Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājums privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteikto pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām negatīvi ietekmēs augstākās izglītības eksportu, aģentūrai LETA atzina Latvijas Privāto augstskolu asociācijas prezidents, Biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis.
Noslēdzoties Pasaules Bankas (PB) pētījumam par Latvijas augstskolu pārvaldību, stafetes kociņš ir nodots pašām augstskolām. Lai mazinātu to struktūru fragmentāciju, sekmētu resursu koplietošanu un stiprinātu akadēmisko personālu, kur Latvijai ir problēmas, paredzēti arī vērienīgi Eiropas struktūrfondu līdzekļi.
Atkārtoti vērtējot priekšlikumu par valsts valodas zināšanu atvieglojumiem akadēmiskajam personālam, Izglītības un zinātnes ministrija rosinās tādus piešķirt tikai profesoriem.
Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kā arī augstskolu noslēguma darbi būtu jāļauj kārtot jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kādā tiek īstenota studiju programma, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Izglītības likumā.
No 2019. gada 1. janvāra augstskolās un koledžās jābūt atsevišķam civilās aizsardzības kursam, kura apjoms ir ne mazāks kā viens kredītpunkts, paredz otrdien valdības pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi par minimālajām prasībām attiecībā uz obligātā civilās aizsardzības kursa saturu un nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos.
Pirmajā dienā pieteikumus studijām 12 augstskolās apstiprinājuši 1597 reflektanti, savukārt studijām Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) divās dienās pieteicās 1175 studētgribētāji.
"Latvijā daudziem ir atturīgs un piezemēts redzējums, tāpēc būtiski uz universitātēm dabūt ambiciozākos cilvēkus, kas nebūs tikai darba ņēmēji," pārliecināts Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
Šonedēļ augstskolu gaiteņos studētgribētāju rindu vēl nav, bet pieteikšanās notiek elektroniski. Augstskolās prognozē, ka reflektantu skaits nebūs mazāks kā pērn un arī pieprasītākās studiju programmas, visticamāk, nemainīsies. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan cer, ka aizvien lielāks pieprasījums būs pēc eksaktajām zinātnēm, kam par labu tiek pārdalītas arī budžeta vietas.
No šodienas vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.Latvija.lv sākas elektroniskā pieteikšanās studijām augstskolās, aģentūru LETA informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
Augstskolu starptautiskie reitingi netiek uztverti viennozīmīgi ne pašu augstskolu, ne nozares profesionāļu vidū. Dažās valstīs kādas universitātes kritums topā var nozīmēt pat ministra demisiju, nemaz nerunājot par augstskolas vadību, savukārt Latvijā tam netiek pievērsta liela uzmanība. Mācību iestādes, kuras iekļūst topā, priecājas, tomēr nevarētu teikt, ka sasniegumi ir izcili. Vai jāmaina stratēģija?