Ārvalstu investori mudina Latvijā mainīt augstskolu pārvaldības modeli
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) paziņojumā medijiem mudina Latvijā mainīt augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeli.
Augstskolas
Augstskolas bažījas par padomju ietekmi uz to darbu un finansējumu
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais konceptuālais ziņojums par augstskolu pārvaldības modeļa izmaiņām augstākās izglītības iestādēm pagaidām raisa vairāk jautājumu nekā atbilžu. Rektoru padome, eksperti un arī augstskolu pārstāvji pauduši bažas, ka IZM piedāvātais koncepts neatbilst normatīvajiem aktiem un zināmā mērā graus un pazeminās dažu augstākās izglītības iestāžu statusu.
Būtiski jāpalielina studiju pieejamība
Bakalaura studijas visiem studentiem būtu jāapmaksā no valsts budžeta, tādējādi mazinot nevienlīdzību, intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Rektoru padomes priekšsēdētāja un Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Bez politiskas piegaršas
Viena no augstākās izglītības aktualitātēm ir augstskolu pārvaldība. Vienkārši izskatoties, tas ir jautājums par to, vai augstskolās, līdzīgi kā valsts uzņēmumos, jābūt padomēm, kurās būtu ne tikai augstskolu, bet arī ārējie pārstāvji.
Šuplinska: Augstskolu skaits Latvijā nav optimāls
Augstskolu skaits Latvijā nav optimāls, ko apliecina, piemēram, fakts, ka to infrastruktūra ļauj uzņemt ap 160 000 studentu, bet reāli mācās tikai 80 000, šorīt Latvijas Radio sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Atvieglos prasības augstskolu profesoru un asociēto profesoru apstiprināšanai amatā
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādā grozījumus Augstskolu likumā, lai atvieglotu prasības augstskolu profesoru un asociēto profesoru apstiprināšanai amatā.
Apvieno spēkus, lai konkurētu pasaulē
Par Baltijas zinātnieku un industrijas iecerētajiem ciešās sadarbības plāniem inovāciju attīstīšanā Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektoru Tāli Juhnu.
Augstskolas audzinās nozaru ledlaužus
Pagājušās nedēļas beigās Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā norisinājās biznesa iespēju festivālu Icebreakers ’19, kura ietvaros tika atklāts sešu Latvijas augstskolu kopīgs projekts. Tā mērķis ir dot iespēju studentiem, izmantojot studijās iegūtās zināšanas, attīstīt darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas.
Augstskolas joprojām izdzīvošanas režīmā
Biežas pārmaiņas un augstākās izglītības politikas nesakārtotība, pārāk zems atalgojums un bieža mācībspēku vērtēšana, kas rada papildu spriedzi un veicina izdegšanas sindromu. Šie ir visvairāk minētie faktori apjomīgā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pētījumā par situāciju augstākās izglītības iestādēs.
Levits izrāda interesi iesaistīties augstskolu reformas koncepcijas sagatavošanā
Valsts prezidents Egils Levits izrāda interesi iesaistīties plānotajā Latvijas augstskolu reformas koncepcijas sagatavošanā.
Akadēmiskie rēgu rakstnieki
Akadēmisko darbu rakstīšana kādam citam par maksu nav pielīdzināma plaģiātismam, bet tā saucamajai rēgu rakstniecībai, tā atbildēja kāda portāla, kurā par samaksu tiek piedāvāts uzrakstīt studiju darbu, veidotājs, kad Diena viņam jautāja, vai šāda pakalpojuma piedāvāšanu uzskata par ētisku. Rēgu rakstnieks tiek noalgots, lai rakstītu kāda cita vietā, bet oficiāli tas nekur neparādās, un šāda prakse rakstniecībā patiešām pastāv, tomēr Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra Dienai uzsver, ka šādā veidā iegūts augstskolas diploms būtu jāuzskata par krāpšanu, lai arī likumdošanas izpratnē ko tādu par krāpšanu uzskatīt tomēr nevar.
Augstskolās gatavi stāties arī ziemā
Lai gan augstskolās studentus tradicionāli uzņem rudenī, kad viņu skaits mērāms tūkstošos, pietiekami daudz interesentu studijas gatavi sākt arī ziemā. Nupat kopumā 40 augstākās izglītības iestādēs noslēgusies ziemas uzņemšana. Lielākās Latvijas augstskolas studētgribētāju skaitu vērtē pozitīvi.