas, ka iedzīvotāji atsauksies aicinājumam svecīšu nolikšanai izmantot šim nolūkam speciāli norādītas vietas, bet ne atjaunoto vēsturisko Rīgas pils apkārtmūri, portālam Diena.lv pastāstīja VNĪ pārstāve Ieva Lapsa.
Lāčplēša dienas vakarā, 11.novembrī, Rīgas pašvaldība slēgs satiksmi krastmalā, lai cilvēki varētu netraucēti piedalīties tradicionālajā svecīšu nolikšanas pasākumā, portālu Diena.lv informēja Rīgas domē.
Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas kā Rīgas pils pārvaldītāji ir atbildīgi arī par pils mūra un tam pieguļošās teritorijas sakopšanu pēc svecīšu nolikšanas Lāčplēša dienas vakarā, aprēķinājuši, ka no pils remontdarbiem paredzētajiem līdzekļiem šim mērķim nepieciešami 22 tūkstoši eiro.
Vieni no nozīmīgākajiem Latvijas valsts svētkiem - Lāčplēša diena - aizvadīti, taču pierādījums tam, cik ļoti Latvijas tauta mīl savu zemi un godā kritušos brīvības cīnītājus, nu jau trīs darba dienas "aizķērušies" atjaunotajos Rīgas pils mūros. Tiesa gan, vairs ne tik krāšņā izskatā.
Zālienus, kas atrodas Rīgas pils apkārtnē un ir Rīgas mežu apsaimniekošanā, atbildīgie darbinieki apsekos un nepieciešamības gadījumā sakops piektdien, portālam _Diena.